Pieaugot saslimšanas gadījumu skaitam, Darba inspekcija atgādina darba devējiem, ka tiem ir pienākums ievērot likumos noteikto kārtību slimības pabalstu izmaksāšanā, kā arī nodrošināt darbinieku tiesības, kas saistītas ar atvaļinājumu un darba tiesiskajām attiecībām.
Atlīdzība par pirmajām slimības dienām
Saskaņā ar Likumu par slimības un maternitātes sociālo apdrošināšanu darba devējam ir jākompensē darbiniekam pirmās divas kalendāra dienas no darbnespējas lapas perioda. Darba inspekcijas kancelejas vadītājs Šarūns Orlavičus uzsver, ka šī prasība attiecas uz visiem darbiniekiem neatkarīgi no viņu sociālās apdrošināšanas stāža: “Darba devējam nav tiesību atteikties maksāt, jo šāds pienākums ir noteikts normatīvajos aktos.”
Darba devēja izmaksātās atlīdzības apmērs var būt no 62,06% līdz 100% no darbinieka vidējās darba samaksas. Konkrēto likmi nosaka pats darba devējs, taču tā ir jāfiksē uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumos un ar tiem rakstiski jāiepazīstina darbinieki. Ja persona saslimst vēl pirms faktiski ir sākusi darbu saskaņā ar noslēgto darba līgumu, tai uz šo atlīdzību tiesību nav.
Atvaļinājuma pārcelšana slimības dēļ
Darba likums paredz, ka darbinieks, ja saslimst atvaļinājuma laikā, var ar darba devēju vienoties par neizmantoto atvaļinājuma dienu pārcelšanu vai atvaļinājuma pagarināšanu. Atvaļinājums nepagarinās automātiski – lēmums tiek pieņemts tikai pēc pušu savstarpējas vienošanās.
Atlaišana slimības dēļ ir aizliegta
Tikai darbinieka pagaidu darbnespēja pati par sevi nedrīkst būt un netiek uzskatīta par pamatu darba līguma izbeigšanai. “Darba devējiem ir jāvadās pēc vispārējiem darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatiem, un slimības periods nedrīkst kalpot par ieganstu atlaišanai,” uzsver Š. Orlavičus.
Nedrīkst strādāt, ja ir atvērta darbnespējas lapa
Persona, kurai ir spēkā darbnespējas lapa, ievērojot ārsta norādījumus, nedrīkst strādāt. Ja darbinieks šo pienākumu pārkāpj, viņš var zaudēt tiesības uz slimības pabalstu. Tāpat darba devējam nav tiesību piespiest darbinieku slimības laikā strādāt vai likt viņam “atcelt darbnespējas lapu” – tas būtu normatīvo aktu pārkāpums.
Slimošanas perioda uzskaite darba laika grafikā
Lai gan valsts normatīvie akti tieši nenosaka, vai darbnespējas periods ir ieskaitāms summētajā darba laika uzskaitē, Eiropas Savienības tiesību normas paredz, ka slimības dienas netiek uzskatītas par faktiski nostrādātām darba stundām. Līdz ar to attiecīgi tiek samazināta darbinieka darba slodze, un iztrūkstošās stundas nedrīkst pārcelt uz nākamajiem mēnešiem.
Pārbaudes laika pagarināšana slimības dēļ
Ja darbinieks saslimst pārbaudes laikā, pārbaudes laiks automātiski pagarinās par periodu, kurā darbinieks slimības vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nav strādājis. Maksimālais pārbaudes laika ilgums ir trīs mēneši, taču to aprēķina tikai pēc faktiski nostrādātā laika.
Darbs attālināti bez darbnespējas lapas
Ja darbinieks jūtas slikti, taču viņa veselības stāvoklis neprasa darbnespējas lapas izsniegšanu, viņš var, saskaņojot ar darba devēju, strādāt attālināti. “Šādā situācijā ir rūpīgi jāizvērtē, vai darbs no mājām neapdraudēs darbinieka veselību un vai viņa pienākumus reāli ir iespējams veikt attālināti,” norāda Darba inspekcijas kancelejas vadītājs.
Darba devēja atbildība: darbinieku sociālā aizsardzība
Darba inspekcija uzsver, ka darba devēja pienākums ir nodrošināt darbiniekiem pienācīgu sociālo aizsardzību un ievērot likumos noteiktās prasības. “Korekta slimības pabalstu izmaksāšana ir viens no būtiskākajiem darba devēja pienākumiem, kas ietekmē uzticēšanos un darba attiecību stabilitāti,” norāda Š. Orlavičus.


