Pirmdien telefonsarunas sazinājās Krievijas diktators Vladimirs Putins un Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Kremlis norādīja, ka saruna galvenokārt bija veltīta situācijai Tuvajos Austrumos.
ASV plāns Gazas atjaunošanai un Krievijas–Izraēlas kontakti
Viens no galvenajiem tematiem bija ASV prezidenta Donalda Trampa ierosinātais plāns, kura mērķis ir izbeigt jau divus gadus ilgo karu Gazā.
Šis kontakts starp Krievijas un Izraēlas līderiem notika laikā, kad reģiona ģeopolitiskais saspringums joprojām ir ļoti augsts, un risinājumu konfliktam līdzās ASV meklē arī citas ietekmīgas valstis.
Jums varētu patikt šie:
Kremlis apstiprināja, ka abas puses paudušas atbalstu sarunu ceļam un izrādījušas interesi turpināt politisku risinājumu meklēšanu, kas varētu palīdzēt izbeigt vardarbību un atjaunot zināmu stabilitāti reģionā.
Papildus situācijai Gazā tika apspriesta arī Irānas kodolprogrammas nākotne un situācija Sīrijā, kas pēc nesen notikušajām parlamenta vēlēšanām atkal nonākusi starptautiskās sabiedrības uzmanības centrā.
Miera plāns – pamiera noslēgšana un ķīlnieku atbrīvošana
Pagājušajā nedēļā Donalds Tramps paziņoja, ka Benjamins Netanjahu piekritis atbalstīt Vašingtonas piedāvāto miera plānu. Šī iniciatīva ir daļa no ASV pūliņiem izbeigt divus gadus ilgo karu Gazas sektorā, ko izraisīja “Hamās” uzbrukums un ķīlnieku sagrābšana.
Konflikts šajā laikā prasījis tūkstošiem dzīvību un izraisījis plašu humanitāro krīzi. Piedāvātais miera plāns paredz nekavējoties izsludināt pamieru un atbrīvot visus joprojām turētos Izraēlas ķīlniekus.
Lai gan Izraēla plānam oficiāli paudusi atbalstu, iniciatīva izsaukusi skeptisku reakciju vairāku arābu valstu vidū, kā arī daudzu Rietumu analītiķu skatījumā, kuri šaubās, vai “Hamās” būs gatava ievērot panāktos vienošanās nosacījumus.
Jums varētu patikt šie:
Pēc oficiālās informācijas Putins uzsvēris, ka jebkuram miera plānam jābūt pieņemamam visām iesaistītajām pusēm, tostarp jāņem vērā palestīniešu intereses.
Kremlis saglabāja līdzšinējo nostāju: Krievija atbalsta sarunu ceļā panāktus risinājumus, taču nav gatava apstiprināt vienpusēji uzspiestus nosacījumus. Savukārt Netanjahu uzsvēra, ka Izraēlas prioritāte ir pilsoņu drošība un ķīlnieku atgriešana bez jebkādiem kompromisiem ar teroristiem.
Irāna un Sīrija – reģiona galvenie jautājumi
Blakus konfliktam Gazā Putins un Netanjahu apsprieda situāciju saistībā ar Irānas kodolprogrammu – tēmu, kas rada nopietnas bažas gan Izraēlai, gan daudzām Rietumu galvaspilsētām.
Abas puses pauda vēlmi rast diplomātisku risinājumu, kas nodrošinātu, ka Teherāna neizmanto kodoltehnoloģijas militāriem mērķiem.
Izraēla jau daudzus gadus konsekventi uzsver, ka Irāna ir eksistenciāls drauds. Krievija uztur attiecības ar Teherānu, taču oficiāli apliecina, ka neatbalsta kodolieroču izplatību.
Šāda divējāda nostāja bieži izraisa diskusijas starptautiskajā arēnā, īpaši runājot par bruņojuma kontroli un sankcijām.
Sarunas laikā uzmanība tika pievērsta arī situācijai Sīrijā. Aizvadītajā svētdienā tur notika pirmās parlamenta vēlēšanas kopš bijušā diktatora Bašara al Asada gāšanas no varas.
Vēlēšanām pārsvarā bija simboliska nozīme – balsošanā piedalījās vien aptuveni seši tūkstoši cilvēku, un vispārēja tautas balsošana netika rīkota. Tomēr tas tiek uztverts kā mēģinājums restartēt politisko procesu pēc daudzu gadu kara.
Putins norādīja, ka Sīrijas stabilitāte ir nozīmīga visam reģionam, un Krievija ir gatava sadarboties ar visām ieinteresētajām pusēm, lai panāktu ilgtermiņa risinājumu.
Netanjahu savukārt atgādināja, ka jebkuram nākotnes modelim Sīrijai jānodrošina, lai valsts nekļūtu par platformu Irānas ietekmes pieaugumam vai jaunu teroristisku tīklu veidošanai.
Ģeopolitiskais saspringums un diplomātiskie soļi
Putina un Netanjahu telefonsaruna notika sarežģītā starptautiskajā situācijā, kad Rietumu līderi pauž neapmierinātību ar Krievijas rīcību ne tikai Ukrainā, bet arī citos reģionos.
Trampa administrācija, kas vēlas aktīvu lomu Tuvo Austrumu jautājumu risināšanā, arvien biežāk uzsver, ka Krievijai jāveic konkrēti soļi Ukrainas virzienā un tā nevar izvairīties no atbildības.
Putina lēmums uzturēt tiešo sakaru līniju ar Izraēlas premjerministru rāda, ka Maskava cenšas saglabāt savu lomu kā vienam no galvenajiem spēlētājiem Tuvajos Austrumos. Lai gan Krievijas pozīcijas sarunās par Ukrainu ir ievērojami vājinājušās, reģiona daļa līderu joprojām uztver Kremlī stratēģisku partneri.
Izraēla, kas ir viens no ietekmīgākajiem un militāri spēcīgākajiem reģiona spēlētājiem, vienlaikus meklē sabiedrotos un diplomātiskus risinājumus, kas palīdzētu ne vien mazināt draudus, bet arī saglabāt kontroli ļoti saspringtā drošības situācijā.
Šī telefonsaruna, neraugoties uz atsevišķām domstarpībām un atšķirīgām pieejām, vēlreiz apliecināja, ka diplomatiskie kanāli starp valstīm joprojām darbojas un tiek aktīvi izmantoti.
