Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IM) izstrādātos priekšlikumus trešo valstu pilsoņu uzturēšanās regulējuma pilnveidošanai Latvijā. Lai ieceres varētu stāties spēkā, vēl nepieciešams sagatavot atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos un tos apstiprināt valdībā un Saeimā.
Ziņojumā, ko valdība izskatīja otrdien, ietvertie priekšlikumi skar izglītības, nodarbinātības, nodokļu un imigrācijas uzraudzības jomas. Visām iesaistītajām iestādēm līdz nākamā gada martam būs jāinformē IM par pasākumu ieviešanas progresu, savukārt Iekšlietu ministrija līdz 2026. gada septembrim valdībai sagatavos vispārēju pārskatu par paveikto.
Jauni nosacījumi trešo valstu studentiem
Plānots, ka pirmā kursa studentiem no trešajām valstīm visās augstskolās būs jāveic iemaksa finanšu nodrošinājumā. Ja tiks anulēta vīza vai uzturēšanās atļauja, šie līdzekļi tiks izmantoti, lai segtu izdevumus par ārvalstnieka atgriešanos valstī, no kuras viņš ieradies.
Jums varētu patikt šie:
IM norāda, ka šis nosacījums palīdzēs nodrošināt, ka uz studijām Latvijā ierodas patiesi mācībās ieinteresēti studenti, nevis personas, kuru galvenais mērķis ir nodarbinātība. Iemaksa kalpos kā apliecinājums nopietniem nodomiem un ļaus segt izdevumus saistībā ar studiju pārtraukšanas vai pārtraukuma gadījumiem. Tādējādi šis instruments samazinās risku, ka tiek ļaunprātīgi izmantoti iebraukšanas un uzturēšanās noteikumi.
Plānots arī pārskatīt organizāciju sarakstu, kas veic angļu valodas zināšanu testus, kurus pielīdzina valsts eksāmenam. Mērķis ir nepieļaut, ka uz angļu valodā īstenotām studiju programmām Latvijas augstskolās uzņem trešo valstu pilsoņus ar ļoti zemām vai faktiski neesošām angļu valodas zināšanām.
Ģimenes locekļu aicināšanas ierobežojumi
Lai mazinātu ļaunprātīgas sistēmas izmantošanas riskus, paredzēts mainīt esošo kārtību un atcelt iespēju augstskolām vienlaikus ar bakalaura un maģistra studiju programmu studentiem aicināt uz Latviju arī viņu ģimenes locekļus.
Ģimenes apvienošanās iespēja nav paredzēta Eiropas Savienības direktīvā, kas regulē trešo valstu pilsoņu iebraukšanu un uzturēšanos ar mērķi studēt, veikt pētījumus, praksi, brīvprātīgo darbu, piedalīties skolu apmaiņās, izglītības projektos vai strādāt kā viesmāmiņai. Ģimenes locekļu uzaicināšanas iespēja tiks saglabāta tikai doktorantūras studentiem, lai veicinātu augsti kvalificētu speciālistu piesaisti Latvijas darba tirgum.
Finanšu nodrošinājuma pierādīšana studijām
IM rosina grozīt Ministru kabineta noteikumus, paredzot pienākumu ārvalstu studentiem (izņemot pirmkursniekus) apliecināt, ka pēdējo sešu mēnešu laikā viņu rīcībā ir bijuši pietiekami finanšu līdzekļi, vai arī pierādīt to, veicot iemaksu finanšu nodrošinājumā izglītības iestādē.
Jums varētu patikt šie:
Patlaban imigrācijas likums nosaka, ka trešo valstu pilsoņiem – ārvalstu studentiem – uzturēšanās atļaujas saņemšanai jāapliecina pietiekami iztikas līdzekļi. Praksē bieži tiek novērots, ka šādu līdzekļu patiesībā nav, un tiek izmantotas dažādas apvedceļa shēmas, lai iegūtu nepieciešamās izziņas. Piemēram, persona var aizņemties vajadzīgo summu, atvērt kontu, ieskaitīt tajā šo naudu, saņemt izziņu par atlikumu un pēc tam līdzekļus izņemt un atdot parādā. Līdzīgi rīkojas arī citi pretendenti uz studijām.
IM rīcībā ir informācija, ka atsevišķas izglītības iestādes jau īsteno finanšu nodrošinājuma sistēmu, kurā studenta līdzekļi tiek ieskaitīti īpašā kontā, un no tā studentam regulāri, piemēram, reizi mēnesī, izsniedz noteiktu summu.
