Zemes īpašnieki, kuri plāno savus zemesgabalus pārdot, dāvināt vai uz tiem būvēt, bieži saskaras ar kadastrālās uzmērīšanas jautājumiem. Valsts Zemes dienests atgādina, ka zemesgabala robežu precizēšana nav tikai tehniska procedūra, bet arī būtisks solis tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, kas palīdz izvairīties no strīdiem un neskaidrībām gan ar kaimiņiem, gan valsts iestādēm.
Izplatīts maldīgs priekšstats par kadastrālo uzmērīšanu
Ļoti bieži kļūdaini tiek uzskatīts, ka kadastrālās uzmērīšanas laikā zemesgabala robežas var mainīt vai pārzīmēt. Patiesībā uzmērīšanas mērķis ir atjaunot jau iepriekš noteiktās robežas, iezīmēt tās dabā ar robežzīmēm, aprēķināt zemesgabala platību un noteikt citus kadastra datus.
„Kadastrālās uzmērīšanas laikā zemesgabala robežas nemaina – tas tiek darīts, pamatojoties uz plānošanas dokumentiem, kuros robežas jau ir paredzētas, izmantojot precīzas mērīšanas iekārtas. Lai arī zemes īpašniekiem nav pienākuma savas zemesgabala robežas precizēt, tas ir svarīgs solis strīdu novēršanai un nekustamā īpašuma vienkāršākai pārvaldībai,” skaidro NŽT Nekustamā īpašuma kadastra darbības koordinēšanas nodaļas vadītāja Jurgita Mačinkevičiene.
Jums varētu patikt šie:
Robežstrīdi ir bieža problēma
NŽT dati liecina, ka strīdi par zemesgabalu robežām ir samērā izplatīti, īpaši gadījumos, kad atklājas, ka daļa faktiski izmantotās zemes pieder kaimiņam vai ka sen uzstādītie žogi neatrodas tur, kur robežas ir reģistrētas juridiski. Šādās situācijās strīdus izšķir tiesa, balstoties uz dokumentiem un ekspertu atzinumiem.
Kad veic kadastrālo uzmērīšanu?
Cilvēki parasti pasūta zemesgabala kadastrālo uzmērīšanu šādos gadījumos:
- pirms zemesgabala pārdošanas vai dāvināšanas;
- plānojot jaunus būvniecības projektus vai rekonstruējot esošās ēkas;
- ja nepieciešams legalizēt būves vai inženierbūves;
- robežstrīdu gadījumā ar kaimiņiem;
- ja robežzīmes ir pazudušas vai bojātas.
Gadījumi, kad kadastrālā uzmērīšana ir obligāta
Normatīvie akti paredz arī obligātus gadījumus, kad zemesgabala kadastrālā uzmērīšana noteikti jāveic. Piemēram:
- zemesgabalu sadalīšanas vai apvienošanas gadījumā;
- veidojot valsts zemes zemesgabalus;
- pārdodot privātos zemesgabalus pilsētās, ja robežas nav noteiktas valsts koordinātu sistēmā;
- kad mainās zemesgabala izmantošanas veids – tiek būvēta vai nojaukta ēka, izbūvēts ceļš u. tml.
Kādi dokumenti nepieciešami kadastrālajai uzmērīšanai?
Kadastrālās uzmērīšanas veikšanai parasti nepieciešami šādi dokumenti:
- zemesgabala dokumenti (izraksts no plānošanas dokumenta, sākotnējās uzmērīšanas plāns, robežu iezīmēšanas akts u. c.);
- nostiprinājuma uzraksta vai zemesgrāmatas izraksts (ja zemesgabals jau ir reģistrēts);
- kaimiņu zemesgabalu plāni un citi papildu dokumenti.
Kako sākt robežu atjaunošanu?
Lai atjaunotu robežas, zemesgabala īpašnieks vai viņa pilnvarots pārstāvis vēršas tieši pie mērnieka. Starp īpašnieku un mērnieku tiek noslēgts līgums. Normatīvie akti nosaka arī kārtību, kā labojamas kļūdas, kas radušās kadastrālās uzmērīšanas laikā. Ja tiek konstatēts, ka kļūdas radušās valsts iestāžu darbinieku vainas dēļ, to labošanu pēc savas iniciatīvas uzsāk NŽT.
Jums varētu patikt šie:
Kāpēc kadastrālā uzmērīšana ir noderīga?
Kadastrālā uzmērīšana ir svarīgs instruments, lai novērstu nākotnes strīdus un pat finansiālos zaudējumus. NŽT aicina zemes īpašniekus savus īpašuma dokumentus sakārtot savlaicīgi, lai nodrošinātu skaidru tiesisko statusu un drošu nekustamā īpašuma pārvaldīšanu.
