Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka, lai gan Lietuvas ekonomika 2024. gadā augs strauji, šogad pieaugums saglabāsies mērenā līmenī. Līdz 2026. gadam ekonomikas izaugsmei vajadzētu paātrināties, pateicoties pieaugošam privātā sektora patēriņam, stabilam algu kāpumam un investīcijām, kuras īpaši veicina Eiropas Savienības atbalsts.
Ārējā pieprasījuma vājums un riski ekonomikai
SVF brīdina, ka joprojām saglabājas vairāki riski – gaidītajam vājāks ārējais pieprasījums, jo īpaši no Lietuvas galvenajiem tirdzniecības partneriem eirozonā, kā arī nenoteiktība tirdzniecības vidē var atstāt negatīvu ietekmi uz eksportu un investīcijām.
Valsts budžeta loma un reformu nepieciešamība
“SVF prognozes apliecina, ka Lietuvas ekonomika, neraugoties uz ārējiem riskiem, saglabājas noturīga. Taču mums jāraugās, lai rīcība būtu atbildīga. Pastāvīgu izaicinājumu apstākļos izstrādātais valsts budžeta projekts labi atbilst šī brīža vajadzībām, ko uzsver arī SVF eksperti – nepieciešamība palielināt izdevumus aizsardzībai un drošībai, uzlabot iedzīvotāju sociālo labklājību un īstenot strukturālās reformas, kas vajadzīgas, lai paaugstinātu ekonomikas produktivitāti, vienlaikus saglabājot fiskālo disciplīnu un nodrošinot valsts parāda ilgtspējīgu līmeni ilgtermiņā,” uzsver finanšu ministrs Kristupas Vaitiekūnas.
Jums varētu patikt šie:
Inflācija un cenu spiediens
2025. gada oktobrī Lietuvā gada inflācija sasniedza 3,7 procentus. Patēriņa cenu indekss pēdējo 12 mēnešu laikā pieaudzis galvenokārt augstāku akcīzes nodokļu, kā arī pārtikas un pakalpojumu cenu kāpuma dēļ. Pēc SVF vērtējuma inflācija savu augstāko punktu sasniegs 2025. gadā, pēc tam tā pamazām samazināsies un vidējā termiņā saglabāsies nedaudz virs 2 procentu līmeņa.
Produktivitāte, konkurētspēja un budžeta pozīcija
SVF uzsver nepieciešamību paaugstināt ekonomikas produktivitāti, lai mazinātu izmaksu spiedienu uz cenām un saglabātu valsts starptautisko konkurētspēju. Fonds norāda, ka, lai gan valdība ir apņēmusies ilgtermiņā nodrošināt publisko finanšu ilgtspēju, 2026. gadā palielināsies budžeta deficīts un valsts parāds. To noteiks plānotais aizsardzības izdevumu kāpums – tie nākamgad varētu sasniegt vēsturiski augstāko līmeni –, kā arī ar iedzīvotāju ienākumu un sociālās drošības uzlabošanu saistītās izmaksas.
Demogrāfija, aizsardzības izdevumi un ieņēmumu avoti
SVF norāda, ka nākotnē galvenie izaicinājumi Lietuvas publisko finanšu sektora ilgtspējai būs saistīti ar demogrāfiskajām pārmaiņām un nepieciešamību finansēt aizsardzības un drošības pasākumus. Tāpēc ir būtiski efektīvi mobilizēt ilgtspējīgus ieņēmumu avotus un uzlabot izdevumu efektivitāti.
Finanšu un kapitāla tirgus attīstība
“Ir svarīgi arī turpmāk paplašināt Lietuvas finanšu un kapitāla sektoru – tas stiprinātu ekonomikas potenciālu un atbalstītu stabilu izaugsmi nākotnē. Ņemot vērā pieaugošās vajadzības aizsardzības finansēšanai, īpaši noderīgi būtu attīstīt valstiski piedāvātu mazumtirdzniecības ieguldījumu instrumentu iedzīvotājiem, kuru varētu iegādāties ar salīdzinoši nelielām summām.
Tas ļautu vienlaikus sasniegt vairākus mērķus: valdība varētu aizņemties vienkāršāk un lētāk, iedzīvotāji varētu produktīvi ieguldīt savus uzkrājumus un saņemt garantētu ienesīgumu, vienlaikus attīstītos ieguldīšanas kultūra un paplašinātos gan aizsardzības, gan finanšu sektors,” skaidro Lietuvas Bankas padomes priekšsēdētājs Gedimins Šimkus.
Jums varētu patikt šie:
Banku sektora noturība un finanšu tehnoloģiju izaugsme
Pēc SVF vērtējuma Lietuvas banku sektors joprojām ir noturīgs – kapitāla un likviditātes rādītāji būtiski pārsniedz regulatīvās prasības, noguldījumu apjoms pieaug strauji un kredītportfeļi paplašinās. Banku peļņa saglabājas stabila, bet aktīvu kvalitāte ir augsta – nedrošo kredītu īpatsvars ir vēsturiski zems.
Nebanku finanšu sektors Lietuvā gan ir salīdzinoši neliels, taču, ņemot vērā finanšu tehnoloģiju straujo attīstību, ir svarīgi nodrošināt efektīvu uzraudzību šajā jomā.
Nekustamā īpašuma tirgus un makrouzraudzība
Nekustamā īpašuma tirgus saglabājas aktīvs, pateicoties zemākām procentu likmēm un noturīgam algu pieaugumam. Ir būtiski, lai makroprudenciālās uzraudzības politika saglabātos elastīga un būtu gatava reaģēt uz ilgstošām tirdzniecības spriedzēm un kiberdrošības riskiem.
Pensiju sistēma un ilgtermiņa fiskālā ilgtspēja
Ņemot vērā nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences, ir īpaši svarīgi stiprināt daudzpakāpju pensiju sistēmas finansiālo un sociālo stabilitāti. Lai nodrošinātu ilgtermiņa budžeta ilgtspēju, ir nepieciešams izstrādāt visaptverošu stratēģiju, kas šos aspektus risinātu kompleksi.
Papildu informācija
Ar SVF oficiālo paziņojumu var iepazīties sīkāk šeit.
