Septembris Lietuvā iedzīvotājus vienlaikus pārsteidza gan strauji atnākušais rudens, gan problēmas ar elektroenerģijas infrastruktūru reģionā. Tas ietekmēja arī biržas cenas Lietuvas cenu zonā – septembrī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena biržā pieauga par 3 procentiem. Tomēr, neskatoties uz to, šī gada septembrī elektroenerģijas cena saglabājās gandrīz tādā pašā līmenī kā pērn šajā pašā laikā, bet, salīdzinot ar 2023. gadu kopumā, tā bija pat par 39 procentiem zemāka.
Lietuvas unikālā atjaunīgās enerģijas ražošana
Eksperti norāda, ka Lietuvas atjaunīgās enerģijas ražošana septembrī būtiski atšķīrās no pārējām Baltijas valstīm. Tikai ar vēja elektrostaciju saražoto enerģiju vien tika segta vairāk nekā trešdaļa Lietuvas kopējā elektroenerģijas patēriņa.
Saules elektrostacijas nodrošināja vēl gandrīz piekto daļu patēriņa. Kopā ar vēja enerģiju tas nozīmē, ka gandrīz 50 procenti Lietuvas elektrības patēriņa septembrī tika segti no šiem diviem avotiem. Salīdzinājumam – Latvijā atjaunīgie energoresursi (izņemot hidroelektrostacijas) nodrošināja tikai 8,2 procentus valsts elektroenerģijas vajadzību, bet Igaunijā – 33 procentus.
Jums varētu patikt šie:
Pēdējie siltie akordi
Zaļās enerģijas risinājumu uzņēmuma „Enefit“ enerģijas produktu vadītājs Simonas Jasjuliss skaidro, ka Lietuvai raksturīgie rudens apstākļi jau ir nostiprinājušies. Saules elektrostaciju izstrāde pakāpeniski samazinās, un visā Baltijas jūras reģionā arvien biežāk tiek izmantotas fosilā kurināmā elektrostacijas. Šī tendence kļūst izteiktāka, taču – vai tas nozīmē arī strauju elektroenerģijas cenu kāpumu?
„Saulesbrilles jau ir noliktas malā, un siltums ir nospēlējis savus pēdējos akordus. Rudens ir atnācis arī uz Lietuvu, un mēs to paši labi izjūtam. Rudens ir ietekmējis arī elektroenerģijas tirgu. Pagājušajā mēnesī saules elektrostacijas vairs neražoja tik daudz, kā bijām pieraduši. Vakari kļūst tumšāki, vairāk laika pavadām mājās, un tāpēc septembrī ir pieaudzis arī mūsu elektroenerģijas patēriņš.
Situāciju ietekmēja arī negaidīts „EstLink 1“ starpsavienojuma starp Igauniju un Somiju bojājums. Visu šo faktoru kopums nozīmēja, ka pat reģiona mērogā izcili liela vēja enerģijas izstrāde neļāva sasniegt būtiski zemākas elektroenerģijas cenas,“ skaidro Jasjuliss.
„Vai šādu ainu redzēsim arī oktobrī un pārējos gada mēnešos? Šobrīd izskatās, ka jā. Jāatzīst, ka laiks, kad elektroenerģijas cenas skaidri samazinājās, ir pagājis. Nākamajos mēnešos cenas, visticamāk, svārstīsies aptuveni tajā pašā līmenī. Tajā pašā laikā, salīdzinot ar 2024. un 2023. gadu, cenas joprojām ir zemākas, un klientiem ar biržas plānu joprojām ir iespēja izmantot periodus, kad elektrība biržā ir īpaši lēta, tādējādi ietaupot,“ viņš piebilst.
Oktobrī mājsaimniecībām, kas izmanto ar biržu saistītu elektroenerģijas plānu, prognozētā cena ir aptuveni 21,06 s/kWh.
Jums varētu patikt šie:
Laikapstākļi un starpsavienojumi – galvenie cenu noteicēji
Pēc ekspertu domām, oktobrī Lietuvas elektroenerģijas cenu mazāk noteiks tas, cik daudz paši spējam saražot no atjaunīgajiem resursiem, un vairāk tas, kas notiek citās Baltijas jūras reģiona valstīs.
Īpaši svarīgi ir tas, cik daudz elektroenerģijas spēs eksportēt Ziemeļvalstis. Vēja un hidroelektrostaciju izstrāde ir ļoti nozīmīgs cenu veidošanās faktors ne tikai Lietuvā, bet visā reģionā.
„Septembrī redzējām, ka Skandināvijas valstis neeksportēja elektrību tādā apjomā, pie kāda bijām pieraduši. To ļoti skaidri izjūtam biržas cenu līmenī. Oktobris nav izņēmums – ja Somija un Zviedrija spēs saražot daudz lētas elektrības un pārdot tās pārpalikumu biržā, cenas visā reģionā samazināsies,“ skaidro Jasjuliss.
Tāpat kā septembrī, arī oktobrī elektroenerģijas starpsavienojumu infrastruktūrai būs izšķiroša nozīme. Jau iepriekš zināms, ka oktobra beigās ir plānoti „EstLink 2“ (Igaunija–Somija) savienojuma apkopes darbi. Turklāt oktobra sākumā paredzēts remonts savienojumam starp Lietuvu un Zviedriju. Tas nozīmē, ka lētās Skandināvijas elektroenerģijas plūsma uz mūsu reģionu būs daļēji ierobežota, kas savukārt ietekmēs cenas.
Nozīmīga ir arī laikapstākļu ietekme. Lietuvā apkures sezona jau ir sākusies. Vēsākas un tumšākas dienas nozīmē lielākus izdevumus apkurei un mazāk lētas saules enerģijas, kas kopumā palielina spiedienu uz elektroenerģijas cenām patērētājiem.
Septembrī elektrība bija lētāka nekā Polijā, bet dārgāka nekā Igaunijā
Septembrī „Enefit“ klienti ar biržas plānu (ESO „Standartinis“, vienas zonas tarifs) par elektroenerģiju maksāja aptuveni 3 procentus vairāk nekā augustā – ap 21,57 s/kWh (ar PVN). Pērn šajā pašā laikā vidējā elektroenerģijas cena mājsaimniecībām bija 21,61 s/kWh (ar PVN).
Atjaunīgās enerģijas izstrāde septembrī nedaudz samazinājās. Vēja un saules elektrostacijās tika saražots nedaudz vairāk nekā 435 GWh (augustā – 423 GWh). Tajā pašā laikā valsts kopējais patēriņš pieauga par aptuveni 4 procentiem – līdz 896 GWh (augustā – 859 GWh).
Salīdzinot Lietuvu ar citām Eiropas valstīm, septembrī mēs par elektrību maksājām vairāk nekā Igaunijā, bet ievērojami mazāk nekā Polijā. Lietuvas cenu zonā vairumtirdzniecības cena bija 8,40 s/kWh. Igaunijā kilovatstunda maksāja 8,11 s, Latvijā – 8,42 s. Vācijā cena bija nedaudz zemāka – 8,35 s/kWh, savukārt Polijā tā bija visaugstākā – 10,75 s/kWh.
