Bīlefelde Universitātes jaunais pētījums nopietni apšauba līdzšinējo standarta kosmoloģijas modeli. It kā vienkāršs jautājums – ar kādu ātrumu un kādā virzienā pārvietojas mūsu Saules sistēma – izrādās izšķirošs, pārbaudot Visuma attīstību aprakstošās teorijas. Jaunākā analīze rāda, ka mūsu sistēmas kustības ātrums ir vairāk nekā trīs reizes lielāks, nekā to paredz pašreizējie modeļi.
„Mūsu analīze liecina, ka Saules sistēma pārvietojas vairāk nekā trīs reizes ātrāk, nekā to ļautu pieņemt standarta kosmoloģija,” skaidro pētījuma vadošais autors Lukass Bēme. Viņa darba grupas rezultāti publicēti žurnālā Physical Review Letters, izraisot plašas diskusijas kosmologu aprindās.
Šādu atšķirību uzskata par būtisku pretrunu ar pieņēmumiem par Visuma pamatstruktūru. Zinātniekiem tagad nākas kritiski pārskatīt mūsu priekšstatus par vielas sadalījumu kosmosā un par to, kādu lomu tajā ieņem mūsu Saules sistēma.

Jauns skatījums uz radiogalaktiku sadalījumu
Lai noteiktu Saules sistēmas kustības virzienu un ātrumu, pētnieku grupa analizēja radiogalaktiku sadalījumu pa visu debesjumu. Tās ir ļoti tālas galaktikas, kas izstaro spēcīgus radioviļņus. Radioviļņi spēj izlauzties cauri putekļu un gāzes mākoņiem, kas redzamās gaismas teleskopiem aizsedz lielu daļu Visuma.
Saules sistēmas kustība kosmosā rada tikko manāmu „radioviļņu pretvēja” efektu. Tādēļ tajā virzienā, kurp pārvietojas Saules sistēma, mēs novērojam nedaudz vairāk galaktiku. Šīs izmaiņas ir ārkārtīgi niecīgas, tāpēc to atklāšanai nepieciešami īpaši precīzi mērījumi un ļoti apjomīgas novērojumu datu kopas.
Pētnieki izmantoja LOFAR teleskopu – vienu no lielākajiem radioobservatoriju tīkliem Eiropā – kā arī divu citu radioteleskopu datus. Turklāt tika izstrādāta jauna statistiskā metode, lai novērtētu, cik daudzas radiogalaktikas patiesībā sastāv no vairākiem skaidri nošķiramiem komponentiem. Tas ļāva iegūt precīzākus rezultātus un plašākus, taču uzticamus nenoteiktības intervālus.
Nozīmīga novirze un iespējamās sekas kosmoloģijai

Apvienojot trīs radioteleskopu datus, zinātnieki konstatēja novirzi, kas pārsniedz piecu sigmu robežu – statistikas izpratnē tas tiek uzskatīts par ļoti spēcīga un uzticama signāla slieksni. Tas nozīmē, ka radiogalaktiku sadalījuma anizotropija jeb neviendabīgums ir 3,7 reizes izteiktāks, nekā to paredz standarta Visuma modelis.
„Ja mūsu Saules sistēma tiešām pārvietojas tik ātri, mums jāpārskata pamatpieņēmumi par Visuma liela mēroga struktūru,” uzsver Bīlefelde Universitātes profesors Dominiks J. Švarcs. Pēc viņa domām var izrādīties, ka radiogalaktiku kopa nemaz nav tik viendabīga, kā līdz šim uzskatīts.
Jaunie rezultāti labi saskan ar agrākajiem pētījumiem, kuros izmantoti kvazāru infrasarkanā starojuma dati. Šie īpaši spožie galaktiku kodoli uzrādīja to pašu neparasto efektu. Tādēļ zinātnieki faktiski ir izslēguši iespēju, ka runa būtu tikai par mērījumu kļūdu. Tagad šo īpatnību aplūko kā reālu un Visumam raksturīgu parādību.
Pētījums uzsver, ka jaunas novērojumu metodes var būtiski mainīt mūsu priekšstatus par kosmosu. Lai gan mūsu zināšanas šķiet plašas, Visums atkal atgādina, ka tajā joprojām slēpjas daudz neatrisinātu mīklu.


