Sentio Universitātes šogad ASV veiktās aptaujas dati liecina, ka pat 49 procenti amerikāņu, kuri piedzīvo emocionālas grūtības, vēršas pie mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas rīkiem, piemēram, ChatGPT, it kā terapeitu vietā.
Miljoni cilvēku meklē atbalstu pie mākslīgā intelekta
Aptaujas rezultāti ir iespaidīgi – emocionālu atbalstu no MI meklē miljoniem cilvēku, aptuveni 1,7 miljoni pacientu. Visbiežāk MI tiek izmantots:
- trauksmes mazināšanai (73 procenti),
- personīga padoma saņemšanai (63 procenti),
- atbalstam cīņā ar depresiju (60 procenti),
- savu emociju labākai izpratnei (58 procenti),
- vientulības sajūtas mazināšanai (35 procenti).
Šāda tendence liek jautāt: vai algoritms, kas imitē emocionālu atbalstu, patiešām var aizstāt cilvēku?
Jums varētu patikt šie:
Tehnoloģijas palīdz, taču nerada attiecības
Nevalstiskās organizācijas „Jaunimo linija“ brīvprātīgā, medicīnas psiholoģe Gabriele Lubauskaite uzsver, ka mūsdienu tehnoloģijas patiešām var palīdzēt paškontroles un psiholoģiskās higiēnas uzturēšanā. Tās pievērš lielāku uzmanību ķermeņa sajūtām un emocijām, atgādina par rūpēm par sevi un palīdz veidot veselīgus ieradumus.
Vienlaikus viņa norāda, ka tehnoloģijām ir skaidras robežas – MI var dot padomu vai norādīt virzienu, taču ar to nav iespējams izveidot īstas attiecības.
Attiecības nav aizvietojamas
“Tieši attiecības ar citu cilvēku rada drošības sajūtu, empātiju un piederības izjūtu – un tieši tas virza uz pārmaiņām. Lai gan MI rīki var piedāvāt ātru atbildi vai loģisku skaidrojumu, tie nespēj atjaunot cilvēcisko emocionālo procesu. Ja cilvēks pastāvīgi meklē apstiprinājumu pie tērzēšanas robota, viņš riskē zaudēt uzticību savai emocionālajai uztverei. Sākumā tas var šķist mierinoši, taču ilgtermiņā šāda prakse vājina spēju patstāvīgi tikt galā ar trauksmi, nedrošību vai konfliktiem,” skaidro psiholoģe.
Terapeitiskais process balstās attiecībās, nevis vienkāršā informācijas apmaiņā. Terapeits pamana nianses – balss toni, pauzes, ķermeņa valodu – un spēj tās atspoguļot. Mākslīgajam intelektam, neraugoties uz tā attīstītajām tehnoloģijām, šādu spēju nav. Tomēr G. Lubauskaite uzsver, ka arī attālināta palīdzība var saglabāt cilvēciskumu.
Tehnoloģijas un cilvēciskums roku rokā
„Jaunimo linija“ arī apvieno tehnoloģijas ar tiešu sarunu, piedāvājot emocionālu atbalstu tieši tad, kad tas visvairāk nepieciešams. Lai gan saziņa notiek attālināti un cilvēki neredz viens otra seju, otrā galā vienmēr ir īstais cilvēks, kurš klausās, pamana un kuru patiesi interesē, kā jūtas zvanītājs,” stāsta organizācijas brīvprātīgā.
Jums varētu patikt šie:
Tas ir piemērs tam, ka tehnoloģijas var atvieglot piekļuvi palīdzībai, bet centrā vienmēr paliek cilvēciskais kontakts – nevis algoritms, bet gan īsta uzklausīšana.
Robežu apzināšanās nozīme
Tehnoloģiskie rīki ir vērtīgi tik ilgi, kamēr tie papildina cilvēku, nevis aizstāj to. Svarīgi laikus pamanīt brīdi, kad ar tiem vairs nepietiek. Lai gan aptuveni 39 procenti aptaujāto norādīja, ka saruna ar MI viņu pieredzē bija pielīdzināma cilvēka sniegtai terapijai, un aptuveni 36 procenti uzskatīja, ka MI darbojies pat labāk nekā terapeits, šādi vērtējumi ir bīstami – tie var novest pie MI iespēju pārvērtēšanas un cilvēciskā kontakta nenovērtēšanas.
Aptaujas dalībnieki atzīmēja, ka frāzes, piemēram, „es esmu tev blakus“, no MI puses bieži skan tukši, jo tam trūkst patiesas empātijas. Tāpēc emocionālā saikne paliek tikai šķietama. Turklāt MI ir efektīvāks mazāk jutīgos jautājumos – piemēram, sniedzot ieteikumus par stresu vai attiecībām –, taču īpaši smalkos un sāpīgos gadījumos, piemēram, domājot par pašnāvību, cilvēki joprojām vairāk uzticas citam cilvēkam.
Kad ar tehnoloģijām vairs nepietiek?
„Svarīgi pamanīt brīdi, kad tehnoloģiskie līdzekļi vairs nav pietiekami: kad trauksme vai skumjas pieņemas spēkā, kad grūtības sāk traucēt ikdienas dzīvei vai parādās pašnāvības domas. Ja smags stāvoklis ilgst ilgi, ar lietotni vai MI ieteikumiem vien nepietiks – nedrīkst vilcināties, ir jāgriežas pie cilvēka: psihologa, tuvinieka vai emocionālā atbalsta tālruņa brīvprātīgā,” uzsver G. Lubauskaite.
Šādās situācijās tehnoloģijas var palīdzēt atrast virzienu, taču īstu atbalstu spēj sniegt tikai cilvēks – patiesa uzklausīšana, sapratne un kontakts.
Tehnoloģijas kā ceļa rādītājs, nevis aizstājējs
„Tehnoloģijas var palīdzēt spert pirmo soli, taču tikai cilvēks var dot to, kas mums visvairāk vajadzīgs – patiesu uzklausīšanu un saikni. Tās var būt kā ceļa zīmes, kas rāda virzienu un atgādina, ko varam darīt savā labā – atpūsties, elpot, meklēt palīdzību. Taču pat tad, ja virziens ir skaidrs, šo ceļu vienam pašam iet bieži ir ļoti grūti, tāpēc palīdzības meklēšana ir ārkārtīgi svarīga,” rezumē G. Lubauskaite.
„Žalia šviesa gyvenimui“ – uzmanība garīgajai veselībai
Tele2, kas ir ilggadējs „Jaunimo linija“ atbalstītājs, arī šogad pievienojas jau piekto reizi notiekošajai nacionālajai kampaņai „Žalia šviesa gyvenimui“ un aicina kopīgi pievērst lielāku uzmanību garīgajai un emocionālajai veselībai.
