Daudziem šķiet pašsaprotami, ka krāna ūdens ir tīrs, kontrolēts un drošs. Tomēr nesens ekonomistu un hidrologu pētījums liek šo pārliecību nopietni pārskatīt. Ja grūtnieces dzer ūdeni no akām, kas atrodas lejpus PFAS piesārņojuma avotiem – tā dēvēto “mūžīgo ķīmisko vielu” koncentrācijas vietām –, viņu bērnu veselības riski pieaug strauji un būtiski. Vielas, kuras ilgu laiku tika uzskatītas tikai par rūpniecības blakusproduktiem, tagad tiek saistītas ar mazāku dzimšanas svaru, priekšlaicīgām dzemdībām un dažos gadījumos pat zīdaiņu mirstību. Šis ir pirmais pētījums, kas reālos dzīves apstākļos parāda tik skaidru saistību un tik spēcīgu ietekmi uz cilvēku dzīvēm.
Kas ir PFAS un kāpēc tie ir bīstami?
PFAS ir cilvēka radīti savienojumi, ko gadu desmitiem izmanto visdažādākajās jomās – no nepielīpošiem pārklājumiem līdz ugunsdzēšanas putām. Šīs vielas vidē gandrīz vispār nenoārdās, uzkrājas augsnē, ūdenī un arī cilvēka organismā.
Jau sen ir zināms, ka pat ļoti niecīgas PFAS koncentrācijas var radīt kaitējumu. Līdz šim lielākā daļa informācijas par PFAS ietekmi uz grūtniecību un dzemdībām nāca vai nu no eksperimentiem ar dzīvniekiem, vai no cilvēku asins paraugu analīzēm, kur PFAS līmeni plazmā salīdzināja ar veselības traucējumiem. Abām pieejām ir būtiski trūkumi – žurkas nav cilvēki, bet asins analīzēs atklātās sakarības ne vienmēr pierāda tiešu cēloņsakarību.
Jums varētu patikt šie:
Šis pētījums situāciju mainīja: pirmo reizi tika izmantota reāla dzīves vide un patiesi dzīves notikumi, nevis tikai laboratorijas apstākļi vai netieši rādītāji.
PFAS ceļš: no piesārņojuma avota līdz grūtnieču akām
Zinātnieki analizēja visus dzemdību gadījumus Ņūhempšīras štatā laika posmā no 2010. līdz 2019. gadam un īpaši pētīja 11 539 dzemdības, kas notika mazāk nekā 5 km attālumā no PFAS piesārņojuma perēkļiem, kur sievietes dzēra ūdeni no publiskām dziļurbumu akām. Piesārņojums nāca no rūpnieciskām ražotnēm, atkritumu poligoniem un ugunsdzēsības darbībām.
PFAS pārvietojas kā neredzams maratonists – tas lēni iesūcas augsnē un kopā ar gruntsūdeņiem plūst tālāk pa pazemes ūdensvadiem. Tā izveidojās sava veida dabisks “eksperiments”: sievietes, kuru akas atradās lejtecē (“lejpus”), regulāri un ilgstoši bija pakļautas PFAS iedarbībai, savukārt sievietes, kas ūdeni smēlās no “augštecē” jeb augstāk esošām akām, ar šo piesārņojumu nesaskārās.
Īpaši būtiski ir tas, ka aku precīzās atrašanās vietas nav publiski pieejama informācija – lielākā daļa sieviešu nemaz nezināja, vai viņu dzeramais ūdens varētu būt piesārņots. Līdz pat 2016. gadam štats vispār neveica PFAS kontroli, tādēļ grūtnieces nespēja pat iedomāties, kāds risks var slēpties viņu pašu mājās pieejamajā krāna ūdenī.
Ko parādīja rezultāti: skaitļi, kurus nevar ignorēt
Pētījumā iegūtie dati patiesi ir satriecoši. Grūtniecēm, kuras dzēra ūdeni no akām lejpus PFAS piesārņojuma perēkļiem, tika konstatēts:
Jums varētu patikt šie:
43% lielāks risks dzemdēt bērnu ar zemu dzimšanas svaru (zem 2500 g),
20% lielāka iespēja priekšlaicīgām dzemdībām (pirms 37. grūtniecības nedēļas),
191% lielāks risks, ka bērns nepārdzīvos pirmo dzīves gadu.
