Zinātnieki arv increasingly biežāk uzsver, ka pirmās demences pazīmes var parādīties daudz agrāk, nekā kļūst pamanāmi acīmredzami atmiņas traucējumi. Jaunākie pētījumi liecina, ka norādes uz iespējamu saslimšanu nākotnē var saskatīt jau pašā smadzeņu struktūrā.
Sākumā šķietami nebūtiskas pārmaiņas patiesībā var slēpt sevī vērtīgu informāciju par garīgo spēju pavājināšanos. Kalifornijas Universitātes Irvainas pilsētiņas un Spānijas La Lagunas universitātes pētnieki ir parādījuši, ka novecojot mainās ne tikai smadzeņu izmērs, bet arī to forma.
Šīs izmaiņas var būt cieši saistītas ar cilvēka spēju domāt, atcerēties un risināt problēmas. Tas paver iespēju demences attīstību pamanīt daudz agrīnāk un savlaicīgi sākt profilaktiskus pasākumus. Pēc zinātnieku domām, tieši smadzeņu formas pārmaiņas nākotnē var kļūt par jaunu veidu demences agrīnai diagnostikai.
Jums varētu patikt šie:
Analizējot vairāk nekā divarpus tūkstošus magnētiskās rezonanses izmeklējumu, pētnieki pamanīja skaidras atšķirības starp cilvēkiem ar veselu nervu sistēmu un tiem, kuru kognitīvās spējas jau bija pavājinātas. Šie atklājumi dod pamatu cerēt, ka smadzeņu ģeometrija var kļūt par jaunu un efektīvu medicīnisku rīku.
Kā smadzenes mainās novecojot?
Pētījums parādīja, ka ne visas smadzeņu daļas noveco vienādi. Daži apgabali, īpaši tie, kas atrodas pakauša daļā, sarūk vairāk, un tas bieži ir saistīts ar vājākiem rezultātiem loģiskās domāšanas testos. Šis process var noritēt daudz klusāk nekā acīmredzama smadzeņu audu samazināšanās, taču tā ietekme ir ļoti būtiska.
Zinātnieki uzsver, ka runa nav tikai par smadzeņu apjomu. Svarīgi ir tas, kā smadzeņu virsma mainās trīsdimensiju telpā, jo pat ļoti nelielas formas izmaiņas var ietekmēt dažādu smadzeņu daļu sadarbību. Šie dati apliecina, ka cilvēka smadzenes ir sarežģīts un nepārtraukti mainīgs orgāns, kura struktūra tieši atspoguļo kopējo garīgo stāvokli.
Entorhīnā garoza – Alcheimera slimības sākumpunkts
Īpaša uzmanība pētījumos pievērsta entorhīnajai garozai – smadzeņu daļai, kas spēlē centrālo lomu atmiņas veidošanā un bieži ir pirmā zona, kuru bojā Alcheimera slimība. Tiek uzskatīts, ka ar vecumu saistītās smadzeņu formas pārmaiņas var radīt tiešu spiedienu uz šo jūtīgo apgabalu un tādējādi veicināt slimības attīstību.
Šāda teorija palīdz izskaidrot, kāpēc pirmās Alcheimera slimības pazīmes bieži parādās tieši entorhīnajās zonās. Neirobiologs Maikls Jasā skaidro, ka novecojot smadzenes var pakāpeniski sarauties tā, ka entorhīnā garoza nonāk pastāvīgā mehāniskā spriedzē.
Jums varētu patikt šie:
Tas var būt viens no galvenajiem faktoriem, kas noved pie nervu šūnu bojāejas. Jo labāk izpratīsim šo procesu, jo lielākas būs iespējas izstrādāt jaunas metodes, kas ļautu Alcheimera slimības gaitu palēnināt vai pat daļēji apturēt.
Jauns skatījums uz smadzeņu veselību
Pētījums maina līdzšinējo priekšstatu par smadzeņu novecošanos – izšķirošs ir ne tikai apjoms, bet arī forma. Smadzeņu virsmas ģeometrija ļauj pamanīt ļoti smalkas pārmaiņas, kas notiek ilgi pirms pirmajiem simptomiem. Tas dod cerību, ka nākotnē smagas smadzeņu saslimšanas būs iespējams konstatēt daudz agrāk.
Pēc Maikla Jasas domām, mēs tikai tagad sākam apzināties, cik liela ir smadzeņu struktūras nozīme slimību veidošanā. Atbildes, visticamāk, ir burtiski “mūsu acu priekšā” – pašā smadzeņu formā. Šī ir jauna pieeja garīgajai veselībai, kas var palīdzēt ilgāk saglabāt skaidru domāšanu un uzlabot dzīves kvalitāti arī ļoti cienījamā vecumā.
