Sāpes un iekaisumu gadu desmitiem uzskatīja par nešķiramu tandēmu – cenšoties mazināt vienu, neizbēgami ietekmēji arī otru. Taču jaunākie pētījumi ar laboratorijas dzīvniekiem un šūnu modeļiem šo priekšstatu nopietni apstrīd. Ņujorkas Universitātes (NYU) Sāpju pētījumu centra zinātnieki ir atklājuši mehānismu, kas ļauj bloķēt sāpes, netraucējot iekaisuma izraisītajiem atveseļošanās procesiem. Tas nozīmē, ka nākotnē pretsāpju terapija var kļūt daudz drošāka un efektīvāka. Pētījums publicēts žurnālā Nature Communications un jau tiek vērtēts kā potenciāli revolucionārs.
Kāpēc ierastie pretsāpju līdzekļi var būt bīstami?
Gandrīz katrā mājsaimniecībā atrodas ibuprofēns vai aspirīns, taču reti kurš aizdomājas, ka šīs zāles ir kā „divpusējs zobens“. Tās lieliski mazina sāpes un samazina iekaisumu, bet vienlaikus var radīt nopietnus ilgtermiņa veselības riskus. Vien ASV ik gadu tiek lietoti aptuveni 30 miljardi devu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL), un daļai lietotāju rodas blaknes: kuņģa gļotādas bojājumi, asiņošanas risks, kaitīga ietekme uz sirdi, aknām un nierēm.
NPL darbojas, kavējot fermentus, kas atbild par prostaglandīnu – hormoniem līdzīgu savienojumu – veidošanos. Prostaglandīni izraisa sāpes, bet vienlaikus aktivizē arī iekaisumu, kam ir būtiska aizsargfunkcija: tas palīdz organismam atjaunoties. Tāpēc pilnīga iekaisuma nomākšana var pat palēnināt dzīšanas procesu.
Jums varētu patikt šie:
„Iekaisums nav ienaidnieks. Tas veicina audu reģenerāciju,“ uzsver pētījuma līdzautors profesors Pjerandželo Džepeti (Pierangelo Geppetti). Tādēļ zinātnieki centās atrast veidu, kā izslēgt tikai to prostaglandīnu radīto ietekmi, kas izraisa sāpes, bet neiejaukties pašā iekaisuma izraisītajā atveseļošanās mehānismā.
Kā darbojas prostaglandīni un kur slēpjas lielais atklājums?
Pētnieki koncentrējās uz molekulu PGE2 – vienu no galvenajiem iekaisuma sāpju izraisītājiem. PGE2 iedarbojas caur četriem dažādiem receptoriem. Līdz šim tika uzskatīts, ka galvenais „vaininieks“ ir EP4 receptors, taču modernās molekulāro pētījumu metodes parādīja pavisam citu ainu.
Zinātnieki pētīja PGE2 ietekmi Švana šūnās, kas atrodas perifērajā nervu sistēmā un ir saistītas gan ar migrēnu, gan citiem sāpju sindromiem. Izrādījās, ka patiesais sāpju signālu „ģenerators“ ir tieši EP2 receptors. Kad pētnieki eksperimentā ar pelēm selektīvi bloķēja EP2 receptoru, dzīvnieki pārstāja izjust sāpes, bet iekaisums palika nemainīts.
„Tas bija milzīgs pārsteigums. Mēs pirmo reizi skaidri ieraudzījām, ka sāpes var atdalīt no iekaisuma,“ saka Džepeti.
Sāpju un iekaisuma „šķiršana“ – medicīniska revolūcija?
EP2 receptora bloķēšana parādīja, ka sāpju signāli pārvietojas pa atsevišķu ceļu, kas nav tieši saistīts ar iekaisumu. Teorētiski tas paver iespēju radīt medikamentus, kas noņem sāpes, bet neizjauc organisma dabiskos atveseļošanās mehānismus. Tas ir krasā pretrunā ar ierasto medicīnisko loģiku, saskaņā ar kuru sāpošs audu bojājums gandrīz vienmēr nozīmē arī pastāvošu iekaisumu – un otrādi.
Jums varētu patikt šie:
Turklāt jaunie dati liecina, ka EP2 receptors ir tā sauktais „druggable“ mērķis – to ir iespējams specifiski bloķēt ar medikamentiem, kuri potenciāli varētu būt daudz drošāki par šobrīd lietotajiem NPL. Ja izdosies izstrādāt šādus preparātus, ar tiem varētu ārstēt, piemēram:
osteoartrīta radītas sāpes,
muguras un spranda sāpes,
galvassāpes,
hroniskas perifērās nervu sistēmas sāpes.
Pašlaik zinātnieki mēģina noskaidrot, vai EP2 bloķēšana būtu piemērota sistēmiskai terapijai (piemēram, tablešu veidā), vai arī efektīvāka būtu lokāla ievadīšana – tieši sāpīgajā locītavā vai bojātajā apvidū.
Ko tas nozīmē nākotnes medicīnai?
Šobrīd notiek papildu pētījumi ar cilvēka un peles Švana šūnām, un rezultāti konsekventi apstiprina to pašu secinājumu: EP2 receptora aktivēšana uztur pastāvīgu sāpju signālu, bet tā bloķēšana neaptur iekaisuma izraisītos atveseļošanās procesus. Tas ir īpaši nozīmīgi sporta medicīnā, ortopēdijā un fizioterapijā, kur pacientiem bieži tiek nozīmēti NPL, lai gan tie var apgrūtināt audu atjaunošanos.
NYU profesors Naidžels Banets (Nigel Bunnett) uzskata, ka EP2 blokatori varētu kļūt par „jaunas paaudzes pretsāpju medikamentiem“, kas ne tikai būtu efektīvi, bet arī ievērojami samazinātu ar NPL saistītos riskus. Tajā pašā laikā zinātnieki uzsver, ka ceļš līdz klīniskajiem pētījumiem cilvēkiem vēl ir garš. Jānoskaidro, vai EP2 receptora ilgstoša nomākšana nerada neparedzamas blaknes, īpaši tad, ja zāles iedarbojas uz visu organismu.
Daudzsološi jau tagad izskatās mērķētas ārstēšanas risinājumi – piemēram, medikamenta injicēšana tieši ceļa locītavā, karpālā kanālā vai citā bojātajā vietā.
Ja šī pieeja apstiprināsies arī klīniskajos pētījumos, medicīna varētu spert soli jaunā laikmetā: sāpju mazināšana vairs nestāsies pretī organismu atbalstošajiem dziedējošajiem procesiem, un pacienti varēs ātrāk atveseļoties, vienlaikus izjūtot mazāk diskomforta.
Foto ir ilustratīvi © Canva.
