Samsung ir paziņojis par jaunās paaudzes NAND zibatmiņu, kas varētu patērēt līdz pat 96% mazāk enerģijas nekā pašreizējie risinājumi. Ja tas praksē apstiprināsies, tā būs nozīmīga attīstības pakāpe visai elektronikas nozarei. Šāds progress ir īpaši svarīgs laikā, kad enerģijas patēriņš aug straujāk nekā ierīču veiktspēja.
Vairāk nekā ierastā “optimizācija”
Tehnoloģiju pasaulē par “izrāvienu” mēdz runāt tik bieži, ka pats vārds jau ir nodeldēts. Šoreiz gan nav runa par nelielu uzlabojumu, bet gan par izmaiņām, kas varētu būtiski pārveidot, kā tiek projektēti telefoni, datori un serveri. Tik liels enerģijas ietaupījums tieši ietekmētu gan ierīču dizainu, gan to ekspluatācijas izmaksas. Samsung norāda, ka šāds rezultāts panākts, izmantojot jaunus materiālus un atšķirīgu tranzistoru darbības principu.
NAND – klusais kodols visam
NAND atmiņa ir jebkuras viedierīces klusais pamatkomponents – bez tās nedarbotos ne lietotnes, ne datu glabāšana. No tās ir atkarīgas gan fotogrāfijas telefonā, spēles spēļu konsolē, gan mākoņpakalpojumi. Tāpēc jaunumi par šīs sastāvdaļas attīstību patiesībā ir ar daudz plašākām sekām, nekā sākumā varētu šķist.

Kāpēc enerģija kļuvusi par ierobežojošo faktoru?
Jo vairāk atmiņas mikroshēmai ir slāņu, ietilpības un ātruma, jo vairāk enerģijas nepieciešams sistēmas stabilai darbībai. Lielākais spiediens izjūtams datu centros, kuros darbojas mākslīgā intelekta modeļi un milzīgi serveru parki. Mākoņpakalpojumu sniedzēji arvien biežāk runā par “enerģētisko sienu” – brīdi, kad turpmāka izaugsme kļūst pārāk dārga tieši elektrības izmaksu dēļ.
Situācija ir tik nopietna, ka daži uzņēmumi apsver pat savu elektrostaciju būvniecību, lai nodrošinātu enerģiju tikai skaitļošanas infrastruktūrai. Līdz šim katra jaunā NAND paaudze ir devusi lielāku veiktspēju, taču vienlaikus pieaudzis arī enerģijas patēriņš. Tāpēc bija nepieciešams risinājums, kas samazinātu noplūdes strāvu pašā atmiņas kodolā.
Kas slēpjas aiz Samsung solījuma?
Samsung balstās uz zinātnieku pētījumiem, kas publicēti žurnālā “Nature”. Tajos analizēti feroelektriskie tranzistori un oksīdu pusvadītāji. Šie materiāli iepriekš tika uzskatīti par mazāk pievilcīgiem, jo tiem ir augsts pārslēgšanās slieksnis. Tomēr tieši šī īpašība ļauj ierobežot patēriņu brīžos, kad atmiņas šūnas netiek aktīvi izmantotas.
Parasti pat “izslēgta” šūna patērē nelielu strāvu, un, pieaugot atmiņas šūnu skaitam, kopējie zudumi kļūst būtiski. Jaunā uzbūves pieeja samazina šādu noplūdes strāvu, tādējādi visai atmiņas matricei nepieciešams ievērojami mazāk enerģijas. Ja tehnoloģija būs pielāgojama masveida ražošanai, enerģijas ietaupījumu varēs pamanīt gan telefona akumulatora darbības ilgumā, gan elektrības tīkla noslodzē.
Kad tas nonāks ierīcēs?

Pašlaik Samsung neatklāj precīzu grafiku, cik ilgs būs ceļš līdz komerciāliem risinājumiem. Zināms vien tas, ka plašāku informāciju solīts sniegt izstādē CES 2026 nākamā gada sākumā. Līdz tam tirgus var tikai minēt, kādās produktu sērijās jaunā NAND atmiņa parādīsies vispirms.
Tomēr virziens ir skaidrs: mazāks enerģijas patēriņš nozīmē vēsākas un ilgāk strādājošas ierīces, kā arī lētākus mākoņpakalpojumus. Tas varētu būt viens no tiem retajiem tehnoloģiskajiem izrāvieniem, kas tieši uzlabo lietotāju ikdienas pieredzi. Ja Samsung izpildīs doto solījumu, konkurentiem nāksies pielāgoties, un visa nozare varētu spert soli jaunā energotaupības laikmetā.


