Afrikas kontinents šobrīd mūsu acu priekšā lēnām mainās, pat ja process norit ļoti pakāpeniski. Austrumu daļā veidojas arvien plašāka plaisa, kas liecina, ka šī sauszemes daļa pamazām sāk atdalīties. Ģeologi to uzskata par vienu no iespaidīgākajiem plātņu tektonikas piemēriem pasaulē.
Lēnā Āfrikas raga atdalīšanās
Somālijas pussala, ko dēvē arī par Āfrikas ragu, ar katru gadu attālinās no pārējā kontinenta tikai par dažiem milimetriem. No pirmā acu uzmetiena šis ātrums šķiet nenozīmīgs, taču miljonu gadu gaitā tam ir izšķiroša nozīme. Zinātnieki prognozē, ka pēc aptuveni 10–30 miljoniem gadu šis reģions varētu kļūt par atsevišķu salu.
Šī plašā lūzumu sistēma aptver Somāliju, Džibutiju, Eritreju un Austrumētiju. Nākotnē plaisā varētu ieplūst okeāna ūdens, izveidojot jaunu jūru. Tādējādi Āfrikas rags varētu pilnībā atdalīties no kontinenta un pārvērsties par patstāvīgu sauszemes masu.
Jums varētu patikt šie:
Kas virza Austrumāfrikas lūzumu? Spēki, kas sadala kontinentu
Procesu vada spēcīgi tektoniskie spēki, kas darbojas Zemes garozas dziļumos. Austrumāfrikas lūzumu sistēma izstiepj kontinentālo garozu gluži kā lēni nostieptu audeklu. Šīs stiepšanās rezultātā kontinents sašķeļas divās lielās plātnēs: rietumos esošajā Nūbijas plātnē un austrumos – Somālijas plātnē.
No dziļākiem slāņiem augšup plūstoša karsta mantijas masa spiež šīs plātnes pretējos virzienos. Dažviet kontinentālās garozas biezums ir samazinājies līdz aptuveni 20 kilometriem, lai gan parasti tas ir krietni lielāks. Tas liecina, ka šajā reģionā Zemes garoza kļūst plānāka un vieglāk šķeļama.
Lūzumu josla stiepjas vairāk nekā 3 000 kilometru garumā – no Adenas līča līdz pat Dienvidāfrikai. Zemes virspusē šī kustība ne vienmēr izpaužas kā spēcīgas zemestrīces, taču dziļāk zem garozas tā notiek nepārtraukti. Satelītu mērījumi un seismiskie dati apliecina, ka kontinents lēni, bet neatlaidīgi sašķeļas.
Divi galvenie lūzumu zari
Austrumāfrikas lūzumu sistēmā izšķir divus galvenos zarus. Austrumu zaru, kas pazīstams kā Gregori lūzums, šķērso Etiopiju un Keniju un tālāk stiepjas uz dienvidiem. Ilgtermiņā šī teritorija varētu noslīdēt zem jūras līmeņa un piepildīties ar Indijas okeāna ūdeņiem.
Rietumu zaru bieži dēvē par Alberta lūzumu; tas šķērso Ugandu, Ruandu, Burundi un Tanzāniju. Tieši šis lūzums ir veidojis Lielo Āfrikas ezeru reģionu, tostarp Malāvijas un Viktorijas ezeru. Šie ūdenskrātuves nav atsevišķi, izolēti veidojumi, bet gan viena un tā paša tektoniskā mūrrupojuma dažādas izpausmes dažādos reģionos.
Jums varētu patikt šie:
Dažviet plaisas atveras strauji un kļūst labi pamanāmas arī ikdienas novērotājam. Piemēram, spēcīgu lietusgāžu izraisīti noslīdeņi Kenijā atklāja garu plaisu zemē, skaidri parādot notiekošo procesu mērogu. Šādi notikumi atgādina, ka tektoniskie procesi turpinās nepārtraukti, pat ja ikdienā tos neievērojam.
Āfrikas nākotne: jauna jūra un jauna sala?
Austrumāfrikas riftošanās jeb kontinenta plaisāšana sākās aptuveni pirms 22 miljoniem gadu un tagad ir sasniegusi brieduma stadiju. Vietās, kur saskaras Nūbijas, Somālijas un Arābijas plātne, kustība ir visintensīvākā. Tieši tur šobrīd tiek veidoti priekšnoteikumi jauna okeāna līča rašanās.
Šādas ģeoloģiskas pārmaiņas ietekmē arī klimatu un bioloģisko daudzveidību. Lūzums maina mitruma plūsmu atmosfērā – dažos reģionos tas veicina tuksnešošanos, savukārt citos palielina nokrišņu daudzumu. Šis reģions ir nozīmīgs arī cilvēka evolūcijas izpētē, jo tieši šeit atrasti daudzi agrīno hominīdu fosilie atradumi.
Laika gaitā no Āfrikas raga var izveidoties jauna sala, savukārt pats kontinents samazināsies un mainīs savu krasta līniju. Līdz ar to veidosies jauni jūras ceļi un pilnīgi citāda dabas ainava. Tas viss atgādina, ka Zeme nekad nav nekustīga – tā nepārtraukti veido un pārveido savus kontinentus, atrodoties nepārtrauktā pārmaiņu ciklā.
