Organisma vielmaiņa nosaka, cik daudz enerģijas tiek saražots un cik labi darbojas organisma funkcijas. Tā ietekmē ne tikai ķermeņa svara izmaiņas, bet arī vispārējo veselību: regulē, kā organisms izmanto un uzkrāj taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus. Lai gan vielmaiņa daļēji ir atkarīga no ģenētikas un to nevar pilnībā kontrolēt ar gribasspēku, tās norisi noteiktā mērā ir iespējams ietekmēt.
Vielmaiņa kā ķermeņa “dzinējs”
Vielmaiņa jeb metabolisms ir process, kurā organisms pārvērš uzturu enerģijā, kas nepieciešama ķermeņa darbībai. Tā darbojas kā dzinējs – arī pilnīgas atpūtas stāvoklī ķermenis patērē daļu kaloriju. Tauku vielmaiņa jeb lipīdu metabolisms ir šī procesa daļa, kas nodrošina ar enerģijas rezervēm un veido tauku krājumus.
Tauki ir organismam vitāli nepieciešami – tie nodrošina enerģiju, palīdz uzsūkties vitamīniem, veido šūnu membrānas un apvalkus, kas ieskauj nervu šķiedras.
Jums varētu patikt šie:
Gēni un dzīvesveids: kam ir ātrāka vielmaiņa?
Veselības risinājumu centra “Antėja” laboratorijas medicīnas ārste Egle Marčuškiene skaidro, ka daļai cilvēku vienkārši ir paveicies – viņi ir mantojuši gēnus, kas veicina ātrāku vielmaiņu, tāpēc var apēst vairāk, būtiski nepieņemoties svarā. Citiem ir mazāk paveicies – viņu vielmaiņa ir lēnāka.
“Ķermeņa svars tomēr nav atkarīgs tikai no ģenētikas – to ietekmē arī citi faktori. Piemēram, uzturs, zems fiziskās aktivitātes līmenis un vecums ietekmē vielmaiņas darbību. Taču daudziem cilvēkiem vislielāko iespaidu uz svara izmaiņām un tauku uzkrāšanos organismā atstāj tieši uzņemto kaloriju daudzums,” skaidro E. Marčuškiene.
Pēc ārstes teiktā organisms darbojas tā, ka liekais enerģijas daudzums tiek uzkrāts tauku šūnās – neatkarīgi no tā, vai vielmaiņa ir ātra vai lēna. Ja ar uzturu uzņem vairāk kaloriju, nekā ķermenis spēj iztērēt, svars pieaug. Savukārt, ja ar ēdienu un dzērieniem uzņemts mazāk kaloriju, nekā nepieciešams ikdienas aktivitātēm (tostarp treniņiem, atpūtai un miegam), svars sāk samazināties.
Lipīdu traucējumi: ko rāda analīzes?
Lipīdu traucējumi ir stāvokļi, kuros asinīs paaugstinās taukveida vielu, piemēram, holesterīna un triglicerīdu, līmenis. Šo vielu analīzes (kopējais holesterīns, “sliktais” LDL, “labais” HDL, ne-HDL holesterīns un triglicerīdi) palīdz novērtēt sirds un asinsvadu slimību, iedzimti paaugstināta holesterīna un pat pankreatīta risku.
“Lipīdu līmeni ir svarīgi pārbaudīt arī cilvēkiem, kuri slimo ar slimībām, kas ietekmē hormonu līdzsvaru – piemēram, cukura diabētu, hipotireozi vai policistisko olnīcu sindromu. Šie stāvokļi var traucēt tauku vielmaiņu. Rūpīga šo slimību uzraudzība – zāļu lietošana, veselīgs uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un dzīvesveida korekcija – bieži palīdz samazināt paaugstinātos lipīdu rādītājus,” skaidro E. Marčuškiene.
Jums varētu patikt šie:
Lipīdu traucējumi lielākoties norit ilgstoši bez redzamiem simptomiem. Vēlāk var parādīties sāpes krūtīs, elpas trūkums vai paātrināta sirdsdarbība, kas norāda uz iespējamām sirds vai asinsvadu problēmām.
