Daudziem ir pazīstama situācija: alga tikko ieskaitīta kontā, bet jau pēc pāris dienām nākas skaitīt atlikušos centus un nopūsties. Var šķist, ka pelni par maz, taču problēma ne vienmēr slēpjas tikai ienākumos. Arī pavisam vidēja alga nedēļas laikā var izkust no rokām, ja nav skaidra plāna.
Vissliktākais nav tikai tas, ka nauda pilnībā iztērējas, bet gan tas, ka sakarāšanai nepaliek pilnīgi nekas. Sakarāšana nav tikai turīgo privilēģija – tā ir iemaņa, kas veidojas no daudziem maziem ikdienas lēmumiem. Turklāt nav jāatsakās no visiem priekiem un “jādzīvo no ūdens un maizes”. Pietiek saprast, kur nauda patiesībā pazūd, un sākt to apzināti virzīt.
Pat ja līdz šim esi dzīvojis “no algas līdz algai”, tas nenozīmē, ka tā jāturpina vienmēr. Budžeta plānošana nav kaitinošs pienākums, bet gan instruments, kas sniedz drošības sajūtu. Ja kontā paliek pat neliela summa, ko nav jātērē uzreiz, rodas arī iekšējs miers.
Jums varētu patikt šie:
Pirmais solis – noskaidro, kur nauda patiesībā pazūd
Lielākā kļūda ir pieņemt, ka jau tāpat zini, kam un cik daudz tērē. Brīdī, kad izdevumus sāc pierakstīt, pat ļoti kārtīgi cilvēki bieži vien ir pārsteigti par realitāti. Mazie pirkumi – kafija “līdzi”, spontāni pirkumi “izdevīgo piedāvājumu” laikā, dažas kavētas rēķinu apmaksas – mēneša griezumā pārtop ievērojamā summā.
Tāpēc pirmais solis varētu būt pavisam vienkāršs – viena mēneša garumā vienkārši seko līdzi, kur nauda aizplūst. Pieraksti visu: īri, pārtiku, transportu, izklaidi, dažādus pakalpojumus, pat atmaksātu parādu draugam. Tas nav pašpārmetumu vai kontroles vingrinājums, bet gan realitātes pārbaude. Tikai tad parādās skaidrs attēls par to, ko iespējams mainīt bez sāpēm un liekiem upuriem.
Vienkārša budžeta sistēma, kas darbojas arī ar mazākiem ienākumiem
Budžetu var plānot dažādos veidos, taču iesācējam labi palīdz orientēties pavisam vienkāršs princips – 50–30–20 likums. Tas nozīmē, ka:
- 50% ienākumu atvēl neizbēgamiem izdevumiem (mājoklis, komunālie maksājumi, pārtika, transports),
- 30% personīgajiem priekiem un vēlmēm (brīvais laiks, apģērbs, nelieli pirkumi),
- 20% sakarāšanai un nākotnes mērķiem.
Ja ienākumi ir mazāki, proporcijas var mainīt, piemēram, uz 70–20–10. Svarīgākais nav skaistās proporcijas, bet tas, lai sakarāšana budžetā būtu atsevišķa prioritāte, nevis “tas, kas paliek pāri”. Pat 10–20 eiro mēnesī, kas regulāri tiek nolikti malā, gada laikā sniedz redzamu rezultātu.
Arī ar nelieliem ienākumiem var sakrāt – vajadzīga sistēma
Krājkontam vajadzētu būt atsevišķam kontam, nevis tam pašam, kur glabājas ikdienas tēriņu nauda. Ideālā gadījumā tas varētu būt konts ar ierobežotu pieejamību vai pat citā bankā. Ja sakrātā nauda nav ik dienu “redzamā vietā”, rodas daudz mazāks kārdinājums to uzreiz iztērēt.
Jums varētu patikt šie:
Ļoti noderīgi ir uzstādīt regulāru pārskaitījumu tajā pašā dienā, kad alga ienāk kontā. Pat 5 vai 10 eiro mēnesī ir nozīmīgi, ja to dari pastāvīgi. Kad sakarāšana kļūst par automātisku ieradumu, nevis nejaušu lēmumu mēneša beigās, rezultāti pamazām sāk uzkrāties paši no sevis.
Kur nauda visbiežāk nemanāmi pazūd?
Viens no lielākajiem budžeta “iznīcinātājiem” ir emocionāli pirkumi. Pēc grūtas dienas vai nedēļas šķiet, ka neliels pirkums uzlabos garastāvokli. Un īslaicīgi tas tā tiešām ir. Taču pēc tam bieži vien paliek vilšanās un gandrīz tukšs konts.
Vēl viens “naudas ēdājs” ir pārtika – ne jau pati pārtika, bet gan iepirkšanās bez plāna. Ja veikalā iegriezies bieži un bez iepirkumu saraksta, nauda iztērējas vairāk un bez īpašas jēgas, bet daļa produktu galu galā nonāk atkritumos. Vienreiz nedēļā rūpīgi izplānots un lielāks pirkums ar skaidru sarakstu palīdz ietaupīt vairāk, nekā sākumā varētu šķist.
Trešā izplatītā kļūda – maksāšana par pakalpojumiem un abonementiem, ko gandrīz nemaz neizmanto. Sporta zāles, dažādas aplikācijas, straumēšanas platformas, žurnāli un citi ikmēneša maksājumi – ja kādu no tiem patiesībā nelieto, ir vērts to uzreiz atcelt. Nereti vien jau šāda mazo maksājumu “revīzija” atbrīvo 30 vai pat 50 eiro mēnesī.
Emocionālais fons – kāpēc ir grūti sākt krāt?
Daudziem sakarāšana asociējas ar ierobežojumiem un aizliegumiem. Liekas, ka nāksies atteikties no visa, kas sagādā prieku. Patiesībā sakarāšana ir izvēļu jautājums, nevis sevis sodīšana. Tu pats izlem, kam tērēt naudu un kam nē – nevis ļauj naudai noteikt tavu rīcību.
Sakarāšana sniedz arī iekšēju kontroli un drošību. Ja zini, ka neparedzēts izdevums – piemēram, salūzis ledusskapis – nenozīmē tūlītēju aizņemšanos vai izmisumu, attieksme pret naudu mainās. Arī ikdienas lēmumi kļūst mierīgāki un pārdomātāki.
Sākt vajag šodien, nevis “no nākamā mēneša”
Tam nav vajadzīgs ne ideāls plāns, ne īpaša aplikācija. Vari sākt ļoti vienkārši: pieraksti, cik daudz naudas saņēmi, cik iztērēji un cik vēlies atlikt malā. Pat ja sākumā tie ir tikai pāris eiro, tas tomēr ir solis uz priekšu.
Galvenais ir regularitāte. Budžets nav cietums, bet drīzāk karte, kas palīdz saprast, kurp dodies un cik ātri vari sasniegt savus mērķus. Kad nauda sāk strādāt tavā labā, nevis tev pretī, ikdiena kļūst krietni mierīgāka. Un pēkšņi atklājas, ka tā pati alga, kas agrāk “nepietika”, tagad izrādās pilnīgi pietiekama.