Šāda pieeja samazina risku, ka par pierādījumu studenta finanšu spējām tiek izmantoti citu personu līdzekļi. Tāpēc Ministru kabineta noteikumos plānots paredzēt, ka izglītības iestādes izziņa par nepieciešamās summas ieskaitīšanu tās administrētā finanšu nodrošinājuma kontā tiks atzīta par pietiekamu pierādījumu par finanšu līdzekļu esamību.
Izmaiņas trešo valstu pilsoņu nodarbinātībā
Attiecībā uz trešo valstu pilsoņu nodarbinātību paredzēti konkrēti pasākumi, tostarp aizliegums uzņēmumiem, kas sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, pašiem aicināt ārzemniekus darbam.
Daudzas šādas aģentūras, paralēli licencei darbībai Latvijā, saņem licences arī citās ES valstīs un nodarbina cilvēkus dažādās ES un EEZ valstīs. Ārlietu ministrijas vērtējumā tas palielina nelikumīgas migrācijas un cilvēku tirdzniecības riskus.
Lai šos riskus mazinātu un nodrošinātu, ka aģentūru atlasītie darbinieki patiesi ierodas strādāt Latvijā pie konkrēta darba devēja, plānots noteikt, ka darba devēji varēs arī turpmāk izmantot aģentūru pakalpojumus darbinieku atlasei, taču uzaicinājumu ārzemniekam izsniegs pats darba devējs. Līdz ar to tieši darba devējs uzņemsies pilnu atbildību par darbinieka nodarbināšanu, nepaļaujoties tikai uz aģentūras starpniecību.
Labklājības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 14 ES valstīs tiesiskais regulējums vispār neļauj aģentūrām aicināt trešo valstu pilsoņus nodarbināšanai.
Vienkāršo profesiju regulējuma pārskatīšana
Ņemot vērā konstatētos riskus un ziņojuma secinājumus, plānots pārskatīt kārtību, kādā izsniedz atļauju dokumentus trešo valstu pilsoņu piesaistei vienkāršām profesijām. Tiek apsvērti vairāki varianti, tostarp:
- pilnīgs aizliegums uzņemt trešo valstu pilsoņus šajā profesiju kategorijā;
- iespēja saistīt uzņēmuma tiesības aicināt darbiniekus ar tā nodokļu maksātāja reitingu Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Šie ierobežojumi neattieksies uz sezonas darbiniekiem.
Jauni ierobežojumi uzņēmumu valdes locekļiem
Plānots izstrādāt grozījumus imigrācijas likumā, kas aizliegs komercsabiedrību valdes locekļiem aicināt ārzemniekus, tostarp gadījumos, kad tiek reģistrēts jauns komersants.
Patlaban imigrācijas likums paredz, ka komercsabiedrībai, kura pārkāpusi ārvalstu pilsoņu nodarbināšanas noteikumus, var noteikt aizliegumu piesaistīt ārzemniekus līdz trim gadiem. Praksē nereti tiek novērots, ka šādas sabiedrības valdes loceklis izveido jaunu komercsabiedrību un turpina līdzīgu pārkāpumu veikšanu.
Lai šādas situācijas novērstu, IM piedāvā ieviest normu, saskaņā ar kuru aizliegums aicināt ārzemniekus attieksies uz visām komercsabiedrībām, kurās darbojas valdes loceklis, kas jau ir pakļauts šādam aizliegumam.
Izņēmumi NATO valstu studentiem un darbiniekiem
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ierosināja protokollēmumā iekļaut punktu, kas paredz, ka, ieviešot minētos pasākumus, nedrīkst pasliktināties studiju nosacījumi NATO valstu studentiem.
Sēdi vadījusī tieslietu ministre Inese Lībiņa‑Egnere norādīja, ka izņēmumam būtu jāattiecas ne tikai uz NATO valstu studentiem, bet arī uz šo valstu darbiniekiem dažādās tautsaimniecības nozarēs. Ministre aicināja rast atbilstošu risinājumu, un neviens no pārējiem valdības locekļiem šim priekšlikumam neiebilda.
Imigrācijas lomas izvērtēšana tautsaimniecībā
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēra, ka imigrantiem jābūt pakļautiem skaidram regulējumam un jāuzņemas atbildība par pārkāpumiem, taču vienlaikus jāņem vērā viņu nozīme tautsaimniecības attīstībā. Viņš aicināja šos jautājumus vērtēt, ņemot vērā katras nozares īpatnības.
Kopumā ministri atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus, lai gan par atsevišķiem pasākumiem izskanēja arī iebildumi.
