Kafija mūsdienās ir kļuvusi par daudz ko vairāk nekā tikai dzēriens – tā ir sava veida ikdienas rituāls, dienas ritma sastāvdaļa, neliela pietura starp darbiem. Dažiem tā ir vienkāršs veids, kā pamosties, citiem – stila elements ar putu kārtiņu, sīrupu, ledus gabaliņiem vai pat krāsainām riekstu drupačām un pārkaisījumiem. Tomēr arvien biežāk klusībā vai ar smaidu rodas jautājums: vai mēs joprojām dzeram kafiju, vai jau desertu?
Mūsdienu kafijas dzērieni – dzēriens vai jau deserts?
Mūsdienu kafijas dzērieni vairs sen neaprobežojas tikai ar espresso vai latte. Tie nereti ir veselas kompozīcijas ar karameles mērci, auzu pienu, kokosriekstu krēmu, saldējumu vai pat „kalniem” no putukrējuma un citiem piedevām. Viss izskatās vilinoši, bet sociālo tīklu fotogrāfijās – vēl kārdinošāk. Tomēr vai zini, ka viens šāds dzēriens var saturēt tikpat daudz kaloriju kā porcija kartupeļu biezeņa ar speķi vai cita kārtīga maltīte?
Kaloriju skaitīšana, protams, neinteresē ikvienu. Taču, ja runa ir par ikdienas ieradumu, kas šķiet nevainīgs, bet atkārtojas dienu no dienas, ir vērts painteresēties, cik daudz patiesībā slēpjas šajos modernajos krūzēs pasniegtajos dzērienos.
Jums varētu patikt šie:
No kafijas līdz desertam – kur ir mērenība?
Klasisks espresso ir tikai daži mililitri šķidruma un apmēram 2 kalorijas. Melna kafija bez cukura tāpat gandrīz nesatur enerģiju. Problēmas sākas brīdī, kad krūzītē nonāk saldinātāji, sīrupi, karameles mērces, dažādi augu „pieni” un citas gardas, bet ar pašu kafiju nereti visai maz saistītas piedevas.
Baristas atzīst, ka arvien biežāk garša tiek pielāgota nevis kafijai, bet modei. Klients pasūta „kaut ko ar auzu pienu un karameli”, vēl labāk – ja tas ir auksts, ar ledu un biezu putukrējuma kārtu virsū.
Rezultāts var būt dzēriens ar vairāk nekā 300 kalorijām. Ja šāda izvēle kļūst par ikdienu, nedēļas laikā uzkrājas papildu enerģija, kas pielīdzināma nelielam kūkas gabalam – un bieži vien mēs to pat neapzināmies.
Piemēram, klasisks karameles macchiato ar pilnpienu un putukrējumu var saturēt apmēram 250–350 kalorijas. Ja pievieno vēl kādu sīrupu vai izvēlas lielāku krūzi, kaloriju daudzums var sasniegt pat 400. Tas jau ir salīdzināms ar pilnvērtīgu maltīti – piemēram, griķu vai kartupeļu porciju ar mērci un kotleti. Atšķirība ir tajā, ka silta maltīte rada sāta sajūtu, savukārt salds kafijas dzēriens parasti tādu nesniedz.
Vai garša un veselība var iet roku rokā?
Baristas mierina: ja kārojas kaut kas salds, nav uzreiz jāpārskata visi ieradumi vai jāizvairās no kafejnīcām. Viss atkarīgs no izvēlēm. Pirmais solis vienmēr ir noskaidrot, kas tieši ir tavā izvēlētajā dzērienā.
Jums varētu patikt šie:
Bieži vien var lūgt mazāk sīrupa, atteikties no putukrējuma vai izvēlēties mazāku tilpumu. Augu piena dzērieni gan tiek uzskatīti par veselīgāku alternatīvu, tomēr tas ne vienmēr atbilst patiesībai.
Piemēram, saldināts auzu vai mandeļu dzēriens var saturēt vairāk cukura nekā parasts govs piens. Turklāt kafejnīcās nereti izmanto īpašus, garšas pastiprināšanai paredzētus produktus – tas, kas izskatās pēc parasta piena, patiesībā var būt saldināts, sabiezināts un bagātināts ar aromatizētājiem.
Baristu ieteikums: ja vēlies sevi palutināt ar saldu dzērienu, dari to apzināti. Viens „deserta-kafijas” dzēriens reizi nedēļā ir patīkams baudījums. Taču, ja šāds dzēriens kļūst par ikdienas ieradumu, ir vērts meklēt veselīgākas alternatīvas: izvēlēties dzērienu bez sīrupa, lūgt pienu ar mazāku tauku saturu, atteikties no putukrējuma vai pieturēties pie parasta cappuccino.
Vai kafija var būt veselīga?
Jā, un pat ļoti. Vairāki pētījumi rāda, ka mērena kafijas lietošana (līdz 3–4 tasēm dienā) var būt saistīta ar ilgāku mūžu un mazāku sirds-asinsvadu slimību un diabēta risku. Tas gan attiecas uz kafiju, kurā nav pārmērīga cukura, tauku un citu piedevu daudzuma.
Kafijas ietekme, protams, ir atkarīga arī no katra cilvēka individuālajām īpatnībām: dažiem stipra kafija var radīt trauksmi, bezmiegu vai gremošanas traucējumus. Lielākais mūsdienu risks bieži vien nav pats kofeīns, bet gan viss, kas kopā ar to nonāk krūzītē.
