Uz šo jautājumu šķietami ir ļoti viegli atbildēt – pārtika, protams, ir jāapēd, nevis jāizmet. Tomēr realitātē Eiropas iedzīvotāji katru gadu izmet atkritumos miljoniem tonnu pārtikas produktu.
Konference “Produktus: apēst nedrīkst izmest! Kur liksim komatu?”
Kā šo problēmu risināt, tika spriests Lietuvas Pārtikas rūpniecības asociācijas rīkotajā konferencē “Produktus: apēst nedrīkst izmest! Kur liksim komatu?”. Šis jautājums Lietuvai ir īpaši aktuāls – valsts ir viena no desmit lielākajām pārtikas izšķērdētājām Eiropas Savienībā.
“Eiropas Savienības Padome ir apstiprinājusi Atkritumu pamatdirektīvu, kas nosaka obligātus mērķus pārtikas atkritumu samazināšanai līdz 2030. gadam.
Jums varētu patikt šie:
Direktīva paredz, ka pārtikas atkritumu apjoms jāsamazina:
- pārtikas pārstrādes un ražošanas posmā – vismaz par 10%,
- mazumtirdzniecībā, restorānos, ēdināšanas uzņēmumos un mājsaimniecībās – uz vienu iedzīvotāju vismaz par 30%.
Tāpēc nolēmām pulcēt kopā visus ieinteresētos dalībniekus, lai izvērtētu, kāda ir situācija Lietuvā, cik reāli mums ir sasniegt šos mērķus, kas var kavēt un kas – tieši pretēji – palīdzēt,” skaidro Lietuvas Pārtikas rūpniecības asociācijas direktore Irma Pilipiene.
Eiropas mērķis – vismaz uz pusi samazināt pārtikas izšķērdēšanu
FoodDrinkEurope ģenerāldirektors Dirks Jakobs skaidroja, ka Eiropas pārtikas rūpniecība joprojām ir stratēģiski nozīmīgs tautsaimniecības sektors, kurā nodarbināti 4,7 miljoni cilvēku un darbojas vairāk nekā 300 000 uzņēmumu. Taču vienlaikus nozares konkurētspēja pasaules tirgū pavājinās.
Uz to ietekmi atstāj arvien pieaugošās izejvielu, enerģijas un loģistikas izmaksas, klimata pārmaiņu radītais spiediens uz lauksaimniecību, nesamērīgi liels regulatīvais slogs, kā arī joprojām neefektīva resursu izmantošana. Jakobs uzsvēra, ka ES ik gadu tiek izšķērdēti vairāk nekā 58 miljoni tonnu pārtikas, aptuveni 132 miljardu eiro vērtībā.
Dirks Jakobs norādīja, ka pārtikas izšķērdēšanai ir tieša saikne ar ilgtspēju, pārtikas drošību un Eiropas konkurētspēju: katrs zaudētais produkts nozīmē ne tikai zaudētu naudu, bet arī papildu slogu videi.
Jums varētu patikt šie:
Tāpēc ES politikas instrumenti – Atkritumu pamatdirektīva, aprites ekonomikas iniciatīvas un citi pasākumi – kļūst par galvenajiem rīkiem, kas nākamajā desmitgadē noteiks pārtikas sistēmas attīstības virzienu. “Mēs atbalstām pasākumus, kas līdz 2030. gadam paredz samazināt pārtikas atkritumus.
Svarīgi ir tas, ka mūsu biedri aktīvi strādā pie zudumu mazināšanas: pārtika tiek pārstrādāta, ziedota labdarībai, ražošanas blakusprodukti tiek izmantoti lopbarībā, bioenerģijas ražošanā u. tml.,” stāstīja Jakobs, atgādinot, ka ar tehnoloģijām vien nepietiek – ir vajadzīga valsts institūciju, ražotāju, tirdzniecības ķēžu un patērētāju sadarbība.
Viņš uzsvēra arī, ka pārmaiņu panākumi būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā dalībvalstis spēs izveidot samērīgu, stabilu un uzņēmumiem saprotamu regulatīvo vidi.
Sarežģīts regulējums – pārtika nonāk atkritumos
Lielie pārtikas ražotāji norāda, ka viņu ražošanas procesi ir organizēti tā, lai neviena ražošanas atlikuma daļa nenonāktu poligonā – viss tiek atkārtoti izmantots, pārstrādāts vai novirzīts lopbarībai, biokurināmam. Tomēr pārāk stingra likumdošana ne vienmēr veicina taupīgu pārtikas izmantošanu.
Lietuvas tiesisko regulējumu konferencē raksturoja juriste Aleksandra Fedotova, kura izcēla galvenos nacionālos normatīvos aktus: Pārtikas likumu, Atkritumu likumu, mazumtirdzniecības noteikumus un pārtikas ziedošanas kārtību.
