Mūsdienu pasaulē, kur notiek miljoniem sprādzienu un spriedze nepārtraukti pieaug, tā dēvētais “pasaules gala pulkstenis” ir pietuvojies pusnaktij vairāk nekā jebkad agrāk. Tādēļ arvien biežāk tiek runāts par to, kā izdzīvot iespējamā kodoltrieciena gadījumā.
Lai gan šāds scenārijs izklausās pēc ainas no apokaliptiskas filmas, zinātnieki uzsver, ka izdzīvot pēc kodolsprādziena ir iespējams. Galvenais ir zināt, kā rīkoties un kur patverties.
Hidrodinamikas speciālists Dimitris Drikakis no Nikosijas Universitātes Kiprā skaidro, ka teritorija tikai dažu jūdžu attālumā no sprādziena epicentra, ko dēvē par vidēja bojājuma zonu, joprojām sniedz reālu izdzīvošanas iespēju.
Jums varētu patikt šie:
Tomēr starpkontinentālās ballistiskās raķetes sprādziena modelēšana parāda, ka pat stipras dzelzsbetona konstrukcijas nenodrošina pilnīgu drošību – triecienvilnis un spēcīgas gaisa plūsmas var nopietni savainot vai pat nogalināt cilvēkus arī iekštelpās.
Patvērums: ne visas vietas ir vienlīdz drošas
Pētījumi liecina, ka jebkura stabila ēka, īpaši no betona, ir daudz labāka izvēle nekā atklāta vieta. Tomēr arī šāds patvērums nespēj pilnībā aizsargāt no triecienviļņa, kas var gāzt cilvēkus pie zemes vai savainot, pat ja viņi atrodas telpās.
Zinātnieks Kokinakis brīdina, ka jāizvairās no durvīm, logiem un gaiteņiem. Tie darbojas kā tuneļi, kuros triecienvilnis paātrinās un kļūst spēcīgāks. Daudz drošāk ir atrasties ēkas stūros vai šaurākās telpās, kur gaisa plūsma izkliedējas lēnāk.
Pat telpās, kas atrodas triecienviļņa tiešā ietekmē, var izdzīvot, ja paslēpjas stūrī, kas atrodas pretējā pusē sprādziena virzienam. Šādā vietā vēja ātrums un gaisa spiediens ir ievērojami mazāks, un līdz ar to būtiski samazinās ievainojumu risks.
Jārēķinās, ka starp sprādzienu un triecienviļņa ierašanos paiet tikai dažas sekundes – reakcijai jābūt zibenīgai.
Jums varētu patikt šie:
Ko darīt uzreiz pēc uzplaiksnījuma ieraudzīšanas?
Brīdī, kad acis uztver spilgtu gaismas uzplaiksnījumu, līdz triecienviļņa ierašanās brīdim atlicis vien aptuveni 7–10 sekundes. Šajā īsajā laikā jāpaspēj izdarīt sekojošais:
- nogulieties uz vēdera, ar seju pret grīdu, pēc iespējas tuvāk iekšējai sienai vai zem galda;
- apsegiet galvu un krūtis ar rokām, lai mazinātu triecienviļņa un lidojošo šķembu radīto traumu risku;
- nekādā gadījumā netuvojieties logiem – plīstošs stikls var smagi savainot pat vairāku kilometru attālumā no sprādziena vietas.
Šī vienkāršā taktika – nogulies un paslēpies – joprojām ir ļoti efektīva un var būtiski samazināt ievainojumu iespējamību.
Pēc sprādziena: radiācija paliek bīstama
Pat ja triecienvilnis ir pārdzīvots, priekšā gaida nākamais drauds – radiācija. Sprādziena ietekmē var tikt bojātas elektrolīnijas un gāzesvadi, palielinot ugunsgrēku risku. Radioaktīvās daļiņas, nonākot uz ādas vai organismā ar ieelpojamo gaisu, var izraisīt starojuma bojājumus, iekšējo orgānu kaitējumu un ilgtermiņā arī vēzi.
Pirmās 24–72 stundas ir ārkārtīgi svarīgi uzturēties iekštelpās. Iziet ārā nedrīkst, jo gaisā joprojām var būt radioaktīvi putekļi. Ieteicams pēc iespējas ātrāk nomazgāties un nomainīt drēbes, lai noņemtu daļiņas no ādas un matiem.
Tālāk rūpīgi jāseko oficiālajai informācijai – radio, trauksmes sistēmām vai civilās aizsardzības paziņojumiem. Šīs vienkāršās, taču dzīvībai svarīgās darbības var izrādīties izšķirošas, ja kodoldraudi kādreiz kļūs par realitāti.
