Lidojuma laikā pasažieri reti aizdomājas, cik daudz dažādu sistēmu vienlaikus jādarbojas, lai nodrošinātu drošību gaisā. Tomēr tehniski traucējumi var rasties pat vismodernākajās lidmašīnās. Lai gan tas var šķist satraucoši, piloti ir apmācīti reaģēt uz jebkuru situāciju pēc precīzi izstrādātiem protokoliem.
Pateicoties vairākkārtējiem drošības risinājumiem, lielākā daļa šādu gadījumu beidzas mierīgi – bez ievainojumiem un bez reāla apdraudējuma pasažieriem. Katrs brīdinājuma signāls lidmašīnā iedarbina veselu virkni pārdomātu un saskaņotu drošības darbību.
Aplūkojot situāciju, apkalpe nekavējoties sāk pārbaudes, izmanto speciālus kontrolsarakstus un pieņem lēmumus atbilstoši konkrētajiem apstākļiem. Modernajām lidmašīnām ir vairākas rezerves sistēmas un dublēti mehānismi, tāpēc pat nopietnāki bojājumi parasti nepārvēršas negadījumos. Tālāk aplūkosim četrus izplatītākos, taču bieži pārspīlēti dramatizētos lidmašīnu bojājumu veidus, kas parasti beidzas droši.
Jums varētu patikt šie:
Spiediena un kondicionēšanas sistēmas bojājumi
Lidmašīnas salonā lidojuma lielajos augstumos mākslīgi tiek uzturēts cilvēkam ērts spiediena līmenis. Ja šī sistēma sāk darboties nepareizi, apkalpe nekavējoties uzsāk kontrolētu nolaišanos līdz drošam augstumam. Šāda straujāka nolaišanās var šķist biedējoša, taču tas ir profilaktisks drošības pasākums, nevis tūlītējs apdraudējums.
Nolaišanās laikā pasažieri var sajust ausu aizkrišanu vai dzirdēt troksni, kā arī pamanīt no griestiem izkrītošas skābekļa maskas – tas ir pilnīgi ierasts un paredzēts scenārijs. Piloti vispirms uzliek sev maskas, paziņo par situāciju un nogādā lidmašīnu aptuveni 3 kilometru augstumā, kur gaiss jau ir pietiekami elpojams arī bez papildu skābekļa.
Motora bojājumi – biedējoši, bet reti patiesi bīstami
Mūsdienu pasažieru lidmašīnas ir konstruētas tā, lai tās varētu droši lidot arī ar vienu darboties spējīgu dzinēju. Šādas situācijas tiek uztvertas ļoti nopietni, taču parasti tās noslēdzas ar pilnīgi normālu nosēšanos. Pilots izslēdz bojāto dzinēju, samazina lidojuma augstumu un novirza lidmašīnu uz tuvāko piemēroto lidostu.
Abu dzinēju vienlaicīgs atteices gadījums ir ārkārtīgi rets – viens no zināmākajiem piemēriem ir tā dēvētais “Brīnums uz Hudzonas upes”. Pat šādos ekstrēmos apstākļos pilotu rūpīgā sagatavotība un lidmašīnas konstrukcija palīdz izvairīties no traģēdijas, un, kā parādīja šis notikums, iespējams izglābt visus cilvēkus uz borta.
Hidraulikas, šasijas un citi tehniskie traucējumi
Lidmašīnas vadības sistēmas darbojas caur vairākām neatkarīgām hidrauliskajām vai elektriskajām līnijām. Ja viena no tām pārstāj darboties, vadību pārņem citas sistēmas. Lidmašīna arī tad paliek pilnībā vadāma, un apkalpe var izvēlēties veikt lēnāku pieeju vai izmantot garāku skrejceļu nolaišanās brīdī.
Jums varētu patikt šie:
Šādos gadījumos pasažieri var pamanīt, ka lidojums ieildzis vai piezemēšanās bijusi nedaudz asāka, taču tas ir apzināts un kontrolēts rīcības plāns, kura mērķis ir nodrošināt pēc iespējas drošāku nosēšanos.
Šasija jeb lidmašīnas riteņi parasti tiek izlaisti īsi pirms nosēšanās. Dažkārt tie neiznāk laikus vai iestrēgst hidrauliskas kļūmes dēļ. Šādā situācijā pilotiem ir vairākas iespējas šasiju mehāniski izlaist. Pat ja tas neizdodas, lidmašīna ir konstruēta tā, lai tā varētu nosēsties arī uz korpusa.
Pirms šādas nosēšanās pasažieri parasti saņem norādījumus sagatavoties iespējami spēcīgākam triecienam, taču vairumā gadījumu viss beidzas bez nopietniem savainojumiem. Rezerves sistēmas un apkalpes profesionālā sagatavotība ļauj droši pārvarēt arī sarežģītākas situācijas.
Drošības sistēma, kas darbojas nemanāmi, bet efektīvi
Jebkura neparedzēta situācija lidojuma laikā iedarbina desmitiem automātisku un savstarpēji saskaņotu drošības mehānismu – sākot ar brīdinājumiem pilotiem līdz pat detalizētiem rīcības plāniem. Tieši tāpēc lidojumi, kas pasažieriem var šķist bīstami, statistiski ļoti bieži noslēdzas pilnīgi veiksmīgi.
Strauja nolaišanās vai piespiedu nosēšanās parasti nenozīmē katastrofu, bet gan ir skaidrs signāls, ka lidmašīna, apkalpe un visa drošības sistēma darbojas tieši tā, kā paredzēts. To mērķis ir viens – lai ikviens cilvēks uz borta droši nonāktu atpakaļ uz zemes.