Pēc viņas teiktā, šie akti praksē nereti rada vairāk šķēršļu nekā iespēju, ja mērķis ir reāli samazināt pārtikas izšķērdēšanu. Stingras derīguma termiņu prasības, augsts juridiskās atbildības risks un sarežģītas administratīvās procedūras bieži vien neļauj ražotājiem un tirgotājiem pietiekami ātri ziedot tirdzniecībai vairs nederīgu, bet drošu pārtiku labdarībai vai novirzīt to citai atkārtotai izmantošanai.
Dažkārt procedūras aizņem tik daudz laika, ka pārtika līdz ziedošanas vai pārstrādes brīdim vairs nav piemērota ne patēriņam, ne, piemēram, lopbarībai. Tas vēlreiz apliecina, cik svarīga ir integrēta pieeja pārtikas drošībai, pārtikas atkritumu apsaimniekošanai un pārtikas ziedošanai, ievērojot samērīguma principu – lai drošība un ilgtspēja savstarpēji papildinātu, nevis izslēgtu viena otru.
Lietuva – viena no lielākajām pārtikas izšķērdētājām ES
Statistika liecina, ka pārtikas izšķērdēšana Lietuvā ir īpaši nopietna problēma. Valstī ik gadu rodas aptuveni 414 000 tonnu pārtikas atkritumu, no kuriem apmēram 60% nāk no mājsaimniecībām. Šos datus apstiprina arī jaunākie Eurostat rādītāji, ko konferencē prezentēja “Nestlé Baltics” pārtikas biznesa vadītāja Baltijā Vilma Kapočiene.
Saskaņā ar 2022. gada statistiku Lietuva pārtikas atkritumu apjoma ziņā uz vienu iedzīvotāju ES ieņem devīto vietu. Uz vienu iedzīvotāju gadā rodas aptuveni 140 kg pārtikas atkritumu. Īpaši daudz tiek izšķērdēts mājās – 86,7 kg uz vienu cilvēku, kas ir par 26% vairāk nekā ES vidēji.
Lai gan 93% Lietuvas iedzīvotāju apgalvo, ka pārtikas izšķērdēšanas mazināšana viņiem ir svarīga, 41% atzīst, ka izmet pārtiku ērtības vai nepietiekamas plānošanas dēļ. Pareizu izpratni par marķējumiem “Izlietot līdz” un “Vislabāk līdz” ir tikai piektajai daļai iedzīvotāju. Šo zināšanu trūkums nozīmē, ka ik gadu atkritumos nonāk tūkstošiem tonnu pilnīgi ēdama pārtika.
Pārtikas izšķērdēšana – visas valsts kopīga atbildība
V. Kapočiene skaidroja, ka pārtikas zudumi rodas katram piegādes ķēdes posmam:
- lauksaimniecībā – klimata pārmaiņu, slimību vai neefektīvas ražas uzglabāšanas dēļ,
- pārstrādē – tehnoloģisko zudumu vai brāķa dēļ,
- tirdzniecībā – pārlieku lielu pasūtījumu vai neveiksmīgas loģistikas dēļ,
- mājās – neplānotu pirkumu, pārāk lielu porciju vai nepareizas uzglabāšanas dēļ.
Tajā pašā laikā viņa minēja vairākus iedvesmojošus starptautiskus piemērus, kā ražotāji var samazināt pārtikas izšķērdēšanu. Piemēram, “Nestlé” kopš 2016. gada ir samazinājusi savu rūpnīcu pārtikas atkritumus par vairāk nekā 40%, un 95% rūpnīcu jau darbojas pēc principa “nulles atkritumi poligonā”.
Viņa dalījās arī pieredzē par plašu kopienas projektu Polijā, kur sadarbojoties nevalstiskajām organizācijām, tirdzniecības partneriem un vietējām kopienām, kā arī izmantojot digitālās platformas un pārtikas dalīšanās punktus, izdevās izglābt tonnām pārtikas.
Kādus šīs pieredzes elementus varētu pielāgot Lietuvas apstākļiem un ko valsts kopumā varētu darīt, lai mazinātu pārtikas izšķērdēšanu? Par to tika diskutēts Rasas Bagdonienes vadītajā paneļdiskusijā, kurā kopā ar V. Kapočieni piedalījās arī:
- Greta Česnaite, Vides ministrijas Atkritumu politikas grupas vecākā padomniece,
- Domants Grigonis, UAB “Estrella Baltics” finanšu un operāciju direktors,
- dr. Rasa Melnikiene, Ekonomikas un lauku attīstības institūta vadītāja,
- Ruta Vainiene, Lietuvas Tirdzniecības uzņēmumu asociācijas direktore.
Diskusijas noslēgumā dalībnieki nonāca pie būtiska kopīga secinājuma: ilgtspējīgu pārtikas sistēmu iespējams izveidot tikai tad, ja rīkojas kopīgi – politikas veidotājiem, uzņēmumiem un patērētājiem ir jādala atbildība. Ja tiks radīti labvēlīgi apstākļi pārtikas dalīšanai, atbildīgai marķēšanai, efektīvai loģistikai un sabiedrības informēšanai, Lietuvai ir iespēja kļūt par valsti, kas ne tikai samazina, bet sistemātiski risina pārtikas izšķērdēšanas problēmu.
