Automašīnas uzpildes laikā vadītājs maksā par katru mililitru degvielas, kas tiek uzrādīts degvielas uzpildes stacijas skaitītājā. Tomēr neliela degvielas daļa vienmēr paliek šļūtenē un nenonāk bākā. Tas liek vaicāt, vai autovadītāji tādējādi nemitīgi nezaudē naudu un vai sistēma vispār darbojas godīgi.
Vai interneta apgalvojumi par degvielas zudumu atbilst patiesībai?
Interneta forumos un sociālajos tīklos regulāri parādās diskusijas par iespējamiem zaudējumiem degvielas uzpildes laikā. Vadītājiem rodas šaubas, vai skaitītājs patiešām parāda to degvielas daudzumu, kas reāli nonāk bākā. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka problēma ir acīmredzama, taču patiesībā situācija ir daudz sarežģītāka.
Aprēķini rāda, ka šļūtenē paliekošais degvielas daudzums ir atkarīgs no tās garuma. Jo garāka šļūtene, jo vairāk degvielas tajā paliek. Tas mudina dažus vadītājus uzpildes pistoli beigās kratīt vai “izpurināt”, cerot izdabūt pēdējos pilienus, taču šāda rīcība praktiski nedod gandrīz nekādu ieguvumu.

Vai vadītāji tiešām saņem mazāk degvielas, nekā samaksā?
Pēc aprēķiniem trīs metrus garā šļūtenē var palikt aptuveni seši simti mililitru degvielas. Garākas šļūtenes var saturēt pat gandrīz vienu litru. No malas tas var radīt iespaidu, ka vadītājs nemitīgi maksā arī par to degvielu, kas nemaz nenonāk viņa bākā.
Tomēr šeit spēlē iesaistās būtisks aspekts. Kad sākas jauna uzpilde, bākā vispirms nonāk šļūtenē palikusī degviela no iepriekšējās uzpildes. Tas nozīmē, ka sistēma darbojas cikliski, un šķietamais zudums ar laiku pats kompensējas. Vadītājs faktiski nesaņem mazāk degvielas, nekā par to maksā, jo daļa uzrādītā daudzuma ir tieši iepriekšējā klienta atstātā degviela.
Salīdzinot ar bākas kopējo tilpumu, šī atšķirība ir simboliska. Piemēram, 50 litru bākas gadījumā tā veido tikai aptuveni vienu līdz divus procentus. Tāpēc tipiskās Eiropas degvielas uzpildes stacijās šai parādībai nav praktiskas ietekmes uz vadītāja maku.
Kāpēc situācija ASV ir sarežģītāka?

Amerikas Savienotajās Valstīs degvielas uzpildes sistēma dažkārt darbojas pēc cita principa. Viena un tā pati pistole var piegādāt vairāku veidu benzīnu. Rezultātā pirmie pilieni, kas nonāk bākā, var būt cita veida degviela, nekā vadītājs ir izvēlējies pie automāta. Lai gan atšķirības parasti ir nelielas, tieši šī prakse ASV raisa vairāk aizdomu nekā Eiropā.
Eiropā katra pistole paredzēta vienam konkrētam degvielas veidam. Līdz ar to risks, ka bākā nonāks nepareizā degviela, ir praktiski neesošs. Tas padara sistēmu precīzāku un uzticamāku.
Neskatoties uz atšķirībām, gan Eiropā, gan ASV ir spēkā stingri noteikumi, kas aizliedz degvielas uzpildes stacijām izmantot tādas sistēmas, kas sistemātiski darbotos vadītāja neizdevīgumā. Skaitītāju darbība tiek kontrolēta, un to precizitātei pastāvīgi seko līdzi atbildīgās institūcijas.
GUM skaidrojums par mērījumu precizitāti

Polijas metroloģijas dienests uzsver, ka uzpildes stacijās izmantotajiem skaitītājiem jāatbilst precīzām tiesiskajām prasībām. Katru ierīci regulāri pārbauda un oficiāli verificē. Tādējādi tiek nodrošināts, ka mērījuma kļūda nepārsniedz pieļaujamās robežas.
Pieļaujamā mērījuma nobīde ir aptuveni pusprocents. Tas nozīmē, ka uzpildot 50 litrus, reālais daudzums var atšķirties par aptuveni ceturtdaļu litra. Šī nobīde var būt gan vadītāja, gan uzpildes stacijas labā, tādēļ sistēma nav vienpusēji vērsta par labu kādai no pusēm.
Institūcijas uzsver, ka nelielām atšķirībām ilgākā laika posmā vajadzētu izlīdzināties. Degvielas uzpildes stacija nedrīkst apzināti noregulēt skaitītājus tā, lai tie pastāvīgi uzrādītu lielāku vai mazāku daudzumu, nekā faktiski tiek izsniegts.
Vai autovadītājus apkrāpj?
Apgalvojumi, ka autovadītāji tiek sistemātiski apkrāpti, nav pamatoti. Šļūtenē paliekošais degvielas daudzums cikliski kompensējas nākamajās uzpildēs, un skaitītāju precizitāti nodrošina stingra kontrole.
Lai gan nelielas novirzes vienmēr ir iespējamas, tās nav sistemātiskas un nav mērķētas pret vadītāju. Degvielas uzpildes iekārtas darbojas pēc skaidriem likuma nosacījumiem, un jebkuri pārkāpumi parasti tiek ātri konstatēti un novērsti.
Tāpēc autovadītāji pārsvarā var būt droši, ka par savu naudu saņem tieši tik daudz degvielas, cik uzrāda skaitītājs.


