No Saules sistēmas pašām tālākajām robežām atceļojusī komēta C/2025 K1 (ATLAS) solīja debesīs īpaši iespaidīgu skatu. Tās neparastais, zeltaini mirdzošais “plīvurs” piesaistīja astronomu uzmanību jau no pirmajiem novērojumiem un raisīja lielas cerības. Tomēr tuvais lidojums garām Saulei parādīja, cik trausls patiesībā var būt šāds ledus klīdonis.
Komēta nāca no Orta mākoņa – milzīga apgabala Saules sistēmas nomalē, kur mīt miljardi aukstu debess ķermeņu, kas tikai ļoti reti pietuvojas zvaigznei. Lielākajai daļai šāds ceļojums ir vienlaikus gan pirmais, gan pēdējais, jo karstums neatgriezeniski sagrauj to kodolu. C/2025 K1 liktenis skarbi atgādināja, ka kosmos nežēlo vājos.
Pēc perihēlija – tuvākā punkta Saulei – šķērsošanas komēta vairs nespēja saglabāties kā vienots objekts, un spilgtā gaismekļa vietā debesīs palika vien izkliedēti gruži. Tie, kas gaidīja komētas vistuvāko pietuvošanos Zemei, bija vīlušies. Taču šī sabrukšana zinātnei sniedza vērtīgu iespēju ieskatīties komētas iekšienē un izpētīt tās uzbūvi daudz detalizētāk.
Jums varētu patikt šie:
Komeetas sabrukums pēc tikšanās ar Sauli
C/2025 K1 perihēli sasniedza 8. oktobrī, kad tā palidoja garām Saulei aptuveni 50 miljonu kilometru attālumā. Tur komētu skāra galēja temperatūra un intensīvs starojums, kam ledainais kodols vairs nespēja pretoties. Pirmās sabrukuma pazīmes tika fiksētas 13. novembrī.
Sākotnēji teleskopu attēlos izdevās izšķirt trīs lielākus fragmentus, bet drīz tiem atdalījās arī ceturtais, mazāks gabals. Austriešu astrofotogrāfs Mihaels Jēgers procesu iemūžināja fotogrāfiju sērijā un izveidoja animāciju, kurā skaidri redzams, kā gabali pamazām attālinās viens no otra un izklīst kosmosā.
Zeltainā mirdzuma noslēpums
Komētu īpašu padarīja nevis ierastais zaļganais vai zilganais mirdzums, ko ap lielāko daļu komētu rada parastie oglekļa savienojumi, bet gan silta, zeltaina gaisma. Tas liecina, ka C/2025 K1 sastāvā šādu tipisku oglekļa savienojumu bija ļoti maz vai gandrīz nemaz. Tieši šī ķīmiskā īpatnība padarīja komētu par patiesu retumu.
Šādu “ķīmisko parakstu” līdz šim novērojuši tikai dažām ļoti retām un labi zināmām komētām. Tāpēc zinātnieki vēl tikai cenšas noskaidrot, kāpēc Orta mākonī reizēm veidojas tik atšķirīga sastāva debess ķermeņi. Pašlaik komētas atliekas vēl iespējams novērot lauvas zvaigznāja (Leo) virzienā ar teleskopu vai labu binokli, taču to spožums strauji samazinās – fragmenti attālinās no Saules un turpina tālāk sadalīties.
ATLAS – Zemes sargs un tālo klīdoņu atklājējs
Komēta tika atklāta ar automātisko novērošanas sistēmu “Asteroid Terrestrial-impact Last Alert System” (ATLAS), ko finansē NASA. Kopš 2015. gada četri ATLAS teleskopi Havaju salās, Dienvidāfrikā un Čīlē nakts debesīs meklē potenciāli bīstamus asteroidus un jaunas komētas. Tieši tā šajā “radarā” nonāca arī šis zeltainās astes viesis.
Jums varētu patikt šie:
Tā pati sistēma ir atklājusi vēl eksotiskāku objektu – 3I/ATLAS, kas nāk no zvaigžņu starptelpas. Šī komēta perihēli sasniedza 29. oktobrī un tagad šķērso mūsu Saules sistēmas apkārtni kā īsts galaktiskais ceļinieks. 19. decembrī tā palidos garām Zemei apmēram 270 miljonu kilometru attālumā.
Astronomi uzsver, ka komētas 3I/ATLAS zvaigžņu starptelpas izcelsme ir nepārprotami pierādīta, kamēr C/2025 K1 sabrukums kalpo kā brīdinošs un pamācošs piemērs tam, cik viegli ledainie debess ķermeņi Saules tuvumā var tikt iznīcināti. To trauslā daba palīdz labāk izprast gan agrīno Saules sistēmas attīstību, gan to, kādu lomu komētas spēlē ūdens un organisko vielu nogādāšanā uz planētām.
