Vēls rudens vēl nenozīmē pilnīgu pārtraukumu dārza darbos, īpaši tad, ja dobēs aug rozes. Šie krūmi ir jutīgi pret temperatūras svārstībām, un pirmās salnas var bojāt gan saknes, gan dzinumus. Tāpēc novembris ir pēdējais brīdis, lai rozes pienācīgi sagatavotu ziemai.
Ja rozes netiek pasargātas pirms augsnes sasalšanas, to agrā pavasara augšana var būt vājāka, ziedu atvērsies mazāk un kopējais krūma stāvoklis pasliktināsies. Novembrī veikta mulčēšana palīdz augiem izvairīties no sala radītiem bojājumiem un labāk saglabā mitrumu augsnē. Bez šī soļa bojājumus var ciest pat spēcīgi un veselīgi krūmi – bieži vien tie kļūst pamanāmi tikai pavasarī.
Mulčēšana ir noderīga ne tikai ziemā. Tā ir svarīga arī siltajā sezonā, jo palīdz saglabāt mitrumu un ierobežot nezāļu izplatību. Tomēr tieši ziemai paredzēto mulčas kārtu vajadzētu uzklāt novembrī, kamēr augsne vēl nav sasalusi.
Mulčēšana – svarīgākais rozes sagatavošanas etaps ziemai

Mulča ap rožu krūmiem darbojas kā dabisks siltumizolators. Aukstā laikā tā pasargā saknes no straujām temperatūras maiņām un samazina risku, ka krūmi sāks salt atpakaļ no augsnes virskārtas. Sals, kas skar sakņu zonu, var bremzēt auga dzīvības procesus un traucēt veiksmīgu krūma atjaunošanos pavasarī.
Pateicoties pareizi uzklātai mulčai, pavasarī var gaidīt vairāk ziedpumpuru un bagātīgāku ziedēšanu. Rozes atjaunojas ātrāk, attīstās vienmērīgāk un kļūst izturīgākas pret slimībām. Mulča arī stabilizē augsnes temperatūru, kas ir svarīgi gan ziemā, gan vasarā.
Siltajā gadalaikā mulča palīdz novērst pārmērīgu mitruma zudumu, kas ir īpaši bīstams sausuma periodos. Vienlaikus tā veido dabisku barjeru nezālēm, kuras citādi konkurētu ar rozēm par barības vielām. Tādējādi augsnes mikroklimats visa gada garumā saglabājas veselīgāks.
Ko izmantot rožu mulčēšanai novembrī
Aukstums visbiežāk bojā rožu sakņu kaklu, tāpēc ir svarīgi izveidot aizsargkārtu no piemērotiem materiāliem. Vislabāk der gaisu caurlaidīgi, viegli, dabīgi materiāli, kas vienlaikus saglabā mitrumu un aizsargā no sala.
Piemēroti mulčas materiāli:
- Komposts – uzlabo augsnes struktūru un nodrošina augus ar papildu barības vielām;
- Skujkoku miza vai mizas gabali – pasargā augsni gan no sala, gan no pārkaršanas siltajā sezonā;
- Dārza augsnes un kūdras maisījums – palīdz saglabāt mitrumu un uzlabo sakņu zonas aerāciju;
- Nokritušās lapas – dabisks un viegli pieejams materiāls, kas, sadaloties, veido humusu un bagātina augsni.
Mulčas kārtai ap rožu krūmu vajadzētu veidot aptuveni 20–30 centimetru augstu pauguru. Tik bieza kārta palīdz novērst sakņu sasalšanu pat stiprākos salos un mazina auksta vēja tiešo ietekmi uz augu.
Papildu paņēmieni rožu aizsardzībai pirms ziemas

Ar mulču vien nepietiek, lai rozes pilnībā pasargātu. Vēlā rudenī jārūpējas arī par krūma virszemes daļu. Ja dzinumi paliek neaizsargāti, līdz pavasarim tie var daļēji izkalst, tāpēc nepieciešami papildu aizsardzības pasākumi.
Vispirms ieteicams dzinumus viegli sasiet kopā. Tad tie mazāk berzējas cits gar citu stipra vēja laikā un tos ir vieglāk apsegt. Pēc tam krūmus pārklāj ar agrotīklu, kas ap augu jāatstāj nedaudz vaļīgs, lai ap dzinumiem varētu cirkulēt gaiss. Pārāk ciešs pārsegums veicina mitruma uzkrāšanos un var izraisīt puves veidošanos.
Papildu aizsardzībai uz agrotīkla var uzklāt egļu zarus vai citus dabiskus materiālus, kas pasargā augu no vēja un piešķir pārsegumam papildus balstu. Tādējādi veidojas vienmērīga, bet elpojoša aizsargkārta.
Arī ziemā ir vērts ik pa laikam pārbaudīt rozes dārzā. Februārī, kad sākas pirmās atkušņa dienas, agrotīklu ieteicams nedaudz atvērt, lai liekais mitrums varētu izkļūt un novērstu pelējuma veidošanos. Pārlieks mitrums rozēm var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sals.


