Rudens ir pilnā plaukumā: bērni ir atgriezušies bērnudārzos un skolās, ikdienā parādās vairāk pienākumu, rutīnas un sociālo izaicinājumu. Viena no nopietnākajām problēmām ir skolās valdošā vardarbība un aizskaršana, kas var nopietni ietekmēt gan bērna garīgo, gan fizisko veselību.
Vardarbības pamanīšana un novēršana
Speciālisti skaidro, kā laikus pamanīt pazīmes, kas liecina par bērna aizskaršanu, un kā jau pašā sākumā to ierobežot. Viņi sniedz ieteikumus, kā rūpēties par bērna emocionālo labsajūtu un kā rīkoties attiecībā pret aizskārēju – vai ignorēt provokācijas vai tomēr pienācīgi iebilst un aizstāvēt savas robežas.
“Pēc vasaras brīvdienām atgriešanās skolā, kad pēkšņi mainās vide un dienas ritms, kā arī jāpielāgojas jaunām prasībām, bieži vien nav viegla – bērni izjūt emocionālu spriedzi un stresu. Visbiežāk tas izpaužas izmaiņās uzvedībā: vecāki pamana, ka bērns kļūst aizkaitināmāks, dusmīgāks vai apātiskāks, var parādīties miega traucējumi, izteiktāks nogurums, samazināta koncentrēšanās spēja un izklaidība,” skaidro BENU farmaceite Deimantė Zalagaitytė.
Jums varētu patikt šie:
Pēc farmacetes teiktā, skolā ļoti bieži sastopama problēma ir vienaudžu savstarpējā aizskaršana, un šeit liela nozīme ir vecāku gatavībai ar bērnu atklāti runāt. Vienkārši, ikdienišķi jautājumi – piemēram, kā skolā gāja, kuras stundas patika un kuras ne tik ļoti – palīdz saprast, kādas emocijas bērns piedzīvo ikdienā. Tikpat svarīgi ir bērnu motivēt un slavēt ne tikai par sasniegumiem, bet arī par ieguldīto piepūli, kā arī būt labam piemēram, runājot par to, kā paši tiekam galā ar dusmām, bailēm un nedrošību.
Vecāku nozīme: atklātas sarunas un atbalsts
Šim viedoklim piekrīt arī bērnu un pusaudžu psiholoģe Guoda Romaitė. Viņa uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi bērnu uzklausīt un radīt drošu, atbalstošu atmosfēru, jo bieži vien bērnam ir ļoti grūti runāt par to, kas viņu patiesi nomāc.
“Nesakiet bērnam, ka viņš pats vainīgs – vardarbība nekad nav cietušā vaina. Centieties mierīgi pārrunāt situāciju, palīdziet bērnam vārdos izteikt, ko viņš jūt un kas tieši viņu visvairāk biedē. Ļoti būtiski ir arī vienoties par turpmākajiem soļiem: saruna ar klases audzinātāju, sadarbība ar skolu. Parasti katrai izglītības iestādei ir savas vadlīnijas vardarbības gadījumu risināšanai, taču vecāku iesaiste un sadarbība ir absolūti nepieciešama,” uzsver G. Romaitė.
Psiholoģe norāda, ka ir svarīgi stiprināt bērna pašapziņu, mudinot viņu nodarboties ar aktivitātēm, kas sagādā prieku un kurās viņš jūtas veiksmīgs. Situācija jāuzrauga regulāri: jāvaicā, kā bērnam sokas, vai kas ir mainījies. Ja pārmaiņu nav un bērns arvien vairāk noslēdzas sevī, ieteicams meklēt palīdzību pie speciālistiem.
Vai vardarbībai ir “simptomi”?
Lai gan nav viennozīmīgu un vienmēr sastopamu “simptomu”, kas nepārprotami liecinātu par aizskaršanu, un katrs gadījums ir individuāls, bieži vien uz to norāda izmaiņas bērna uzvedībā, emocijās vai veselības stāvoklī.
Jums varētu patikt šie:
“Bērns var kļūt noskumis, noslēgts, bieži izskatīties satraukts, nevēlēties vai pat baidīties iet uz skolu, ciest no miega traucējumiem. Iespējams, viņš negrib daudz stāstīt par savu dienu skolā, izvairās tikties ar draugiem, pasliktinās sekmes, mazinās interese par mācībām. Jāvēro arī fiziskas izmaiņas: neskaidras izcelsmes zilumi vai skrāpējumi, saplēsts apģērbs, sabojātas mantas,” skaidro G. Romaitė.
