Oktobrim daudzos cilvēkos raisa sajūtu, ka kaut kas apkārt mainās. Saule starp mākoņiem parādās arvien retāk, no rītiem ir grūtāk pamosties, bet vakarā spēka paliek arvien mazāk. Liekas, ka dienas saīsinās ne tikai pēc pulksteņa, bet arī noskaņojuma ziņā. Ja šoruden arvien biežāk pieķer sevi nogurušu vai bez motivācijas, zini – tu neesi viens.
Rudens, lai gan skaists, var nest līdzi nopietnus fiziskus un emocionālus izaicinājumus. Imunitāte kļūst vājāka, nogurums uzkrājas ātrāk, un garīgais darbs rit lēnāk. Ja uz pirmajām pazīmēm laikus nereaģē, var pieaugt ne tikai saaukstēšanās un citas sezonālās saslimšanas, bet arī tā dēvētās sezonālās garastāvokļa svārstības, ar kurām ik gadu saskaras arvien vairāk cilvēku.
Labā ziņa ir tā, ka daudzas no šīm pārmaiņām ir iespējams mazināt ar pavisam vienkāršām ikdienas izvēlēm. Dzīvi nav jāpārkārto no pamatiem. Nereti pietiek ar dažiem apzinātiem ieradumiem, kas palīdz uzturēt enerģiju un labu pašsajūtu, padarot rudeni nevis izsmeļošu, bet atbalstošu.
Miegs – vērtīgākais sabiedrotais rudens laikā

Rudenī mūsu organismam bieži vien pieaug vajadzība pēc miega. To nosaka ne tikai īsākas dienas, bet arī izmaiņas hormonu līdzsvarā. Miegs – jo īpaši agrāks, līdz pusnaktij – palīdz ķermenim atjaunot spēkus. Tieši stundas pirms pusnakts ir organismam visvērtīgākās.
Ja vasarā atļāvi sev doties gulēt tikai pēc vienpadsmitiem, vēsākajā sezonā ir vērts pamēģināt iet gulēt vismaz stundu agrāk. Tā tu dod ķermenim vairāk laika atjaunoties un stiprināt imunitāti. Pat viena papildu miega stunda diennaktī var ļoti jūtami uzlabot pašsajūtu.
Jauna ieraduma veidošanā galvenais ir regulāritāte – ja ej gulēt un mosties vienā un tajā pašā laikā, ķermenis ātri pielāgojas. Vakarā vēlams izvairīties no spilgtas gaismas un ekrāniem, bet tieši pirms miega ir noderīgi atvēlēt 10–15 minūtes klusumam vai vieglai lasīšanai.
Kustības – arī īsa pastaiga ir vērtīga
Rudens mēnešos mēs mēdzam vairāk laika pavadīt telpās. Tomēr jau īsas pastaigas svaigā gaisā, īpaši no rīta vai pusdienlaikā, būtiski atbalsta garastāvokli un miega–nomoda ritmu. Dabiskā dienas gaisma ietekmē tavu cirkadiāno ritmu, kas regulē daudzas organisma funkcijas.
Bieži pietiek ar aptuveni 20 minūtēm ārā dienas gaišajā laikā – tas palīdz labāk gulēt, stabilizēt enerģijas līmeni un mazināt pēkšņus garastāvokļa kritumus. Izvēlies tuvāko parku, apli ap māju vai nelielu loku kvartālā – svarīgākais ir kustēties un elpot svaigu gaisu.
Pat ja ārā ir apmācies vai mitrs, labāk saģērbties siltāk, nevis atteikties no pastaigas. Tavs nervu sistēma to atalgos ar mierīgāku pašsajūtu un labāku spēju koncentrēties.
Ūdens – bieži piemirsts, taču neaizstājams

Kad ārā vairs nav karsts, slāpju sajūta kļūst vājāka. Tomēr ķermenim ūdens nepieciešams tikpat ļoti kā vasarā. Šķidruma trūkums samazina darba spējas un garīgo skaidrību, kā arī var radīt fiziskus simptomus: galvassāpes, nogurumu, muskuļu stīvumu.
Lai no tā izvairītos, ir vērts pierast, ka ūdens pudele vienmēr ir pa rokai – uz darba galda, somā vai automašīnā. Pat ja slāpes nejūti, ir labi ik stundu iedzert dažus nelielus malkus. Tādējādi vieglāk saglabāt vienmērīgāku pašsajūtu un skaidrāku prātu.
Ūdens ir svarīgs ne tikai fiziskās slodzes vai ādas veselības dēļ, bet arī normālai nervu sistēmas darbībai. Tas ir viens no tiem sīkumiem, kuru patieso nozīmi visbiežāk pamana tikai tad, kad sāk trūkt.
Uzturs – sezonālie dārzeņi un ilgstošu enerģiju sniedzoši ēdieni
Rudenī ir vērts pievērst uzmanību tam, ko dod sezonā</ daba. Ķirbis, biete, kāposts – šie dārzeņi stiprina imunitāti un palīdz ilgāk saglabāt sāta sajūtu. Apvienojot tos ar olbaltumvielu avotiem, piemēram, zivīm, olām, pupiņām vai liesu gaļu, ir vieglāk uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs un izvairīties no straujiem enerģijas kritumiem.
Ļoti svarīgi ir ēst regulāri un neļaut starp ēdienreizēm veidoties pārāk lieliem starplaikiem. Tieši tad, kad paiet daudzas stundas bez neviena kumosa, visbiežāk parādās pēkšs nogurums, nemiers vai aizkaitināmība. Rudens ēdienkartei nav jābūt sarežģītai – būtiski, lai tā būtu daudzveidīga, krāsaina un bagāta ar šķiedrvielām un uzturvielām.
No saldumiem un desertiem nav pilnībā jāatsakās, tomēr noderīgi ir mazākas porcijas un, ja iespējams, dabīgāki saldinātāji vai augļi. Jo mazāk krasu cukura līmeņa kāpumu un kritumu, jo stabilāks garastāvoklis un harmoniskāks iekšējais līdzsvars.


