Viļņas Svētā Krusta Atraduma (Kalvariju) baznīcas sienas gadsimtiem ilgi slēpušas vēlīnā baroka gleznojumus, kas tapuši 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā. Restaurācijas darbu gaitā speciālisti atsedza pirmo apmetuma kārtu, zem kuras atklājās līdz šim nezināmas freskas.
Šis atradums izgaismo vairākus negaidītus vēsturiskus faktus. Izrādās, ka pirmais mūra dievnams Verķos, iespējams, uzcelts krietni agrāk, nekā līdz šim pieņemts – aptuveni laikā no 1675. līdz 1700. gadam.
“Mūsu mērķis bija atjaunot baznīcas interjerā baroka laika krāsu gammu, atgriezties pie pašiem pirmajiem krāsojuma slāņiem. Uzstādījām sastatnes līdz pat velvei, kas ļāva rūpīgi izpētīt sienas. Tā, noņemot piecus–sešus krāsas slāņus, atklājās līdz šim neredzētas figūrālās freskas.

Tas mums bija pilnīgs pārsteigums. Tagad būs jāpārskata baznīcas vēsture un arhīvos jāmeklē jauni dati. Izskatās, ka Verķu stāsts sācies daudz agrāk, nekā līdz šim ticis uzskatīts,” par restaurācijas ideju un negaidīto atklājumu stāsta restauratore Indre Valkiūniene.
Jāpārskata baznīcas celtniecības vēsture
Līdz šim uzskatīja, ka mūsdienās redzamā Kalvariju baznīca celta 18. gadsimtā. Jaunatklāto fresku stilistika un vēsturiskie avoti tomēr liecina, ka būvdarbi varētu būt sākušies jau 17. gadsimtā.
To apstiprina arī Januša Krupska raksts, kas 1976. gadā publicēts kā specializēts izdevums Ļubļinas universitātē. Tajā norādīts, ka dominikāņu observanti, kas nosaukti svētā Luija Bertrāna vārdā, oficiāli apstiprināti jau 1671. gadā.
Viņus atbalstīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans Sobeskis, kura bikts tēvs bija Ļvivas dominikānis Ambražijs Skopovskis. Savukārt viņam bija nozīmīga ietekme uz Viļņas bīskapu Mikaloju Steponu Pacu. Tieši viņš 1675. gadā nodeva Verķu Kalvariju jaunajai ordeņa līnijai.
Noslēpumi, ko slēpj sienas

Presbitērija dienvidu daļā atklātajās freskās attēlots svētā Akvīnas Toma videnis: viņam parādās Krustā sistais Kristus un uzrunā viņu. Pieļaujams, ka baznīcas ziemeļu sienā bijis attēlots vai nu otrais Krusta ceļa apstāšanās punkts (Jēzus uzņem krustu uz saviem pleciem), vai arī Svētās Trīsvienības kompozīcija. Pēdējo versiju atbalsta Varšavas kardināla Stefana Višiņska universitātes profesore Anna S. Čižs.
Lai gan gleznojumi saglabājušies tikai fragmentāri, to nozīme tiek vērtēta kā ārkārtīgi liela. Mākslas vēsturniece, docente, doktore Birute Rūta Vitkauskiene uzsver, ka šīs freskas sniedz neatsveramu informāciju par Viļņas Svētā Krusta Atraduma (Kalvariju) baznīcas agrīno vēsturi un tās māksliniecisko vidi:
“Šo fresku atklāšana un restaurācija ir nozīmīgs notikums Viļņas baznīcas mākslas vēsturē. Lai arī tās saglabājušās fragmentāri, to publiska eksponēšana un stāsta izklāsts var kļūt par būtisku papildinājumu Viļņas Kalvariju Krusta ceļa apstāšanās vietu vēsturei un sniegt vērtīgu vizuālo informāciju gan ticīgajiem, gan citiem apmeklētājiem. Turpmāka bazilikas joma sienu restaurācija, iespējams, atklās vēl vairāk sienu gleznojumu no šī baznīcas agrīnās attīstības posma.”


