Pēdējos gados arvien vairāk cilvēku atgriežas pie dabiskākiem produktiem un cenšas tuvoties tā sauktajai “saimniecības pārtikai”. Viens no šādiem izvēles variantiem ir neapstrādāts jeb jēlpiens, ko daudzi slavē par it kā labāk saglabātajām uzturvielām. Tomēr veselības speciālisti uzsver, ka šādam pienam piemīt arī nopietni riski, par kuriem daudzi nemaz neaizdomājas.
Atsakoties no pasterizācijas, pienā saglabājas ne tikai dabiskie enzīmi un vitamīni, bet arī bīstami mikroorganismi. Tieši šo mikrobu dēļ jēlpiens var kļūt par slimību izplatīšanās avotu, īpaši jutīgākiem cilvēkiem. Lai gan jēlpiens dažiem šķiet veselīgāka alternatīva, medicīniskie dati rāda pretējo.
Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, kāpēc jēlpiena lietošana var būt bīstama, kādas slimības izraisa tajā sastopamās baktērijas un kādēļ pasterizācija joprojām tiek uzskatīta par būtisku drošības procesu.
Jums varētu patikt šie:
Miks neapstrādāts piens var būt bīstams?
Neapstrādāts jeb jēlpiens ir piens, kas nav ticis karsēts vai citādi termiski apstrādāts, lai iznīcinātu kaitīgās baktērijas. Tas nozīmē, ka līdz ar uzturvielām pienā saglabājas arī mikroorganismi, kuru izcelsmi ir ļoti grūti pilnībā kontrolēt.
Pārtikas drošības speciālisti norāda, ka šāds piens var būt riskants uzreiz pēc slaukšanas, jo pat pilnīgi veselam dzīvniekam var būt baktērijas, kuras nav iespējams noteikt ne pēc piena izskata, ne pēc smaržas.
Cilvēki ar jutīgu gremošanas sistēmu jēlpienu var nepanest nemaz, un dažos gadījumos tas var izraisīt nopietnus veselības traucējumus. Jēlpiens nav ieteicams bērniem, senioriem un grūtniecēm, jo viņu imūnsistēma var reaģēt īpaši spēcīgi.
Bīstamās baktērijas, kas var slēpties jēlpienā
Pārtikas drošības iestādes skaidri norāda, ka neapstrādātā govs, aitas vai kazas pienā var sastapt slimības izraisošus mikroorganismus. Īpaši bīstamas ir baktērijas, kas izraisa zarnu infekcijas, strauju veselības pasliktināšanos vai pat nepieciešamību pēc stacionāras ārstēšanās.
Jēlpienā visbiežāk atrod kampilobaktērijas, E. coli, listerijas un salmonellas. Ne katra piena lāse izraisa saslimšanu, taču inficēšanās var notikt arī ar ļoti nelielu patogēnu daudzumu, tādēļ risks ir pavisam reāls. Šīs baktērijas var izraisīt saindēšanos ar pārtiku ar nepatīkamiem un dažkārt dzīvībai bīstamiem simptomiem.
Jums varētu patikt šie:
Kuriem cilvēkiem jēlpiens ir visbīstamākais?
Teorētiski ar baktērijām var inficēties ikviens, taču speciālisti uzsver, ka atsevišķas cilvēku grupas ir īpaši ievainojamas. Lielākajā riska grupā ir:
- zīdaiņi un mazi bērni,
- seniori,
- grūtnieces,
- cilvēki ar novājinātu imunitāti vai hroniskām slimībām.
Šiem cilvēkiem ir grūtāk cīnīties ar infekcijām, tāpēc risks, ko rada jēlpiena lietošana, ir ievērojami lielāks. Daļa sabiedrības joprojām tic mītam, ka jēlpiens ir veselīgāks par pasterizētu pienu. Šis ir maldīgs priekšstats, kas var veselībai izmaksāt ļoti dārgi.
Kāpēc pasterizācija ir nepieciešama?
Pasterizācija ir process, kurā pienu īslaicīgi sakarsē aptuveni līdz 63 grādiem un pēc tam strauji atdzesē. Zinātniskie pētījumi apliecina, ka pareizi veikta pasterizācija iznīcina bīstamās baktērijas, būtiski neietekmējot piena galvenās uzturvielas.
Tas nozīmē, ka piens saglabā savu uzturvērtību, bet kļūst ievērojami drošāks lietošanai. Pasterizēts piens daudz retāk izraisa saindēšanos ar pārtiku. Šis process ir svarīgs arī piena produktu, piemēram, siera, ražošanā, lai tie būtu droši pat visjutīgākajiem patērētājiem.
Tāpēc piens no piena saimniecībām joprojām tiek nogādāts specializētos pārstrādes centros, kur notiek visas nepieciešamās drošības pārbaudes un termiskās apstrādes posmi.
Saindēšanās ar pārtiku simptomi: kas jāzina?
Jēlpiena dzeršana var izraisīt saindēšanos ar pārtiku, kas var noritēt gan vieglā, gan ļoti smagā formā. Simptomi parasti parādās pēkšņi, un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti tie var būt īpaši smagi.
Biežākie simptomi ir:
- vēdersāpes,
- caureja,
- slikta dūša un vemšana,
- galvassāpes, vispārējs nespēks.
Smagas infekcijas gadījumā var būt nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība vai ārstēšanās slimnīcā. Ikvienam, kas apsver jēlpiena lietošanu, šie riski ir jāizvērtē un lēmums jāpieņem apzināti, ņemot vērā ne tikai iespējamos ieguvumus, bet arī draudus veselībai.
