Visi parasti iedomājas Visumu kā vienmērīgu, sakārtotu telpu, kur galaktikas izkaisītas gluži kā smilšu graudi uz papīra lapas. Taču arvien jauni atklājumi liek šo priekšstatu nopietni apšaubīt.
Nesen zinātnieki paziņoja par neticami milzīgas struktūras atklāšanu. Tā ieguvusi nosaukumu “Lielais gredzens” un liek vēlreiz pārbaudīt līdz šim pieņemtos kosmoloģijas pamatlikumus. Jo satraucošākais šajā atklājumā ir fakts, ka saskaņā ar pašreizējām teorijām šāda objekta Visumā vispār nevajadzētu eksistēt.
Šīs gigantiskās veidojuma izmēri sniedzas miljardiem gaismas gadu, bet pati struktūra atgādina milzīgu spirāli – gluži kā atsperi, kas izstiepta kosmosā. Tas nav vientuļš izņēmums, bet gan atklājums, kas liek jautāt, vai mūsu izpratne par Visuma uzbūvi nav bijusi pārāk vienkāršota.
Jums varētu patikt šie:
Pārsteigumu pastiprina arī tas, ka “Lielais gredzens” atklāts tajā pašā debess apgabalā, kur jau iepriekš tika atrasta cita milzīga struktūra – “Lielais loks”. Divi šāda mēroga objekti vienā un tajā pašā debess sektorā piespiež zinātniekus būtiski pārskatīt līdzšinējos likumus un modeļus.
“Lielā gredzena” atklāšana
“Lielais gredzens” tika identificēts, analizējot kvazāru absorbcijas spektrus. Tie ļauj ieraudzīt galaktiku pēdas pat tad, ja tās nav tieši saskatāmas parastajos novērojumos. Zinātnieku komanda secināja, ka struktūra ir gandrīz apļveida: tās diametrs ir aptuveni 1,3 miljardi gaismas gadu, savukārt apkārtmērs pārsniedz 4 miljardus gaismas gadu. Šādu kosmisku objektu ir gandrīz neiespējami pat iztēloties.
Struktūra atrodas vairāk nekā 9 miljardu gaismas gadu attālumā no mums. Tas nozīmē, ka mēs to redzam laikā, kad Visums vēl bija ļoti jauns un tikai veidošanās stadijā. “Lielā gredzena” tuvums “Lielajam lokam” šķiet vairāk nekā nejaušība: statistiskā analīze rāda, ka tik cieša sakritība ir ārkārtīgi maz ticama, ja to skaidro tikai ar nejaušu sadalījumu.
Tādējādi tiek tieši apšaubīts tā sauktais kosmoloģiskais princips, saskaņā ar kuru vielai ļoti lielos mērogos telpā vajadzētu būt sadalītai vienmērīgi. Taču, sastopoties ar struktūrām, kuru izmēri pārsniedz 260 megaparsekus, šis princips sāk brukt. Gan “Lielais gredzens”, gan “Lielais loks” ir tik milzīgi, ka tie kļūst par nopietnu izaicinājumu visai mūsdienu kosmoloģijai.
Kosmiskais mērogs un mūsu vieta Visumā
Lai šo atklājumu labāk saprastu, vērts atcerēties barioniskos akustiskos svārstījumus – kosmisku “standarta mērvienību”, ko izmanto galaktiku sadalījuma aprakstam. To raksturīgais izmērs ir aptuveni pusmiljards gaismas gadu, un struktūra atgādina vienu ap otru izvietotas sfēras. “Lielais gredzens” ir vairākkārt lielāks par šo standarta mērogu un arī pēc formas ir pilnīgi atšķirīgs, tāpēc ar esošajiem modeļiem to ir ļoti grūti izskaidrot.
Jums varētu patikt šie:
Tajā pašā laikā citi pētījumi rāda, ka arī mūsu pašu galaktika nav tik izolēta, kā agrāk uzskatīja. Jaunākie dati liecina, ka Piena Ceļš pieder daudz plašākam kosmiskam reģionam, ko sauc par Šaplija superkopu (Shapley superparvē / Šaplija baseinu). Tas nozīmē, ka mūsu galaktika ir daļa no milzīga gravitācijas virpuļa, nevis atsevišķa sala Visumā.
Vēl viens spilgts piemērs ir Sloana lielā siena – kārtējā milzu kosmiskā struktūra, kas apliecina: Visums nebūt nav tik vienmērīgs, kā kādreiz pieņemts. Šie piemēri pastiprina jautājumu: kā viela patiesībā ir sadalīta vislielākajos mērogos?
Iespējamie izcelsmes skaidrojumi
Kāpēc vispār varētu eksistēt tik milzīgi veidojumi? Viens no iespējamajiem skaidrojumiem ir kosmiskās stīgas. Tās ir hipotētiski defekti telplaikā, kas varēja rasties ļoti agrīnā Visuma attīstības posmā un atstāt uz vielas sadalījuma ģeometrisku “parakstu”. Atšķirībā no galaktiku kopām, kas veidojas gravitācijas iedarbībā, stīgas varētu radīt neparastas struktūras, piemēram, “Lielo gredzenu”.
Otrs, daudz prozaiskāks variants ir statistiska ilūzija. Dažkārt šķietami iespaidīga struktūra izzūd, ja to salīdzina ar vēl plašākiem datu kopumiem. Tāpēc zinātnieki uzsver nepieciešamību pēc papildu un neatkarīgiem novērojumiem, izmantojot dažādas metodes un instrumentus. Ja “Lielais gredzens” tiks apstiprināts arī citos novērojumu datos, tas kļūs par vēl spēcīgāku argumentu kosmoloģisko teoriju pārvērtēšanai.
Atklājuma nozīme
“Lielais gredzens” nav vienkārši kārtējais interesantais kosmiskais objekts. Tas liek apšaubīt kosmoloģijas pamatpieņēmumus un meklēt pavisam jaunus skaidrojumus. Kopā ar “Lielo loku” šī struktūra norāda, ka Visuma uzbūve varētu būt daudz sarežģītāka un neviendabīgāka, nekā esam pieraduši domāt.
Pašlaik nepieciešami plašāki dati, lai galīgi apstiprinātu šī objekta pastāvēšanu un izprastu tā būtību. Tomēr jau tagad skaidri redzams, ka šādi atklājumi parāda, cik tālu mēs vēl esam no pilnīgas izpratnes. Visums joprojām slēpj noslēpumus, kas var pilnībā mainīt mūsu priekšstatu par tā veidošanos un struktūru – un “Lielais gredzens” ir viens no izteiksmīgākajiem šī fakta atgādinājumiem.
