Jaunākie medicīnas pētījumi atklājuši negaidītu, taču ļoti cerīgu faktu: COVID-19 laikā izstrādātās mRNS vakcīnas varētu palīdzēt arī onkoloģiskiem pacientiem. Zinātnieki novērojuši, ka pacienti, kuri saņēma šo vakcīnu pirmajās simt dienās pēc imūnterapijas uzsākšanas, dzīvoja pat līdz divām reizēm ilgāk nekā tie, kuri vakcīnu nesaņēma.
Šis atklājums izraisījis plašas diskusijas medicīnas aprindās un var būtiski mainīt ierasto pieeju vēža ārstēšanā. Ziņa sniedz lielu cerību gan ārstiem, gan pacientiem visā pasaulē. mRNS tehnoloģija, ko vēl pavisam nesen galvenokārt uzskatīja par rīku cīņai ar vīrusu infekcijām, ir pierādījusi savu potenciālu arī cīņā pret vēža šūnām.
mRNS vakcīna kā jauna iespēja vēža ārstēšanā
Pētījumi rāda, ka šāda veida vakcīna aktivizē imūnsistēmu, palīdzot tai labāk atpazīt un iznīcināt audzēja šūnas. Tas ir salīdzinoši lēts, plaši pieejams un drošs veids, kā uzlabot vēža pacientu izdzīvošanas rādītājus. Eksperti uzskata, ka šis atklājums varētu būt viens no nozīmīgākajiem medicīnas jaunumiem pēdējo gadu laikā.
Jums varētu patikt šie:
Ja šie rezultāti apstiprināsies lielos, plaša mēroga pētījumos, mRNS vakcīnas varētu kļūt par neatņemamu onkoloģiskās imūnterapijas sastāvdaļu visā pasaulē.
Pētījums, kas satricināja onkoloģijas pasauli
Pētījumu veica Teksasas Universitātes MD Andersona vēža centra speciālisti, kurus vadīja zinātnieki Stīvens Lins un Adams Gripins. Viņi analizēja vairāk nekā tūkstoš onkoloģisko pacientu datus, kurus ārstēja no 2019. līdz 2023. gadam. Iepriekšējie darbi jau bija norādījuši, ka mRNS preparāti var stiprināt imūnsistēmu, taču tagad izdevies pierādīt, ka tie sniedz reālu ieguvumu arī tieši cīņā ar vēzi.
Noskaidrojās, ka COVID-19 vakcīna ne tikai pasargā pacientu no vīrusa, bet arī “trenē” imūnsistēmu labāk atpazīt vēža šūnas. Pacientiem, kuri saņēma vakcīnu, bija divkārt lielāka iespēja nodzīvot vismaz trīs gadus pēc ārstēšanas sākuma, salīdzinot ar tiem, kuri vakcīnu nesaņēma. Pētījuma rezultāti tika prezentēti Eiropas onkoloģijas kongresā Berlīnē, kur tie izraisīja ļoti lielu interesi.
Kā vakcīna atbalsta imūnsistēmu?
mRNS vakcīnas darbojas kā trauksmes signāls imūnsistēmai: tās padara organisma aizsargmehānismus vērīgākus un palīdz ātrāk pamanīt slimības perēkļus. Vēža šūnas bieži ražo olbaltumu PD-L1, kas traucē imūnsistēmai tās efektīvi uzbrukt.
Kopā ar tā dēvētajiem PD-L1 inhibitoriem vakcīna palīdz šo aizsargbarjeru “pārraut”. Pētījumi parādīja, ka pacientiem, kuri bija saņēmuši vakcīnu, imūnšūnas bija ievērojami aktīvākas un ātrāk reaģēja uz ļaundabīgām izmaiņām. Lai gan precīzs darbības mehānisms vēl nav pilnībā izprasts, ir skaidrs, ka šādas vakcīnas var kļūt par nozīmīgu jaunu ieroci cīņā pret vēzi.
Jums varētu patikt šie:
Jauna cerība pacientiem un ārstiem
Zinātnieki cer, ka nākotnē mRNS vakcīnas kļūs par ikdienišķu imūnterapijas sastāvdaļu. Pašlaik notiek sagatavošanās trešajai klīnisko pētījumu fāzei, kas ļaus vēl rūpīgāk izvērtēt šīs tehnoloģijas efektivitāti. Ja rezultāti atkārtosies, tas var būtiski mainīt visu onkoloģiskās ārstēšanas standartu.
“Mēs ceram, ka šīs vakcīnas ne tikai uzlabos to pacientu ārstēšanas rezultātus, kuri jau saņem imūnterapiju, bet arī piedāvās jaunas iespējas tiem, kam pašreizējās ārstēšanas metodes nelīdz,” skaidro pētījuma autors Adams Gripins. mRNS vakcīnu piemērs apliecina, ka augstākā līmeņa tehnoloģijas var vienlaikus būt efektīvas, pieejamas un dzīvību glābjošas.
