Kad gaisa temperatūra noslīd zem nulles un uz ceļiem parādās pirmais sniegs vai slapjdraņķis, braukšanas apstākļi mainās acumirklī – uz seguma veidojas pirmā apledojuma kārta, bet autovadītāji vēl nav pieraduši pie jaunajiem apstākļiem un bieži ar tiem nerēķinās.
Apdrošināšanas sabiedrības BTA dati liecina, ka tieši šajās pirmajās ziemīgajās nedēļās visstraujāk pieaug nelielu ceļu satiksmes negadījumu skaits – autovadītāji nepareizi novērtē mainītos apstākļus, un slīdēt sācis auto kļūst grūti vadāms. Eksperti atgādina: savlaicīga sagatavošanās un atbildīgi izvēlēts braukšanas ātrums palīdz izvairīties no dārgām kļūdām.
BTA Ekspertīžu nodaļas vadītājs Andrius Žiukelis uzsver, ka pirmās dienas ar mīnusa grādiem ir nopietns pārbaudījums pat pieredzējušiem autovadītājiem.
Jums varētu patikt šie:
“Pirmie nakts sali ir izaicinājums arī pieredzējušiem šoferiem. Mēs redzam, ka sīku avāriju kļūst vairāk ļoti vienkārša iemesla dēļ – cilvēki turpina braukt tā, it kā vēl būtu vasara. Netiek izvēlēts drošs braukšanas ātrums, netiek ņemts vērā pagarinātais bremzēšanas ceļš, un, kad auto sāk slīdēt, to ir ļoti grūti savaldīt,” skaidro A. Žiukelis.
Svarīga ir rūpīga sagatavošanās
Pēc A. Žiukeļa teiktā, pirmajās dienās ar apledojumu visbiežāk tiek reģistrēti salīdzinoši nelieli, taču nepatīkami satiksmes negadījumi.
“Pirmās avārijas atkārtojas gadu no gada vienu un to pašu iemeslu dēļ – tiek izvēlēts nepareizs braukšanas ātrums, veikti strauji manevri un izmantotas neatbilstošas riepas. Biežākie scenāriji ir distances neievērošana vai auto, kas, sākot slīdēt, ieslīd pretējā joslā. Gadās arī situācijas, kad vadītājs slidena ceļa dēļ nespēj uzbraukt kalnā un auto sāk slīdēt atpakaļ lejup, vai pat šķietami neliels bedrītis pagalmā kļūst par nepārvaramu šķērsli,” stāsta apdrošināšanas Ekspertīžu nodaļas vadītājs.
Viļņas automehānikas un biznesa skolas vecākais pasniedzējs un braukšanas instruktors Ritis Rutkausks uzsver, ka līdz ar pirmajām aukstajām dienām autovadītāja sagatavošanās jāsāk ar apzinātu attieksmi un reālu situācijas izvērtēšanu.
“Mums ir ļoti atbildīgi jānovērtē konkrētie ceļa apstākļi, seguma stāvoklis, sava automobiļa tehniskais stāvoklis un izmantotās riepas. Jāatceras, ka braukšanas apstākļi ziemā ir pilnīgi citādi nekā vasarā. Bremzēšanas ceļš ir garāks, auto ir mazāk stabils, jo zemā temperatūrā riepu saķere ar ceļu ir sliktāka. Ikvienam vadītājam būtu nepārtraukti jāpilnveido savas braukšanas prasmes, lai avārijas situācijā spētu ātri un pareizi reaģēt,” skaidro R. Rutkausks.
Jums varētu patikt šie:
Ziemas slīdēšanu nevar apgūt tikai teorētiski
Braucot pa slideniem ceļiem, īpaši svarīgi ir būt psiholoģiski gatavam, tomēr A. Žiukelis atgādina, ka nedrīkst aizmirst arī par auto tehnisko stāvokli.
“Labas ziemas riepas, kārtībā esoši un pietiekami spoži lukturi, tīri logi un nebojātas logu tīrītāju slotiņas ir absolūts minimums. Nekādā gadījumā nedrīkst braukt ar vasaras riepām vai pilnībā nodilušām ziemas riepām. Tāpat jāpārliecinās, ka auto ir ziemas aprīkojums – sniega lāpsta vai birste, ledus skrāpis vai atkausēšanas līdzeklis, kā arī ziemas logu šķidrums,” uzsver A. Žiukelis.
Pēc braukšanas instruktora teiktā, bīstamas situācijas var rasties pēkšņi, tāpēc ir svarīgi zināt ne tikai to, kā no tām izvairīties, bet arī to, kā rīkoties, ja negadījums tomēr notiek.
“Ļoti būtiska ir ātra reakcija un pareizu vadīšanas paņēmienu pielietošana: ko darīt ar stūri, vai spiest vai atlaist gāzes pedāli. Tas viss atkarīgs no tā, kādu auto jūs vadāt, cik tam ir piedziņas riteņu un kāds piedziņas veids ir izmantots – no tā izriet nākamie soļi. Lai vadītājs zinātu, kā rīkoties ekstrēmās situācijās, ir nepārtraukti jāpapildina zināšanas un jātrenē braukšanas prasmes. To ieteicams darīt slēgtās, tam speciāli paredzētās teritorijās,” skaidro R. Rutkausks.
