Cilvēka smadzenes nav stingri ieprogrammēta mašīna. Tās ir elastīgs orgāns, kas visa mūža garumā mainās un pielāgojas mūsu pieredzei un vecumam. Jauns plašs pētījums rāda, ka šīs pārmaiņas nenotiek vienmērīgi – tās virzās uz priekšu skaidri izteiktos posmos.
Neli būtiski “lūzuma punkti” smadzeņu attīstībā
Apvienotās Karalistes Kembridžas Universitātes un ASV Pitsburgas Universitātes neirozinātnieki ir identificējuši četrus nozīmīgus brīžus, kuros no dzimšanas līdz pat sirmam vecumam mainās smadzeņu strukturālie savienojumi. Katrā šādā “lūzuma punktā” sākas it kā jauna nodaļa smadzeņu dzīvesstāstā.
Viens no pētījuma autoriem, Dankans Astls (Duncan Astle), norāda, ka daudzi cilvēki savu dzīvi uztver kā dalītu dabiskos posmos – un izrādās, ka smadzenes dara kaut ko ļoti līdzīgu. Zinātnieki analizēja 3802 veselu cilvēku magnētiskās rezonanses attēlus, sākot no zīdaiņu vecuma līdz pat 90 gadu vecumam.
Jums varētu patikt šie:
Balstoties uz pārmaiņām smadzeņu strukturālajos savienojumos, pētnieki noteica četrus vecuma sliekšņus, kuros mainās smadzeņu “vadu tīkla” kopējā uzbūve. Tie aptuveni atbilst 9., 32., 66. un 83. dzīves gadam. Tādējādi izdalās pieci lielie laikmeti: bērnība, pusaudža gadi, pieauguša cilvēka vecums, agrīna novecošana un vēlīna novecošana.
Pirmais laikmets: bērnība (no dzimšanas līdz apmēram 9 gadu vecumam)
Pirmais laikmets ilgst no dzimšanas līdz aptuveni 9 gadu vecumam. Šajā periodā strauji pieaug gan pelēkā viela, kur atrodas neironu ķermeņi, gan baltā viela, ko veido nervu šķiedras, kas savieno dažādus smadzeņu apgabalus.
Tuvojoties pubertātei, šis intensīvās augšanas rezultātā izveidotais “pāraudzis krūms” sāk sakārtoties. Daļa savienojumu tiek apcirpti, un paliek efektīvāks un precīzāks nervu tīkls, kas atbalsta nobriedušāku domāšanu un uzvedību.
Otrais laikmets: pusaudža gadi
Otrais laikmets ir pusaudža gadi, kad hormonu ietekmē nervu sistēma attīstās īpaši intensīvi. Baltā viela turpina augt, un smadzeņu tīklojums kļūst arvien labāk saskaņots.
Pētnieki novēroja, ka gan vietējo, gan visu smadzeņu tīklojumu savstarpējā saskarsme ar katru gadu kļūst efektīvāka. Tas nozīmē, ka dažādas smadzeņu daļas arvien plūstošāk un ātrāk sadarbojas savā starpā.
Jums varētu patikt šie:
Trešais laikmets: pieaugušā vecums un stabilitāte (sākot no apmēram 32 gadu vecuma)
Trešais laikmets sākas aptuveni 32 gadu vecumā. Pētījuma dati rāda, ka tieši šajā brīdī beidzas visstraujākās smadzeņu arhitektūras pārkārtošanās un sākas relatīvas stabilitātes posms.
Citi pētījumi šo vecumu saista ar sava veida intelekta un personības attīstības “plato” – periodu, kurā lielākie attīstības lēcieni jau ir aiz muguras.
Bieži dzirdams apgalvojums, ka smadzenes pilnībā nobriest ap 25 gadu vecumu, taču tas attiecas tikai uz dažiem konkrētiem reģioniem. Jaunā pētījuma dati liecina, ka smadzeņu “pieaugšana” kopumā turpinās līdz pat agrīnajiem trīsdesmitajiem dzīves gadiem.
Lēna specializēšanās pieaugušā vecumā
Šajā garajā pieaugušā vecuma posmā atsevišķi smadzeņu apgabali pakāpeniski kļūst arvien atšķirīgāki un specializētāki. Tas ir lēns process, kas turpinās vairākus gadu desmitus.
Citiem vārdiem sakot, smadzenes turpina sevi kārtot un pilnveidot, taču vairs ne tik strauji kā bērnībā un pusaudža gados. No malas viss var šķist nemainīgs, taču “aizkulisēs” notiek nepārtrauktas, smalkas pārregulēšanas.
Ceturtais laikmets: agrīna novecošana (sākot no apmēram 66 gadu vecuma)
Ceturtais laikmets sākas ap 66 gadu vecumu. Šajā posmā parādās pirmās maigās strukturālās novecošanas pazīmes. Smadzeņu tīklojums ar katru gadu kļūst nedaudz retāks, savienojumu blīvums samazinās un to darbība kļūst mazāk efektīva.
Pēc zinātnieku domām, tas saistīts ar baltās vielas dabisku noārdīšanos, kas ir neizbēgama novecošanas daļa. Tas ne vienmēr nozīmē slimību, bet galvenokārt atspoguļo dabiski notiekošas izmaiņas nervu sistēmas struktūrā.
Piektais laikmets: vēlīna novecošana (aptuveni no 83 gadu vecuma)
Piektais, vēlīnās novecošanas laikmets kļūst skaidri izteikts ap 83 gadu vecumu. Lai gan šajā vecuma grupā pētījumā piedalījās mazāk cilvēku, tomēr iezīmējas noteikta tendence.
Smadzeņu dažādo reģionu savstarpējā saistība vēl vairāk vājinās, un lielāks slogs gulsas uz mazākiem, lokāliem tīklojumiem. Citiem vārdiem sakot, domāšanas galvenais smagumpunkts pārvietojas no “visa tīkla” uz atsevišķām tā saliņām.
Ko tas viss nozīmē mums?
Zinātnieki uzsver, ka pagaidām vēl nav pilnīgi skaidrs, kā šīs strukturālās pārmaiņas tieši saistās ar konkrētu uzvedību, garīgajām spējām vai veselības stāvokli. Tomēr piecu laikmetu modelis sniedz būtisku kontekstu, lai saprastu, kad smadzenes ir visizturīgākās un kad – ievainojamākas.
Tas palīdz labāk izskaidrot, kāpēc bērnībā daļai bērnu var parādīties mācīšanās grūtības un kāpēc vēlākā vecumā pieaug demences un citu neirodeģeneratīvu slimību risks.
Smadzenes dzīvo pa etapiem
Kopsavilkumā zinātnieki uz smadzenēm raugās kā uz sistēmu, kas dzīvo pa skaidriem etapiem. Katram laikmetam ir sava iekšējā loģika – augšana, stabilizēšanās vai pakāpeniska vājināšanās.
Šis atklājums atgādina, ka mūsu prāts mainās daudz ilgāk un daudz sarežģītāk, nekā līdz šim uzskatīts. Dažādi dzīves posmi nes līdzi ļoti atšķirīgas smadzeņu iespējas un izaicinājumus, tāpēc tiem nepieciešama atšķirīga pieeja gan mācībās un darbā, gan rūpēs par veselību.
