Pēdējās nedēļās atklātībā nonākusi jauna Krievijas militāro neveiksmju vilnis. Neprecīzās vadības sistēmas noved pie tā, ka Krievijas kara aviācijas nomestās bumbas arvien biežāk netrāpa mērķos Ukrainas teritorijā, bet krīt uz pašas Krievijas pierobežas ciemiem.
Par šo situāciju informāciju publiskojusi Ukrainas militārā izlūkošana, kas apgalvo, ka tai ir ne tikai dati, bet arī pārtverti telefonsarunu ieraksti, kas apstiprina notiekošo. Krievijas iedzīvotāji un vietējās varas iestādes jau ilgāku laiku ziņo par neskaidras izcelsmes sprādzieniem un ugunsgrēkiem savā teritorijā, taču tagad kļūst arvien skaidrāk, ka vainojami ir tieši Krievijas pašu gaisa spēki.
Spriedze pie robežas
No izlūkošanas dienestu publiskotās informācijas izriet, ka situācija pierobežā ir saspringta ne tikai Ukrainas pretuzbrukumu dēļ, bet arī Krievijas neprecīzo ieroču dēļ. Tas izraisa paniku vietējo iedzīvotāju vidū, kuri arvien biežāk ziņo par sprādzieniem, bojātu infrastruktūru un izcēlušiem ugunsgrēkiem.
Jums varētu patikt šie:
Īpaši bieži tiek minēts Belgorodas apgabals, kas jau kādu laiku ir kļuvis par Krievijas militāro neveiksmju simbolu tās pašas teritorijā.
Krievijas armiju satricina iekšējas problēmas
Aizvien skaļāk tiek runāts arī par iekšējām problēmām, kas grauj Krievijas armiju. Neprecīzs bruņojums, nepietiekama plānošana un haotiski uzbrukumi pastāvīgi apdraud ne vien Krievijas kareivjus, bet tagad jau arī civiliedzīvotājus pašā Krievijā.
Pārtvertās sarunas atklāj ne tikai tehniskas kļūmes, bet arī milzīgus cilvēkzaudējumus, kurus Krievijas varasiestādes cenšas noslēpt no savas sabiedrības.
Pārtverta saruna, kas raksturo situāciju Belgorodā
Ukrainas militārā izlūkošana publiskojusi telefonsarunu, kurā sieviete no Belgorodas apgabala apraksta reģionu satricinošos notikumus. Pēc viņas teiktā, Krievijas kara aviācija 11 dienu laikā nejauši nometa astoņas bumbas savas valsts teritorijā.
Viņas balsī jūtams gan pārsteigums, gan bailes – šāda situācija ik dienu apdraud cilvēku dzīvības un mājokļus.
Jums varētu patikt šie:
Tā nav pirmā reize, kad Belgorodas apgabals nonāk uzmanības centrā Krievijas pašu kļūdaino triecienu dēļ. Jau iepriekš vietējās varas iestādes ir atzinušas, ka to gaisa spēki vairākkārt kļūdaini bombardējuši pilsētu un tās apkārtni. Viens no skaļākajiem gadījumiem notika 2023. gada aprīlī, kad Belgorodas centrā eksplodējusi bumba izraisīja milzu haosu un nodarīja nopietnus postījumus dzīvojamām ēkām.
Neprecīzas bumbas un novecojusi tehnoloģija
Saskaņā ar Ukrainas izlūkošanas datiem Krievija joprojām izmanto tā dēvētās plānojošās bumbas, kas aprīkotas ar trāpījuma korekcijas moduļiem. Taču šo ieroču tehniskā uzticamība ir ļoti zema, un bumbas bieži novirzās no kursa, trāpot pavisam citos objektos, nekā sākotnēji plānots.
Šāda neprecizitāte rada problēmas ne tikai frontē, bet arī izraisa bīstamus starpgadījumus pašas Krievijas teritorijā. Neveiksmīgi trāpījušās bumbas var krist apdzīvotu vietu, infrastruktūras objektu vai rūpniecības zonu tuvumā un izraisīt plašus ugunsgrēkus.
Rezultātā pieaug iedzīvotāju trauksme – cilvēki nejūtas pasargāti un vairs neuzticas pat savas armijas izmantotajai tehnikai.
Pārtvertās sarunas atklāj zaudējumu apmēru
Ukrainas izlūkošana publiskojusi arī citu pārtvertu sarunu, kas raksturo katastrofālus zaudējumus frontē. Tajā kāda sieviete stāsta, ka viņas tuvinieks bijis viens no tikai diviem izdzīvojušajiem kareivjiem 25 cilvēku vienībā, kas nosūtīta uzbrukumā. Visi pārējie gājuši bojā.
Tas spilgti atspoguļo tā dēvētās “gaļas mašīnas uzbrukumu” taktiku – metodi, kurā Krievija frontes līnijā sūta lielas kājnieku grupas bez pietiekama artilērijas vai tehniskā atbalsta.
Šādi uzbrukumi ir ārkārtīgi asiņaini un neefektīvi. Tie liecina, ka Krievijas vadība joprojām paļaujas uz novecojušu un brutālu stratēģiju, kas nozīmē milzīgus cilvēkzaudējumus. Par šo traģēdiju galvenajiem lieciniekiem kļūst karavīru tuvinieki – viņu stāsti, kas atklājas pārtvertajās sarunās, izjauc Maskavas cenšanos patiesību noslēpt.
Triecieni Krimā: speciālvienība ziņo par panākumiem
Pēc Ukrainas izlūkdienestu teiktā, aktīva ir arī to speciālvienība okupētajā Krimā. Vienība ar nosaukumu “Spoki” esot veikusi vairākus triecienus Krievijas militārajiem objektiem pussalā.
Ziņots par iznīcinātām pretgaisa aizsardzības sistēmām un radiolokācijas stacijām. Šādi triecieni samazina Krievijas militāro potenciālu reģionā un apgrūtina jaunu uzbrukumu plānošanu un īstenošanu.
Tas parāda, ka karš vairs nenorit tikai atklātā frontes līnijā. Tehnoloģiju, izlūkošanas un speciālo operāciju nozīme nepārtraukti pieaug, un šādi precīzi triecieni kļūst par nopietnu apdraudējumu Krievijas iebrukuma mašīnai.
