Krūts vēzis ir viens no izplatītākajiem vēža veidiem pasaulē, kas katru gadu skar simtiem tūkstošu cilvēku. Vien tikai Amerikas Savienotajās Valstīs ik pēc divām minūtēm tiek atklāts jauns saslimšanas gadījums. Lai gan ārstēšanas iespējas pēdējos gados ir ievērojami uzlabojušās, slimība joprojām skar dažāda vecuma un dažādas izcelsmes cilvēkus.
Krūts vēzis nav viena konkrēta slimība
Speciālisti uzsver, ka krūts vēzis nav viena noteikta slimība, bet gan vairāki atšķirīgi veidi, kas attīstās ģenētisko izmaiņu, hormonu un apkārtējo audu savstarpējā iedarbībā. Tāpēc ārstēšana bieži ir ļoti individuāla un atkarīga no audzēja īpatnībām. Agrīna atklāšana joprojām ir pats svarīgākais faktors, kas burtiski var izglābt dzīvību.
Riska faktori un agrīna diagnostika
Tekasas Universitātes Arlingtonā profesore Džaoli Liu pēta krūts vēža riska faktorus un diagnostikas iespējas. Viņas jaunākie pētījumi liecina, ka augstāka informētība un izglītība palīdz daudziem cilvēkiem pamanīt slimības pazīmes agrāk. Tas savukārt ievērojami palielina iespēju saņemt savlaicīgu un efektīvu ārstēšanu.
Jums varētu patikt šie:
Izplatītākie mīti un maldīgi priekšstati
Krūts vēzis nav tikai sieviešu slimība – ar to var saslimt arī vīrieši. Daudzi uzskata, ka vienīgais simptoms ir kunkulis krūtī, taču tikpat nozīmīgas ir arī izmaiņas krūts formā, ādas izskatā vai krūtsgalā.
Patiesībā lielākā daļa gadījumu rodas cilvēkiem bez zināmas iedzimtas noslieces uz vēzi. Tas nozīmē, ka risks nepazūd pat tad, ja ģimenes anamnēzē nav zināmu saslimšanas gadījumu.
Vēl viens maldīgs uzskats ir, ka krūts vēzis skar tikai gados vecākas sievietes. Paaugstināts risks var būt arī jaunām sievietēm, tāpēc regulāras pārbaudes ir svarīgas visiem. Tāpat mastektomija (krūts izņemšanas operācija) ne vienmēr ir nepieciešama – ārstēšana tiek piemeklēta katram pacientam individuāli.
Kā ir uzlabojusies slimības atpazīšana?
Pēdējā desmitgadē cilvēku zināšanas par krūts vēzi ir ievērojami pieaugušas. 3D mamogrāfija, precīzāki attēldiagnostikas izmeklējumi un ģenētiskie testi ļauj slimību atklāt daudz agrāk. Tas uzlabo ārstēšanas rezultātus un palīdz samazināt mirstību.
Vienlaikus kļuvis vieglāk novērtēt individuālo risku. Ārsti var ņemt vērā dzīvesveidu, iedzimtību un citus faktorus, lai aprēķinātu saslimšanas iespējamību. Tas ļauj uzsākt novērošanu un profilaktiskus pasākumus jau savlaicīgi.
Jums varētu patikt šie:
Vai dzīvesveids var mazināt vēža risku?
Pētījumi rāda, ka fiziskās aktivitātes var samazināt krūts vēža risku par 10–20 procentiem. Ieguvumu var sniegt pat piecas minūtes intensīvas kustības dienā. Fiziskā aktivitāte pēc ārstēšanas tāpat palīdz samazināt slimības atkārtošanās iespēju.
Nozīmīga loma ir arī uzturlā. Lielāks augļu, dārzeņu un šķiedrvielu daudzums, kā arī mazāks pārstrādāto produktu patēriņš var uzlabot ārstēšanas iznākumu. Īpaši labvēlīgs ir Vidusjūras reģiona uztura modelis, kam ir aizsargājoša iedarbība, jo īpaši gados vecākām sievietēm.
Simptomi, kam jāpievērš tūlītēja uzmanība
Pie ārsta jāvēršas, ja pamanāt:
- kunkuli krūtī,
- izmaiņas krūts formā vai izmērā,
- ādas apsārtumu vai sabiezējumu,
- krūtsgala formas maiņu vai ievilkšanos uz iekšu,
- neparastus izdalījumus no krūtsgala,
- pastāvīgas sāpes krūtīs.
Jo ātrāk simptomi tiek izvērtēti, jo labāka prognoze. Pat nelielas izmaiņas var būt nozīmīgas, tāpēc tās nedrīkst ignorēt. Regulāras pārbaudes joprojām ir labākais aizsardzības veids.
Jauni sasniegumi ārstēšanā
Mūsdienu medicīna arvien vairāk virzās uz precīzo (mērķēto) terapiju. Jaunas zāles, tostarp dažādi mērķterapijas inhibitori, palīdz palēnināt audzēja augšanu, iedarbojoties uz konkrēti izmainītiem proteīniem. Tās var būt efektīvākas un mērķtiecīgākas nekā tradicionālie medikamenti.
Antivielu un ķīmijterapijas kombinācijas darbojas kā “gudrā ķīmijterapija” – zāles tiek novirzītas galvenokārt uz vēža šūnām, kas palīdz mazināt blaknes. Precīzāki attēldiagnostikas izmeklējumi ļauj ārstiem audzējus ieraudzīt skaidrāk un tos iespējami precīzi izņemt.
