Mūsdienu strauji mainīgajā darba tirgū arvien skaidrāk iezīmējas situācija, kurā darbiniekiem trūkst nepieciešamo prasmju un zināšanu. Tehnoloģiju attīstība, darba procesu digitalizācija un globālās ekonomiskās pārmaiņas nemitīgi maina amata prasības. Ar šīm izmaiņām ne vienmēr spēj laikus tikt galā ne darbinieki, ne izglītības sistēma, ne arī darba devēji.
Kompetences, kuras visvairāk pieprasa finanšu sektorā
Runājot par to, kas šobrīd finanšu sektorā tiek vērtēts visaugstāk, priekšplānā izvirzās risku vadība, kiberdrošība, pārdošanas prasmes un IT jomas amati. Pašlaik tirgū vērojams tieši šo jomu speciālistu trūkums.
Labs piemērs ir laiks, kad Lietuvā sāka veidoties pakalpojumu centri – bija nepieciešami darbinieki ar kompetencēm, kas tur tobrīd vēl bija salīdzinoši retas. Pēc kāda laika tirgus piesātinājās ar šādiem speciālistiem, un šīs zināšanas vairs nebija tik ļoti iekārojamas visiem darba devējiem.
Jums varētu patikt šie:
Mākslīgā intelekta ietekme uz darba lomām
Tajā pašā laikā darba tirgū, tostarp finanšu sektorā, daudz tiek runāts par to, ka ierastie biznesa modeļi mākslīgā intelekta attīstības dēļ piedzīvos spēcīgas pārmaiņas. Piemēram, “Boston Consulting Group” norāda, ka, ieviešot MI risinājumus, daļa IT speciālistu ikdienas rutīnas uzdevumu tiks automatizēti. Tas ļaus cilvēkiem koncentrēties uz plašāku sistēmu izstrādi un uzturēšanu.
Tādējādi pieaug nepieciešamība pēc starpnozaru izpratnes un sistēmiskas domāšanas – arvien svarīgāka kļūst spēja saskatīt kopējo ainu, nevis tikai šauru savas specialitātes daļu.
Kiberdrošība kā ikdienas izaicinājums
Mūsu ikdienas neatņemama sastāvdaļa kļuvuši arī kiberdrošības jautājumi. Mākslīgā intelekta izmantošana padara krāpnieciskas shēmas arvien grūtāk atpazīstamas ne tikai finanšu sektorā, bet jebkur, kur ir saskarsme ar klientu apkalpošanu. Tāpēc kiberdrošības zināšanas kļūst par kritiski nozīmīgu kompetenču jomu.
Kuras kompetences ir vissvarīgākās pašiem darbiniekiem?
Runājot par nākotnes organizācijām, varētu ilgi aprakstīt “cietās” (hard) prasmes, kuru trūkumu, raugoties uz skolēnu rezultātiem eksaktajos mācību priekšmetos, mums jau tagad būtu jūtami jāizjūt. Taču uzmanība noteikti jāpievērš arī vispārīgajām prasmēm, kuru attīstīšana ir ārkārtīgi būtiska, lai organizācijās veiksmīgi ieviestu mākslīgo intelektu, jaunas tehnoloģijas un tiktu galā ar kompetenču trūkumu un nenoteiktību.
Adaptivitāte
Veidojot attīstības banku, mēs nepārtraukti saskaramies ar situācijām, kurās jādara kas tāds, ko neviens iepriekš nav darījis. Latvijā šobrīd nav organizāciju, kas darbotos pēc līdzīga modeļa, un arī citu valstu pieredzei ne vienmēr var pilnībā paļauties.
Jums varētu patikt šie:
Šī pieredze rāda, ka nākotnē gan finanšu, gan citos sektoros viena no svarīgākajām kompetencēm būs adaptivitāte – spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem, izmantot esošās zināšanas, apgūt jaunas un, balstoties uz tām, radīt inovatīvus risinājumus.
Daudzpusība
Otrā būtiskā prasme ir daudzpusība – spēja pielietot savas dažādās zināšanas un prasmes atšķirīgos kontekstos. Nereti darbinieki baidās, ka, izejot ārpus šauras specializācijas un iesaistoties jaunos, unikālos projektos, viņi varētu kļūt mazāk pievilcīgi darba tirgū. Tiek uzskatīts, ka darbs nišas projektos var radīt darba devējiem šaubas par spēju veiksmīgi darboties citās jomās.
Patiesībā spēja attīstīt īpašus projektus no nulles ļoti skaidri apliecina cilvēka spēju pielāgoties un ātri mācīties. Lai gan vadītāji personāla atlases procesā nereti vēlas atrast “ideālo komplektu” – darbinieku, kurš prot un zina visu –, nākotnē kļūs neizbēgami, ka darba devēji meklēs tieši kritiskās vai pamatprasmes un augstu vērtēs cilvēka daudzpusīgo pieredzi.
Izaugsmes domāšana
No iepriekš minētā izriet vēl viena centrāla prasme – izaugsmes domāšana jeb gatavība nepārtraukti mācīties. Finanšu sektorā liela uzmanība tiek veltīta klientu pieredzei – mainās klientu apkalpošanas modeļi, klientu paradumi, digitālie risinājumi pārveido saziņas veidus. Tāpēc nepārtraukti jāpielāgojas jaunām darba metodēm un jāapgūst jaunas zināšanas.
Pat šķietami vienkāršas tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un, lai ar tām turētu līdzi, nepieciešama pastāvīga mācīšanās. Izaugsmes domāšana nozīmē pārliecību, ka cilvēka spēju mācīties iespējams attīstīt ar apzinātiem centieniem un regulāru treniņu.
Kā būtu jārīkojas organizācijām?
Arvien nozīmīgāka organizācijām kļūst inovāciju spēja. Ikvienai organizācijai, kas vēlas būt konkurētspējīga darba tirgū, neizbēgami jāattīsta izaugsmes domāšanas elementi – jāspēj piesaistīt kompetences, kuru tirgū ir maz vai kuras vēl nemaz neeksistē.
To var sasniegt dažādos veidos: sadarbojoties ar jauniešiem, pilnveidojot un pārkvalificējot esošos darbiniekus, pārskatot un pārdalot funkcijas, meklējot konsultāciju pakalpojumus vai veidojot projektu tipa sadarbības līgumus.
Kāpēc ar šaurām specializētām prasmēm vairs nepietiek?
Varētu šķist, ka šobrīd ir nereāli koncentrēties uz tādām īpašībām kā adaptivitāte un daudzpusība laikā, kad mums jau tagad akūti trūkst datu analītiķu, kredītriska speciālistu vai produktu ekspertu. Taču, ja situācijā, kad pietrūkst šādu šauru speciālistu, mēs neizmantojam citas minētās kompetences un nemeklējam radošus veidus, kā iegūt nepieciešamās prasmes, tad bremzējam organizācijas attīstību un attālinām vēlamo rezultātu sasniegšanu.
Turklāt neaizpildīto amatu radītās izmaksas bieži tiek pārliktas uz esošajiem darbiniekiem, kuriem nākas uzņemties arvien vairāk pienākumu.
Kompetenču trūkums kā domāšanas veida izaicinājums
Kompetenču trūkums nenozīmē tikai speciālistu nepietiekamību. Tas ir izaicinājums, kas liek no jauna pārdomāt darbu, organizāciju darbības principus un mācīšanos. Pasaule nekļūs ne lēnāka, ne vienkāršāka. Konkurētspējīgas paliks tikai tās organizācijas un cilvēki, kuri spēs nemitīgi mācīties, pielāgoties un drosmīgi radīt jaunus risinājumus.
