Cilvēku attieksme pret garīgo veselību mainās strauji, un profesionālas palīdzības meklēšana kļūst arvien biežāk par apzinātu un pozitīvu izvēli. Saskaņā ar “Lietuvos draudimas” datiem psihologa konsultācijas veselības apdrošināšanas lietotāju vidū pēc popularitātes ieņem otro vietu – uzreiz aiz ģimenes ārsta. Atzīmējot Pasaules garīgās veselības dienu (10. oktobrī), tiek atspēkoti pieci izplatīti, taču maldīgi mīti par garīgo veselību.
Pie garīgās veselības speciālista nedodas tikai “ļoti slimi” cilvēki
Bieži vien tiek uzskatīts, ka pie garīgās veselības speciālista vēršas tikai tad, ja problēmas ir ļoti nopietnas – piemēram, smagas depresijas gadījumā, kad nav spēka izkāpt no gultas, ja ir atkarības vai pat halucinācijas. Šis ir izplatīts un kaitīgs mīts, kas attur daudzus cilvēkus meklēt palīdzību arī tad, kad viņiem tā patiesi ir nepieciešama.
Pie psihologa vai psihiatra var vērsties ļoti dažādās situācijās – spēcīga stresa apstākļos, pēc krīzes, šķiršanās vai zaudējuma, attiecību grūtību vai zema pašvērtējuma dēļ. Daudzi vēlas vienkārši labāk iepazīt sevi un iemācīties sevi vairāk pieņemt.
Jums varētu patikt šie:
Piemēram, psihoterapija sniedz daudz iespēju apgūt prasmes, kas uzlabo dzīves kvalitāti: tā palīdz labāk pārvaldīt spriedzi, atklātāk runāt par savām vajadzībām un veidot veselīgas attiecības. Psihoterapijā cilvēki visbiežāk runā par vispārcilvēcīgām pieredzēm un grūtībām – tā ir iespēja dzīvot piepildītāku dzīvi, skaidro kognitīvi biheiviorālās terapijas konsultante un ārste Lina Besigirskaitė.
Mīts: darba devējs redzēs manu garīgās veselības diagnozi
Pēc speciālistes teiktā, darba ierobežojumi garīgās veselības traucējumu dēļ pastāv tikai ļoti šaurā profesiju lokā, kur nepieciešama īpaša veselības pārbaude – piemēram, bruņotajos spēkos, aviācijā vai valsts drošības dienestos. Arī šādos gadījumos galvenais ir novērtēt, vai cilvēks spēj droši pildīt savus pienākumus.
Psihoterapija vai pat psihiatra noteikta diagnoze nav šķērslis darba iegūšanai vai izaugsmei karjerā. Lietuvas tiesību sistēma paredz, ka veselības dati ir stingri konfidenciāli, diagnožu kodi e-veselības sistēmā nav publiski un netiek nodoti darba devējam. Tieši pretēji – labāka garīgā veselība bieži palīdz sasniegt labākus rezultātus profesionālajā jomā, uzsver L. Besigirskaitė.
Mīts: citi domās, ka esmu neveiksminieks
Speciāliste ikdienā konsultācijās satiek veiksmīgus uzņēmējus, gādīgas mātes un augsti kvalificētus profesionāļus, kuri atklāj, ka jūtas neērti un pat kaunas par to, ka ir meklējuši psiholoģisku palīdzību.
Linai Besigirskaitė norāda, ka katra cilvēka dzīvē mēdz būt sarežģīti periodi, un tas ir neizbēgami. Vēlme un lēmums meklēt palīdzību, lai ar šīm situācijām tiktu galā, ir drosmes un atbildības pazīme. Cilvēki, kas apmeklē psihoterapiju, bieži kļūst apzinātāki un iejūtīgāki gan pret sevi, gan citiem. Viņi iemācās labāk sajust un ievērot savas un citu robežas, runāt par tām, kā arī skaidrāk izteikt savas emocijas un vajadzības. Tas viss ir spēka, rūpju par sevi un brieduma izpausme.
