James Webba kosmiskā observatorija, kas darbojas kosmosā, ir atvērusi pavisam jaunu logu uz Visumu un ļāvusi atklāt zvaigzni, kuru astronomi meklējuši gadu desmitiem. Pirmo reizi izdevies novērot sarkano supermilzi tieši brīdī, kad tā atrodas savas dzīves pašā noslēgumā – neilgi pirms pārvēršanās supernovā, milzīgā sprādzienā, kas iezīmē zvaigznes mūža beigas.
Jauns līmenis astronomijā
Šis notikums tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem pēdējo gadu sasniegumiem astronomijā. Atklājumu padarīja iespējamu mūsdienās visattīstītākais kosmiskais teleskops – Džeimsa Veba kosmiskais teleskops.
Teleskops novēroja objektu infrasarkanajā starojuma diapazonā, kas ļauj ieraudzīt cauri blīviem putekļu un gāzu mākoņiem. Parasti tie šādus debess ķermeņus slēpj no mums, padarot tos ar redzamo gaismu gandrīz nemanāmus.
Jums varētu patikt šie:
Pēc pētījuma vadītāja, Northwestern University zinātnieka Čārlija Kilpatrika teiktā, tas ir brīdis, ko astronomi gaidījuši daudzus gadus – unikāla iespēja novērot supernovas rašanos galaktikā, kuru šis pats teleskops jau iepriekš bija pētījis.
Dzelzs milži: sarkanie supermilži kā zvaigžņu dzīves galapunkts
Sarkanie supermilži ir zvaigznes savas dzīves beigu posmā. Tās ir milzu zvaigznes, kas ir vairākas desmit reizes lielākas par mūsu Sauli. Viena no pazīstamākajām sarkanajām supermilžiem ir Betelgeize, kas atrodas aptuveni 700 gaismas gadu attālumā.
Ja Betelgeizi iedomātos novietotu mūsu Saules sistēmas centrā, tās virsma sniegtos gandrīz līdz Jupitera orbītai. Tas spilgti parāda, cik milzīgi ir šādi zvaigžņu giganti.
Astronomi jau sen ir meklējuši trūkstošo posmu – tiešus pierādījumus tam, kā šāda zvaigzne pārvēršas supernovā. Tagad Džeimsa Veba teleskops ir beidzot fiksējis šo pāreju. Dati rāda, ka novērotais sarkanais supermilzis atradās savas pastāvēšanas pašā pēdējā fāzē, tieši pirms katastrofālā sprādziena.
Atklātās zvaigznes jaunais nosaukums: SN 2025pht
Jaunatklātajam objektam piešķirts apzīmējums SN 2025pht. Tas atrodas galaktikā, kas no Zemes šķir aptuveni 40 miljoni gaismas gadu. Šis debesu apgabals ir ticis novērots arī agrāk – jau 1994. gadā to fotografēja Habla kosmiskais teleskops.
Jums varētu patikt šie:
2024. gadā Džeimsa Veba teleskops tika divreiz pavērsts uz to pašu debesu rajonu, un jaunie novērojumi atklāja ievērojamas izmaiņas. Salīdzinot agrākos un jaunos attēlus, astronomi pamanīja, ka viena agrāk redzamā zvaigzne bija pilnībā pazudusi. Tās vietā bija redzams supernovas spožais mirdzums – nepārprotams pierādījums, ka zvaigzne ir uzsprāgusi. Šis notikums tika reģistrēts šā gada jūnijā.
Rets brīnums Visumā
Šādu notikumu novērot ir ārkārtīgi grūti. Zvaigznes sprāgst neregulāri, un to pēdējais dzīves posms ir ļoti īss. Zinātnieki norāda, ka sarkano supermilzi ieraudzīt tieši pirms sprādziena ir gluži kā noķert zvaigznes pēdējo elpas vilcienu.
Līdzīgs liktenis sagaida arī slaveno Betelgeizi. Arī šī zvaigzne tuvojas savām beigām, un, kad tā kādreiz uzsprāgs, tas kļūs par vienu no iespaidīgākajiem debesu šoviem cilvēces vēsturē. Tomēr jāatceras, ka šobrīd mēs redzam gaismu, kas no Betelgeizes ceļā devusies aptuveni pirms 700 gadiem. Tādēļ pilnīgi iespējams, ka tās sprādziens jau ir noticis – vienkārši šī notikuma gaisma pie mums vēl nav nonākusi.
Jauns skatījums uz zvaigžņu nāvi
Šis atklājums paver pavisam jaunas iespējas zvaigžņu dzīves cikla izpētē. Pirmo reizi cilvēcei ir tieši dati par to, kā izskatās supermilža zvaigzne īsi pirms sprādziena.
Tas ļauj labāk saprast, kā veidojas smagie ķīmiskie elementi, no kuriem rodas jaunas zvaigznes, planētas un galu galā arī dzīvība. Kā uzsver Čārlijs Kilpatriks, šis brīdis iezīmē jaunu ēru zvaigžņu evolūcijas izpētē. Pateicoties Džeimsa Veba teleskopa savāktajiem datiem, zinātnieki tagad var daudz tiešāk vērot Visuma radīšanas un sabrukuma procesus, kas norisinās miljoniem gaismas gadu attālumā no mums.