Psiholoģe piebilst, ka pārdzīvotās spriedzes dēļ bērnam pirms skolas var sākt sāpēt vēders vai galva, dažkārt pat paaugstinās temperatūra. Nereti vardarbība un aizskaršana turpinās arī digitālajā vidē – sociālajos tīklos un datorspēļu platformās, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi, cik ilgu laiku bērns pavada pie ekrāna un kā mainās viņa garastāvoklis, lietojot viedierīces.
Skolotāja loma: reakcijai ir izšķiroša nozīme
Pēc G. Romaitės domām, skolotāja reakcija uz vardarbības gadījumu vai tā sākuma pazīmēm ir viens no galvenajiem faktoriem situācijas attīstībā. Ja skolotājs pamana problēmu un pareizi uz to reaģē, viņš sniedz skaidru signālu, ka šādai uzvedībai konkrētajā skolas vidē nav vietas.
“Skolotāja rīcība var būt izšķiroša visā procesa gaitā,” skaidro G. Romaitė. “Ja pedagogs laikus un atbilstoši iejaucas, tiek ne tikai apturēta netaisnīga rīcība, bet arī parādīts visiem bērniem, ka ikvienam ir tiesības uz cieņu un drošību. Nedrīkst aizmirst, ka vardarbības situācijās iesaistīti arī citi bērni – liecinieki, kuri ir šīs situācijas daļa un uz kuriem tā atstāj iespaidu.”
Stāties pretī vai ignorēt?
Vardarbības gadījumā bieži rodas jautājums: ko darīt – pretoties aizskārējam vai vienkārši ignorēt viņa provokācijas? Pēc psiholoģes teiktā, nav vienas universālas atbildes – viss atkarīgs no konkrētās situācijas, bērna vecuma un emocionālās gatavības.
“Stingra nostāšanās pretī var būt piemērota tad, ja bērns spēj mierīgi un pārliecinoši noformulēt savas robežas un skaidri pateikt, ka ar šādu attieksmi vai nodarīto viņš nesamierinās. Savukārt provokāciju ignorēšana var būt piemērotāka situācijās, kad pieaug aizskārēja agresivitāte un rodas bīstamības sajūta. Tas bērnam ir drošāks risinājums, ja tuvumā nav pieaugušo un jūtams fiziska vai emocionāla kaitējuma risks,” norāda G. Romaitė.
Dabīgi risinājumi mierīgākai ikdienai
Pēc D. Zalagaitytės teiktā, līdz ar rudens iestāšanos vecāki aptiekās bieži vaicā pēc dabiskiem līdzekļiem nervu sistēmas atbalstam, miega uzlabošanai un koncentrēšanās spējas veicināšanai. “Nomierinoši iedarbojas kumelīšu ziedi – tajos esošais apigenīns un bisabolols palīdz mazināt trauksmi, veicina iemigšanu un atslābināšanos, nerada miegainību nākamajā rītā un ir piemēroti lietošanai ilgākā laikā. Trauksmes un panikas epizožu mazināšanai var lietot preparātus, kas satur sarkano pasifloru (Passiflora incarnata). Parastās melisas (Melissa officinalis) laksti palīdz mazināt nervu spriedzi, uzlabo garastāvokli un var atvieglot arī gremošanas traucējumus, kas nereti saistīti ar nervu sistēmas pārslodzi,” skaidro farmaceite.
Viņa piebilst, ka atmiņas, uzmanības un koncentrēšanās spēju atbalstam noder arī omega-3 taukskābes, jo īpaši dokozaheksaēnskābe (DHA). “Apvienotajā Karalistē veiktā pētījumā secināts, ka bērniem, kuri lietoja DHA saturošus uztura bagātinātājus, salīdzinājumā ar bērniem, kuri saņēma placebo, ne tikai uzlabojās lasītprasme, bet arī mazinājās uzvedības problēmas, kas saistītas ar hiperaktivitāti un uzmanības traucējumiem. Līdzīgi rezultāti iegūti citā pētījumā, kurā vērtēta magnija ietekme – bērniem, kuri lietoja magniju, samazinājās impulsīva uzvedība, aizkaitināmība un nervozitāte, bet uzlabojās spēja koncentrēties.”
Farmacete uzsver, ka nervu sistēmas stabilitāti atbalsta arī B grupas vitamīni. Bērna pielāgošanos un nervu sistēmas darbu uzlabo skaidrs, konsekvents dienas ritms, kurā noteikts gulētiešanas laiks, fiziskās aktivitātes, ēdienreizes un mājasdarbu veikšanas brīži. “Ļoti svarīga ir pilnvērtīga atpūta, svaigs gaiss un daudzveidīgas nodarbes, kas palīdz bērnam mazināt spriedzi un atslābināties. Būtiska loma ir arī sabalansētam uzturam un pietiekamam miegam naktī,” rezumē D. Zalagaitytė.