Jums varētu patikt šie:
Mīts: runāt par jūtām nozīmē būt vājam
Speciāliste vērš uzmanību uz paradoksu: visdrosmīgākais solis ir atļaut sev būt vājām, jo tieši šajā brīdī rodas īsts spēks un dziļāka saikne ar sevi un citiem. Daudzi cilvēki baidās atklāti runāt par bailēm, skumjām vai ievainojamību, jo jau bērnībā viņiem mācīts negatīvās emocijas neskaidri vai vispār neizrādīt.
Taču jūtu apspiešana tikai palielina iekšējo spriedzi, kas agrāk vai vēlāk var izpausties dusmu uzplūdos, trauksmē, psihosomatiskos simptomos vai emocionālā izdegšanā. Atklātība un iespēja saņemt emocionālu atbalstu stiprina izturību pret stresu, un vislielākās pārmaiņas piedzīvo tie, kuri atļaujas godīgi dalīties savā pieredzē.
Mīts: grūtā brīdī pietiek ar draugiem vai mākslīgo intelektu
Aizvien biežāk izplatās uzskats, ka emocionālu grūtību gadījumā pietiek parunāt ar labu draugu vai izmantot mākslīgo intelektu. Lai gan abi varianti zināmā mērā var sniegt atbalstu, ir svarīgi apzināties to robežas.
Draugu palīdzība ir vērtīga, taču neizbēgami subjektīva un balstās viņu personīgajā pieredzē. Mākslīgajam intelektam, lai arī tehnoloģiski attīstītam, trūkst empātijas; tas nespēj pilnībā uztvert sarežģītas emocionālās nianses un biežāk pielāgojas sarunu biedram, nevis balstās pierādījumos pamatotos iejaukšanās veidos. Tāpēc mākslīgo intelektu nevar uzskatīt par uzticamu palīgu krīzes situācijā.
Pētījumi rāda, ka efektīva psiholoģiskā palīdzība balstās ne tikai uz uzklausīšanu, bet arī uz specializētām metodēm un dziļu terapeitisko attiecību. Tie ir elementi, ko nedz draugu atbalsts, nedz mākslīgais intelekts nevar pilnvērtīgi aizstāt vai pārņemt profesionālas palīdzības lomu, uzsver ārste.
Psihologa pakalpojumi – pēc popularitātes otrajā vietā
Lietuvas lielākā apdrošināšanas sabiedrība “Lietuvos draudimas” novēro, ka interese par garīgās veselības speciālistu pakalpojumiem ar katru gadu pieaug. Gan darba devēju piedāvāto, gan privātpersonām paredzēto veselības apdrošināšanu izmantojošie klienti aizvien biežāk jautā, vai viņu polise iekļauj arī psihologa konsultācijas.
“Pēdējos gados vērojam skaidru tendenci: garīgās veselības pakalpojumi ir viena no visaugstāk novērtētajām ambulatorās aprūpes jomām privātās veselības apdrošināšanas lietotāju vidū. Jau 2023. gadā atlīdzības par psihologa pakalpojumiem pēc popularitātes ieņēma trešo vietu – pēc ģimenes ārsta un ginekologa. Pagājušajā gadā psihologa konsultācijas jau pakāpās uz otro vietu, atpaliekot vienīgi no ģimenes ārsta vizītēm,” stāsta “Lietuvos draudimas” specializēto risku eksperts Audrius Zinevičius.
Pēc Zinevičiaus domām, viena no šīm pozitīvajām pārmaiņām ir tā, ka privātā veselības apdrošināšana ļauj saņemt psiholoģisko palīdzību privātklīnikās, kur bieži iespējams izvairīties no garām rindām, kā arī izvēlēties sev piemērotāko klīniku un speciālistu.
