Katru gadu trešajā oktobra nedēļā Lietuvā notiek vācu valodas dienas “O kaip vokiškai?”, kuru mērķis ir pievērst uzmanību šīs valodas nozīmei un aktualitātei valstī. Šogad iniciatīva notiks no 13. līdz 19. oktobrim.
Šī pasākuma ietvaros partneris “Lidl Lietuva” atgādina par daudzvalodības priekšrocībām gan ikdienas dzīvē, gan profesionālajā vidē. Uzņēmums uzsver, ka svešvalodu prasmes paplašina karjeras iespējas, stiprina starptautisko sadarbību un bagātina darbinieku pieredzi.
Saskaņā ar Vācijas un Baltijas Tirdzniecības kameras Lietuvas biroja (AHK) vadītājas Audrones Gurinskienes teikto valstī darbojas vairāk nekā tūkstotis uzņēmumu ar Vācijas kapitālu, kuriem nepieciešami darbinieki, kas spēj sazināties viņu dzimtajā valodā. Turklāt Vācija ir viens no svarīgākajiem Lietuvas eksporta tirgiem – uz turieni tiek novirzīti aptuveni 9% preču eksporta un 17% pakalpojumu eksporta.
Jums varētu patikt šie:
Tāpēc vācu valodas zināšanas ne tikai paaugstina Lietuvas uzņēmumu konkurētspēju un palīdz vietējiem zīmoliem un pakalpojumiem veiksmīgāk nostiprināties Vācijas tirgū, bet arī būtiski paplašina katra speciālista iespējas sadarboties ar vienu no spēcīgākajām Eiropas ekonomikām.
“Lietuvas uzņēmumiem nav viegli atrast darbiniekus, kuri labi pārvalda vācu valodu. Tādēļ jauniešiem šīs valodas prasme ir lieliska investīcija nākotnē: tā palīdz veiksmīgāk konkurēt darba tirgū, iekārtoties darbā starptautiskos uzņēmumos un pretendēt uz augstāku atalgojumu. Pēc personāla atlases aģentūru datiem darbinieki, kuri prot arī vācu valodu, vidēji nopelna par 15% vairāk,” uzsver AHK vadītāja.
Iniciatīvas palīdz pievērst sabiedrības uzmanību
Vācu valodas dienas ir kopīga Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecības Lietuvā, Gētes institūta, Centrālās ārvalstu skolu sistēmas pārvaldes (ZfA), Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (DAAD) un AHK iniciatīva. Nedēļas laikā skolās, universitātēs un kultūras centros tiek rīkoti dažādi pasākumi, kas aicina iepazīt vācu valodu tuvāk un atklāt to kā interesantu, praktisku un nozīmīgu valodu.
Katru gadu šai iniciatīvai pievienojas daudzas organizācijas, tostarp arī “Lidl Lietuva”.
Gētes institūta Lietuvā direktore Anna Marija Štrausa uzsver, ka uzņēmumu iesaiste vācu valodu un kultūru popularizējošās iniciatīvās ir ārkārtīgi svarīga. Partneri ne tikai palīdz palielināt pasākumu redzamību, izmantojot savus komunikācijas kanālus, bet arī rūpējas par to, lai šie pasākumi būtu plašākai sabiedrībai pieejamāki un pievilcīgāki.
Jums varētu patikt šie:
“Šāda partnerība parāda, ka vācu valoda un kultūra tiek novērtēta ne vien akadēmiskajā un kultūras vidē, bet arī biznesa pasaulē. Tas uzsver, ka ikdienas dzīvē mūs vieno ļoti daudz kopīga. Šāds ieguldījums stiprina cilvēku motivāciju mācīties vācu valodu, saprast tās praktisko nozīmi un atklāt kultūras bagātību, ko tā piedāvā,” norāda A. M. Štrausa.
“Lidl Lietuva” ne tikai veicina vācu valodas popularizēšanu plašākā mērogā, bet arī piedāvā saviem darbiniekiem iespēju apgūt šo valodu. Uzņēmums nodrošina iespēju doties uz ārzemēm gan īstermiņa komandējumos, gan izmantot ilgtermiņa darba rotācijas programmas, lai pilnveidotu esošās prasmes un iegūtu jaunas zināšanas.
“Lidl komandas daudzās valstīs, tostarp Lietuvā, strādā daudzvalodu un daudzkultūru vidē. Ikdienā dabiski savijas vairākas valodas. Arī man tas nav tikai profesionāls ieguvums, bet arī personīgs gandarījums. Es aktīvi mācos vācu valodu, un šī iespēja ir lielisks veids, kā atsvaidzināt un atdzīvināt zināšanas, ko ieguvu universitātē. Gandrīz katru dienu dzirdu trīs valodas – tas palīdz justies brīvi, labāk saprast kolēģus un veidot saikni, neatkarīgi no valodas vai kultūras atšķirībām,” stāsta “Lidl Lietuva” korporatīvo attiecību un komunikācijas vadītājs Antans Bubnelis.
Pieprasījums tirgū tikai pieaug
Nākotnes darba tirgū vācu valodas prasmes kļūs vēl nozīmīgākas, īpaši tajās nozarēs, kur dominē uzņēmumi ar Vācijas kapitālu vai kur būtiska daļa Lietuvas eksporta ir vērsta uz vāciski runājošām valstīm. Mākslīgā intelekta laikmetā vācu valodu arvien augstāk novērtē ne tikai kā saziņas līdzekli, bet arī kā kultūrkompetenci, kas palīdz labāk izprast biznesa ētiku, darba kultūru un sadarbības principus.
“Taču vācu valoda ir tikai viens piemērs. Mūsu lielākā priekšrocība ir daudzvalodība: spēja brīvi pāriet no vienas valodas uz citu, saprast dažādas kultūras un būvēt tiltus starp cilvēkiem. Digitālajā laikmetā, kad tehnoloģijas un mākslīgais intelekts ir kļuvuši par ikdienas sastāvdaļu, cilvēciskā saskarsme saglabā īpašu nozīmi, un valoda ir tās pamats. Tāpēc katra papildu valoda – vai tā būtu vācu, franču vai zviedru – ir vēl viens tilts, kas stiprina mūsu saikni ar pasauli,” rezumē AHK vadītāja.
