Ziemas Latvijā dārzniekiem netrūkst izaicinājumu – pat tad, ja sniega vēl ir maz, nakts sals var nodarīt dārzam lielu postu. Straujas temperatūras svārstības, sasalusi augsne un ass, auksts vējš vispirms iespaido augus, īpaši tos, kas aug jūsu dārzā un dārzeņu dobēs.
Ziemā nakts sals – risks pat izturīgiem augiem
Ja rudenī vēl var paļauties uz maigākiem laikapstākļiem, tad, tuvojoties ziemai, aukstās naktis kļūst intensīvākas, dziļākas un bīstamākas pat šķietami izturīgiem augiem. Nereti dārzkopji cer, ka augi tiks galā paši, taču ziemas salu periods nav laiks, kad vērts riskēt.
Pat ziemcietes, ogulāji un jaunie augļu koki var ciest, ja tiem nav nodrošināta pietiekama aizsardzība. Saknes var izsalt, miza plaisāt, bet lapas un pumpuri ciest no sala bojājumiem. Tāpēc ir īpaši svarīgi augus laikus sagatavot nakts salam un ziemas aukstumam.
Nosedz augus ar biezu aizsargslāni

Lai pasargātu augus no ziemas saliem, nepieciešami izturīgāki un ilgstošai lietošanai paredzēti segmateriāli. Jutīgāku augu un to daļu aizsardzībai ļoti labi der agrotīkls, egļu zari, veci audumi vai speciālie ziemas pārsegi.
Šādi pārsegi nav paredzēti tikai vienai naktij – tos atstāj uz visu sala periodu. Ļoti svarīgi atstāt nelielu gaisa spraugu starp segu un augu. Gaisa slānis darbojas kā dabīga izolācija, palīdz saglabāt siltumu un pasargā no pēkšņiem temperatūras kritumiem, kas ziemā ir īpaši bīstami.
Uzklāj biezāku mulčas slāni
Vasarā mulča palīdz saglabāt mitrumu, taču ziemā tā kļūst par vienu no galvenajiem aizsargslāņiem pret salu. Apkārt augiem var uzbērt 10–15 cm biezu mulčas kārtu. Šim nolūkam der:
- salmi,
- komposts,
- koku miza,
- sakaltušas lapas,
- skuju kārta.
Šāds segums darbojas kā silts augsnes mētelis – tas samazina augsnes sasaluma dziļumu un pasargā saknes no strauja sala trieciena. Tas ir īpaši svarīgi jauniem kokiem un jutīgām ziemcietēm.
Laisti augsni pirms spēcīga sala

Lai cik paradoksāli tas nešķistu, mitra augsne ziemā saglabā siltumu labāk nekā sausa. Ja prognozē spēcīgu salu, augsni ap augiem var apliet jau dienu pirms gaidāmā temperatūras krituma.
Mitrums dienā uzkrāj siltumu un naktī to pakāpeniski atdod, tā pasargājot sakņu zonu no sala. Tomēr svarīgi nepārlaistīt – augsnei nevajadzētu kļūt pārlieku slapjai, lai tā neveidotu cietu, sasalušu garoziņu.
Sargi podos augošos augus no pilnīgas izsalšanas
Podos un kastēs augi ziemā ir visneaizsargātākie, jo nelielais augsnes daudzums nepiedāvā pietiekamu dabīgo izolāciju. Par tiem jārūpējas jau pirms pastāvīgu salu iestāšanās.
Podaugus var pasargāt šādi:
- pārvietojot tos uz garāžu, verandu vai siltumnīcu,
- ietinot podus siltumizolējošā materiālā,
- ierokot podus zemē un pārklājot ar mulču vai zariem.
Ja podaugus vēlaties atstāt ārā, podi noteikti jâizolē ar burbuļplēvi, audumu vai biezāku koku mizas kārtu, lai samazinātu augsnes pilnīgas izsalšanas risku.
Aizsargā jauno koku stumbrus no plaisāšanas

Ziemā temperatūra var mainīties ļoti strauji. Dienā stumbrs saulē sasilst, bet naktī ātri atdziest. Šādas svārstības var izraisīt mizas plaisāšanu. Jaunos kokus iespējams pasargāt, aptinot to stumbrus ar speciālām stumbru lentēm, džuta audumu vai egļu zariem.
Tādējādi samazinās temperatūras šoka risks, un vienlaikus stumbri tiek aizsargāti arī no grauzējiem, kas ziemā labprāt apgrauž jauno kociņu mizu.
Izmanto siltumu uzkrājošus priekšmetus
Ap jutīgākiem augiem var izvietot akmeņus, ķieģeļus vai ūdens traukus. Dienā tie saulē uzsilst, bet naktī pakāpeniski atdod siltumu apkārtējai videi. Tā ap augiem veidojas neliels siltāks mikroklimats, kas nereti izšķir, vai augs spēj pārciest spēcīgāku sala vilni.
Vēro laikapstākļus un rīkojies savlaicīgi
Ziemas laikapstākļi Latvijā var mainīties ļoti strauji – vienu dienu temperatūra ir virs nulles, bet nākamajā jau iestājas sals līdz –10 °C un vēl zemāk. Tāpēc ir būtiski regulāri sekot laikapstākļu prognozēm un rīkoties laikus.
Jo agrāk sagatavosiet un aizsargāsiet savus augus, jo vairāk no tiem pavasarī sagaidīsiet dzīvus, veselus un gatavus atjaunoties.


