Lielākā daļa no mums ir pārliecināti, ka neviens blēdis nespēs mūs apmānīt – esam taču uzmanīgi un piesardzīgi. Tomēr dzīve pierāda pretējo: pat visparastākā ikdienas situācija var pārvērsties lamatās. Un viens no šādiem riskiem var burtiski gulēt mums pie kājām.
Ja pamani uz zemes mētājamies banknoti un noliecies, lai to paceltu, tu vari kļūt par prasmīgi iestudētas zādzības shēmas upuri. Šis triks joprojām tiek plaši izmantots visdažādākajās vietās.
Vecs, bet joprojām efektīvs triks
Lai gan šī krāpšanas metode šķiet primitīva, tā nebūt nav jauna. Līdzīgi paņēmieni tika izmantoti jau padomju laikos, un arī mūsdienās tas ir viens no vienkāršākajiem, bet vienlaikus visefektīvākajiem krāpšanas veidiem. Krāpnieki lieliski saprot cilvēku dabisko vēlmi gūt labumu no nejaušas iespējas, un tieši uz šīs vājās vietas viņi arī balstās.

Uz zemes mētājošās naudas skats izraisa kārdinājumu un ziņkāri – un ar to vien bieži pietiek, lai krāpšanas mehānisms sāktu darboties. Visbiežākie upuri ir gados vecākas sievietes, kuras tikko izņēmušas skaidru naudu no bankomāta vai bankas filiāles.
Krāpnieki šādus cilvēkus vēro jau iepriekš, un, tiklīdz upuris ir noskatīts, viņi nedaudz tālāk uz zemes nomet naudas sainīti. Banknotes parasti ir sarullētas un pārsietas ar gumiju, lai radītu iespaidu, ka kāds tās nejauši pazaudējis.
Kā darbojas šī krāpšana – solis pa solim
Tiklīdz cilvēks noliecas, lai naudu paceltu, pie viņa pienāk pirmais krāpnieks, izliekoties par nejaušu garāmgājēju. Viņš piedāvā sadalīt atrasto naudu uz pusēm, radot iespaidu par godīgu vienošanos.
Ja cilvēks piekrīt, parādās otrs krāpnieks, kurš apgalvo, ka šī ir tieši viņa nauda. Viņš sāk izteikt pretenzijas, pārskaita naudu un apgalvo, ka daļa summas ir pazudusi.

Sākas psiholoģisks spiediens: cilvēku apsūdz zādzībā, draud izsaukt policiju un pat vērsties tiesā. Krāpnieku mērķis ir izraisīt upurī paniku un stresu, lai viņš pēc iespējas ātrāk gribētu izkļūt no nepatīkamās situācijas – pat par cenu, ka atdod savu naudu.
Emociju vadīšana – krāpnieku galvenais ierocis
Šīs shēmas lielākā stiprā puse ir krāpnieku spēja prasmīgi manipulēt ar upura emocijām. Panika, pārsteigums un bailes aizēno veselo saprātu, un pat citkārt racionāli cilvēki sāk rīkoties impulsīvi.
Šādā stāvoklī tiek pieņemti lēmumi, kas vēlāk var izmaksāt ļoti dārgi. Tāpēc visvairāk šādās situācijās palīdz spēja saglabāt mieru un neļauties zastrausētībai.
Kā šādā situācijā rīkoties

Ja nauda jau ir pacelta, centies izvairīties no jebkādām diskusijām par tās dalīšanu vai it kā esošiem parādiem. Pat ja situācija attīstās strauji un šķiet saspringta, ir svarīgi koncentrēties un neļaut emocijām pārņemt kontroli.
Runā skaidri un pārliecinoši, norādot, ka neesi nevienam naudu paņēmis, neko neesi paslēpis un tev nav pienākuma kādam ko atdot. Neiesaisties ilgās diskusijās ar svešiem cilvēkiem, neatklāj, cik daudz naudas tev ir pie sevis, nerādi maku vai citas personīgās mantas.
Draudi izsaukt policiju visbiežāk ir vienkāršs blēfs. Krāpnieki paši baidās no likumsargiem un viņu patiesais mērķis nav iesaistīt policiju – viņi vēlas tikai panākt, lai tu ātri padodies, pirms situācija nonāk viņiem neizdevīgā līmenī.
Palīdzības meklēšana un konflikta pārtraukšana
Ja situācija kļūst nepatīkama, ir vērts paskatīties apkārt un meklēt citus cilvēkus tuvumā, lūgt palīdzību aculieciniekiem vai nekavējoties doties uz tuvāko bankas filiāli un pastāstīt par notikušo bankas darbiniekiem.

Cilvēku pūlis un liecinieki krāpniekus attur un ievērojami samazina iespēju, ka viņi turpinās savu shēmu. Jo vairāk apkārt ir citu cilvēku, jo lielāka iespēja, ka blēži ātri vien atkāpsies.
Profilakse: pastāsti arī saviem tuviniekiem
Lai gan šī krāpšanas shēma izskatās vienkārša, tieši tas to padara tik bīstamu. Krāpnieki labi zina, kā cilvēkus pārsteigt nesagatavotus un izsist no līdzsvara.
Svarīgi ir ne tikai pašam būt piesardzīgam, bet arī informēt savus tuviniekus – jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkus –, kuriem šāda situācija var kļūt par ļoti smagu pārbaudījumu.
Labākā aizsardzība – piesardzība un vēss prāts
Piesardzība un skaidrs prāts ir labākais aizsardzības līdzeklis pret šādām shēmām. Nereti gudrākais lēmums ir vienkārši atstāt naudu uz zemes un nepakļaut sevi liekam riskam.
Dažkārt ir drošāk ļaut naudai palikt turpat, kur tā ir, nekā censties gūt ātru labumu, kas var beigties ar nopietnām nepatikšanām.


