Viedtālrunis jau sen kļuvis par mūsu ikdienas pavadoni, un daudziem ir pat vairāki tālruņi. Katru dienu saņemam desmitiem ziņu – no bankām, kurjeriem, interneta veikaliem un nereti arī no nezināmiem numuriem. Lai gan šādi paziņojumi bieži šķiet nekaitīgi, patiesībā tie var būt ļoti bīstami.
Pietiek ar vienu kļūdainu klikšķi, un jūsu bankas konts dažu sekunžu laikā var tikt pilnībā iztukšots. Gan latviešus, gan citu Eiropas valstu iedzīvotājus nepārtraukti bombardē visdažādākie krāpnieki. Viņu fantāzijai šķiet nav robežu, un viņu sūtītās īsziņas kļūst arvien līdzīgākas oficiālu iestāžu paziņojumiem.
Vieni izliekas par bankām, citi – par kurjerpasta uzņēmumiem, vēl citi – par loteriju rīkotājiem. Svarīgākais ir nezaudēt modrību, prast šādas ziņas atpazīt un zināt, kā rīkoties, ja esat saņēmis aizdomīgu paziņojumu.
Jums varētu patikt šie:
Tālāk aplūkosim biežāk sastopamos ziņu veidus, kas nonāk Latvijas iedzīvotāju tālruņos. Jāatceras, ka visos gadījumos pats svarīgākais ir saglabāt mieru, neļauties spiedienam un nepakļauties eiforijai.
“Jūsu karte ir bloķēta”
Krāpnieki bieži izsūta īsziņas, kas rada iespaidu, it kā tās būtu no bankas: “Cienījamais klients, Jūsu karte ***1234 ir bloķēta. Lai atbloķētu karti, noklikšķiniet šeit.”
Norādītā saite parasti ved uz lapu, kas izskatās kā jūsu bankas oficiālā vietne, taču patiesībā tā ir krāpnieku izveidota viltojuma lapa. Tās mērķis – izkrāpt jūsu lietotājvārdu, paroles, PIN kodus un kartes drošības kodu (CVV).
Ja ziņā nav minēts jūsu vārds, bankas vietā redzams dīvains sūtītājs vai adrese, bet saite izskatās aizdomīga, visdrošāk ir šo ziņu pilnībā ignorēt. Ja rodas šaubas, sazinieties ar savu banku tikai, izmantojot bankas oficiālo mājaslapu vai mobilās lietotnes iespējas.
“Jūs laimējāt iPhone!”
Viens no izplatītākajiem krāpšanas paņēmieniem ir īsziņa ar paziņojumu par it kā iegūtu balvu – viedtālruni, portatīvo datoru vai naudas summu. Protams, vienmēr ir kāds “bet”. Lai saņemtu balvu, no jums prasa samaksāt piegādes izmaksas, nodokļus vai kādu “apstiprinājuma maksu”.
Jums varētu patikt šie:
Tādā veidā jūs vienkārši pārskaitāt naudu krāpniekiem, bet nekādu balvu nesaņemat. Šādas īsziņas bieži tiek sūtītas no ārzemju numuriem, piemēram, ar +44 vai +237 kodu. Ja rodas mazākās aizdomas, pārbaudiet informāciju uzņēmuma oficiālajā mājaslapā un nepaļaujieties uz nejaušu SMS.
“Jūsu kontā ir ielauzušies hakeri”
“Jūsu Facebook konts ir bloķēts! Noklikšķiniet šeit, lai atjaunotu piekļuvi” – klasisks iebiedēšanas paņēmiens. Šādas ziņas rada paniku un pamudina cilvēkus rīkoties impulsīvi.
Noklikšķinot uz saites, jūs nonākat krāpnieku lapā, kas mēģina iegūt jūsu lietotājvārdu, paroli, divu faktoru autorizācijas kodus un citu sensitīvu informāciju. Labākā aizsardzība ir divu faktoru autentifikācija, ko iespējams ieslēgt lielākajā daļā sociālo tīklu un e-pasta pakalpojumu.
“Samaksājiet sodu”
Ja saņemat ziņu, ka it kā esat kādam parādā un sods jāapmaksā 24 stundu laikā, pretējā gadījumā sekos sankcijas, ir vērts nekavējoties nomierināties. Valsts iestādes nesūta prasības samaksāt sodu ar nejaušas SMS starpniecību – tās izmanto oficiālas vēstules vai paziņo elektroniski valsts e-pakalpojumu sistēmās.
Ja īsziņā tiek prasīts pārskaitīt naudu uz privātpersonas kontu vai uz nezināma uzņēmuma rēķinu, tas gandrīz noteikti ir krāpšanas mēģinājums. Vienmēr pārbaudiet informāciju savā e-pakalpojumu vidē vai sazinieties ar konkrēto iestādi, izmantojot tās oficiālos kontaktus.
“Jūsu sūtījums ir aizturēts”
Ļoti izplatītas ir arī īsziņas, kas vēsta, ka jūsu sūtījums ir aizturēts un tā atbrīvošanai jāpiemaksā daži eiro kāds “papildu maksājums” vai “muita”.
Praksē tas nozīmē, ka jūs nododat krāpniekiem savas bankas kartes datus, kurus tie pēc tam var izmantot, lai no jūsu konta noņemtu ievērojami lielākas summas. Ja bieži iepērkaties internetā, izmantojiet tikai oficiālās kurjeru un pakomātu lietotnes – tieši tur nonāk uzticami paziņojumi.
Ko darīt, ja saņemta aizdomīga īsziņa?
Ja esat saņēmis šādu vai līdzīgu ziņu, visdrošāk ir vispār nereaģēt. Pat ja vēlaties atbildēt, piemēram, ar “Stop” vai paziņot, ka piedāvājums neinteresē, labāk to nedarīt – tā jūs tikai apstiprināsiet, ka jūsu numurs ir aktīvs.
Drošāka rīcība ir bloķēt sūtītāju un informēt par iespējamo risku savu mobilā sakaru operatoru. Papildu drošībai pārbaudiet savas bankas lietotnē vai oficiālajā mājaslapā, vai ar jūsu kontu un kartēm viss ir kārtībā, nevis klikšķiniet uz saitēm, kas norādītas īsziņā.
Kā pasargāt sevi no šādām krāpniecības shēmām?
Lai samazinātu risku kļūt par krāpnieku upuri, noderēs daži vienkārši, bet efektīvi drošības principi:
- Izmantojiet uzticamu antivīrusu programmu, kas spēj filtrēt arī SMS ziņas (piemēram, Kaspersky, Dr.Web vai citu pazīstamu drošības risinājumu).
- Izslēdziet SMS paziņojumus par norēķiniem ar bankas karti un, ja iespējams, aizstājiet tos ar paziņojumiem lietotnē (“push” paziņojumiem) vai pašas bankas iekšējām ziņām.
- Norēķiniem internetā izmantojiet virtuālo bankas karti ar ierobežotu limitu – tā jūs samazināsiet potenciālos zaudējumus, ja kartes dati tomēr nonāktu krāpnieku rīcībā.
- Nesaglabājiet bankas kartes datus pārlūkprogrammā vai interneta veikalu profilos, ja tas nav absolūti nepieciešams.
Tomēr galvenais ierocis cīņā ar krāpniekiem joprojām ir personīgā modrība. Ja kaut kas šķiet pārāk labs, lai būtu patiesība, parasti tā arī ir. Neuzticieties īsziņām akli – pārbaudiet informāciju oficiālos avotos, sazinieties ar uzņēmumiem un iestādēm tieši un rūpīgi sargājiet savu naudu un personas datus.