Pārtulkojot to “parastā” statistikā, tas nozīmē, ka uz katriem 100 000 dzemdību varētu būt aptuveni:
papildu 2639 jaundzimušie ar zemu dzimšanas svaru,
papildu 1475 priekšlaicīgas dzemdības,
papildu 611 zīdaiņu nāves gadījumi.
Situācija kļuva vēl satraucošāka, kad zinātnieki pievērsās pašiem smagākajiem gadījumiem. Sievietēm, kas dzīvoja piesārņotajās teritorijās, bija:
180% lielāks risks dzemdēt bērnu ar dzimšanas svaru zem 1 kg,
168% lielāks risks dzemdēt pirms 28. grūtniecības nedēļas.
Tas nozīmē aptuveni 607 ārkārtīgi zema dzimšanas svara bērnus un 466 ļoti agras dzemdības uz katriem 100 000 dzemdību.
Ekonomiskā puse: PFAS slēptās izmaksas sabiedrībai
Pētījumā izgaismota arī finansiālā dimensija. Runājot par PFAS ierobežošanu, visbiežāk piemin tikai tiešās izmaksas piesārņojuma novēršanai, taču reti tiek pilnībā ņemts vērā patiesais sabiedrības zaudējumu apmērs.
Pamatojoties uz datiem no Ņūhempšīras un vēl 11 štatiem, zinātnieki aplēsa, ka:
zaudējumi, ko rada zema dzimšanas svara jaundzimušie ASV ik gadu sasniedz aptuveni 7,8 miljardus dolāru,
priekšlaicīgu dzemdību un zīdaiņu nāves gadījumu radītie zaudējumi ir aptuveni 5,6 miljardi dolāru gadā.
Tajā ietilpst ārstēšanas izmaksas, darba spēju samazinājums, produktivitātes zudums un aprūpes izdevumi visā cilvēka mūža garumā. Un šis modelis atkārtojas gadu no gada.
Savukārt dzeramā ūdens attīrīšana atbilstoši jaunajiem ASV Vides aizsardzības aģentūras (EPA) noteiktajiem PFAS ierobežojumiem izmaksātu ūdensapgādes uzņēmumiem aptuveni 3,8 miljardus dolāru gadā. Pētnieki uzsver, ka vien ieguvumi reproduktīvās veselības jomā, izņemot PFAS no dzeramā ūdens, jau pārsniegtu šīs izmaksas. Turklāt PFAS kaitīgā ietekme neaprobežojas tikai ar grūtniecību un dzemdībām – tie ietekmē arī aknu darbību, imūnsistēmu un audzēju risku.
Ko varam darīt un kas vēl jānoskaidro?
Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta diviem visizplatītākajiem PFAS veidiem, kas ASV ražošanā jau izņemti no aprites – PFOA un PFOS. Tomēr šie savienojumi joprojām paliek augsnē un gruntsūdeņos. Jaunākās, tā dēvētās īsākās oglekļa ķēdes PFAS formas, ko rūpniecībā izmanto pašlaik, var radīt citādu un vēl nepietiekami izprastu ietekmi – par tām nepieciešami daudz padziļinātāki pētījumi.
Aktīvās ogles ūdens filtri spēj izfiltrēt garākas ķēdes PFAS gan no centralizētās ūdensapgādes, gan mājsaimniecību ūdens. Grūtniecēm, kas dzīvo bijušo rūpniecisko teritoriju vai atkritumu poligonu tuvumā, tas var būt būtisks pagaidu aizsardzības risinājums.
Tomēr šāds risinājums ir tikai pagaidu. Ilgtermiņā, lai panāktu noturīgas pārmaiņas, nepieciešams:
sistemātiska PFAS lietošanas un piesārņojuma kontroles politika,
mērķtiecīga zemes un ūdens resursu aizsardzība,
efektīvi un saistoši tiesību akti, kas ierobežo PFAS izmantošanu un nodrošina piesārņotāju atbildību.
PFAS piesārņojums ilgu laiku faktiski bija neredzams – tiešs, bet klusi un nemanāmi iedarbojošs drauds. Šis pētījums ir padarījis to par neapstrīdamu realitāti. Ja skaitļi runā par simtiem bērnu, kuri varētu piedzimt veselāki, un par miljardiem dolāru, ko sabiedrība zaudē šo “mūžīgo ķīmisko vielu” dēļ, secinājums ir nepārprotams: riska ignorēšana būtu bezatbildīga, jo risinājumi pastāv un tie ir jāievieš pēc iespējas ātrāk.