Zem ādas var veidoties dzeltenīgi veidojumi (ksantomas) – īpaši ap acīm, uz rokām vai kājām. Par šādu pazīmju parādīšanos noteikti jākonsultējas ar ārstu, jo agrīna ārstēšana palīdz novērst nopietnas komplikācijas, piemēram, sirds slimības vai insultu.
“Ateroskleroze ir viena no biežākajām paaugstināta holesterīna līmeņa sekām. Ja asinīs ir daudz “sliktā” holesterīna, triglicerīdu vai kopējā holesterīna, asinsvadi pakāpeniski bojājas. Tas var izraisīt miokarda infarktu, insultu vai citas nopietnas slimības. Šādas izmaiņas var sākties jau jaunībā, tāpēc holesterīna līmeni ir ieteicams regulāri pārbaudīt,” uzsver ārste.
Uzmanību vajadzētu pievērst šādām pazīmēm: dzeltenīgi plankumi vai mezgliņi uz ādas, taukaini nogulsnējumi ap acīm, sāpes vēderā vai krūtīs, kā arī paaugstināts holesterīna līmenis asinsanalīzēs. Šādos gadījumos vilcināties nevajadzētu – jādodas pie ārsta.
Kādas asins analīzes ir vērts veikt?
Tauku vielmaiņu iespējams izvērtēt ar asins analīzēm. Galvenais izmeklējums ir lipīdu profils (lipidogramma), kas ietver kopējo holesterīnu, LDL (“slikto”), HDL (“labo”) un ne-HDL holesterīnu, kā arī triglicerīdus.
Lai iegūtu detalizētāku priekšstatu, ieteicams noteikt arī ApoB un ApoA1 līmeni un to savstarpējo attiecību.
“Dzīves laikā vismaz vienu reizi iesakām noteikt arī Lp(a) līmeni. Šī rādītāja lielumu lielākoties nosaka ģenētika, un tas parasti būtiski nemainās ne zāļu, ne dzīvesveida izmaiņu ietekmē. Paaugstināts Lp(a) līmenis ir saistīts ar lielāku miokarda infarkta, insulta un sirds vārstuļu slimību – piemēram, aortas sklerozes – risku, tāpēc šis izmeklējums ir nozīmīgs agrīnai sirds slimību profilaksei,” skaidro E. Marčuškiene.
Kā veicināt vielmaiņu?
Vielmaiņu ietekmē daudzi faktori – vecums, uzturs, fiziskās aktivitātes, ķermeņa sastāvs, dzimums, veselības stāvoklis un lietotie medikamenti. Dzīvesveida izmaiņas var palīdzēt paātrināt vielmaiņu un uzlabot tauku dedzināšanu.
“Labs atskaites punkts ir 3–3–3 princips: trīs sabalansētas ēdienreizes dienā, trīs treniņi nedēļā un trīs litri ūdens dienā. Šāds ritms palīdz uzturēt vielmaiņu aktīvu,” iesaka E. Marčuškiene.
Pētījumi rāda, ka olbaltumvielu uzņemšana katrā ēdienreizē paātrina vielmaiņu un palielina iztērēto kaloriju daudzumu. Fiziskās aktivitātes, īpaši spēka treniņi un augstas intensitātes slodzes, stiprina muskuļus, un jo vairāk ir muskuļu masas, jo vairāk kaloriju ķermenis tērē arī miera stāvoklī.
Ārste piebilst, ka svarīgi ir izvairīties no ilgstošas sēdēšanas – regulāri vajadzētu piecelties, nedaudz pastaigāt vai, ja iespējams, strādāt pie stāvoša galda. Zaļajā un oolong tējā esošās vielas var palīdzēt taukskābes pārvērst enerģijā, savukārt ass ēdiens (piemēram, kapsaicīnu saturošs) var viegli paātrināt vielmaiņu.
Kofeīns var veicināt tauku sašķelšanos, uzlabot jutību pret insulīnu un mazināt iekaisuma procesus. Regulāra kafijas lietošana saistās ar mazāku 2. tipa cukura diabēta risku un labvēlīgāku ietekmi uz vielmaiņu.
Tāpat ļoti būtisks ir pilnvērtīgs miegs – miega trūkums paaugstina izsalkuma hormona grelīna līmeni un pazemina leptīna, kas rada sāta sajūtu, daudzumu. Tas veicina pārēšanos un svara pieaugumu.
