Krievijas karš pret Ukrainu nenes līdzi tikai ģeopolitiskas sekas – tas izraisa arvien dziļākas satricinājumus arī valsts ekonomikā. Kremlis, kas saskaras ar milzīgu finansiālo spiedienu, arvien biežāk izmanto pasākumus, kas var šķist kā īslaicīgi risinājumi, taču patiesībā vēl vairāk destabilizē uzņēmējdarbības vidi.
Masveida sodanaudas – šķietams glābšanas riņķis budžetam
Viens no šādiem soļiem ir plaša mēroga sodu piemērošana uzņēmumiem, kuru apjoms un ietekme pārsteidz pat ekspertus. Saskaņā ar jaunākajiem datiem Krievijas Federālais nodokļu dienests 2025. gada pirmajā ceturksnī piespriedis sodus un nokavējuma procentus gandrīz 190 miljardu rubļu apmērā.
Šī summa ir aptuveni 2,5 miljardi ASV dolāru un gandrīz divkārt pārsniedz rādītājus tajā pašā periodā gadu iepriekš. Lielākā daļa sodu saistīti ar novēlotām nodokļu iemaksām, taču uzņēmumi norāda, ka daudzos gadījumos prasības izvirzītas formālu iemeslu dēļ vai pat bez skaidra pamatojuma.

Šāda rīcība uzņēmējdarbības videi sūta skaidru vēstījumu: valsts vairs nav spējīga atbalstīt biznesu, bet kļūst pati par spiediena avotu. Īstermiņā tas palīdz papildināt valsts budžetu, taču ilgtermiņā tas izjauc uzņēmējdarbības vides līdzsvaru, grauj uzticēšanos starp valsti un uzņēmējiem un atbaida gan vietējos, gan ārvalstu investorus.
Uzņēmējdarbība uz izdzīvošanas robežas
Šobrīd Krievijas uzņēmējdarbība darbojas ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kara sekas, starptautiskās sankcijas, augstākas procentu likmes, sarūkošs iekšējais patēriņš un krītoši eksporta apjomi piespiež uzņēmumus cīnīties par vienkāršu izdzīvošanu. Tā vietā, lai sniegtu atbalstu vai radītu labvēlīgākus nosacījumus pielāgošanai jaunajai situācijai, valsts tos noslogo ar vēl lielāku finansiālo nastu.
Šāda situācija uzņēmējos rada pieaugošu neapmierinātību. Daudzi jūtas tā, it kā viņu centieni attīstīt biznesu tiktu ne tikai nenovērtēti, bet pat sodīti. Šī atmosfēra ietekmē arī darba ņēmējus – lai noturētos virs ūdens, uzņēmumi samazina darbinieku skaitu vai apcērt algas.
Reformu vietā – represīva budžeta politika

Kremlis cer, ka no sodiem iekasētie līdzekļi palīdzēs mazināt budžeta deficītu, kas pieaudzis naftas un gāzes eksporta krituma dēļ. Taču pat lielākie ienākumu avoti, piemēram, „Gazprom”, šobrīd cieš milzīgus zaudējumus. Sistēmisku reformu un ilgtermiņa stratēģijas vietā izvēlēts ceļš, kas ekonomiku ved vēl dziļākā krīzē.
Ekonomisti brīdina, ka šāda politika ne tikai neuzlabo valsts finanšu situāciju ilgākā termiņā, bet var novest pie strukturālas ekonomikas sabrukuma. Ilgstoša uzņēmējdarbības apspiešana, krītoša produktivitāte un investīciju aizplūšana var izraisīt stagnāciju, kuras sekas būs jūtamas vēl ilgi pēc kara beigām.
Iekšējās satricinājums var pāraugt politiskā krīzē
Ir būtiski saprast, ka ekonomiskie lēmumi tieši ietekmē arī sabiedrisko noskaņojumu. Kad cilvēki zaudē darbu, uzņēmēji zaudē uzticēšanos valsts varai un investori pamet tirgu, veidojas situācija, kurā padziļinās ne tikai ekonomiskā, bet arī politiskā nestabilitāte. Tas var kļūt par nopietnu izaicinājumu visam režīmam.
Pašreizējā sodu politika nav tikai tehnisks budžeta lēmums. Tā ir zīme, ka valsts balansē starp izmisumu un vēlmi saglabāt kontroli. Bez strukturālām reformām, skaidra ekonomiskā kursa un uzticēšanās atjaunošanas Krievija riskē zaudēt ne tikai savu ekonomiku, bet arī iekšējo stabilitāti.


