Jauni zinātniskie pētījumi izgaismo satraucošu realitāti. Miljoniem cilvēku visā pasaulē – īpaši bērni – var saskarties ar paaugstinātu vēža risku gaisa piesārņojuma dēļ, ko rada gāzes plītis. Izrādās, ka situācija ir daudz nopietnāka, nekā līdz šim tika uzskatīts.
Lai gan pētījums veikts Amerikas Savienotajās Valstīs, zinātnieku secinājumi attiecas arī uz Eiropu, tostarp Latviju, kur plaši tiek izmantotas gan dabasgāzes, gan propāna plītis.
Dūmgāzu plītis un paaugstināts vēža risks
Žurnālā Journal of Hazardous Materials publicētā pētījuma rezultāti liecina, ka gāzes plītis būtiski palielina veselības riskus mājokļos, īpaši tur, kur plīti izmanto intensīvi un ventilācija ir nepietiekama. Pētījumā atklāts, ka bērniem šādas iedarbības rezultātā vēža risks ir pat 1,85 reizes lielāks nekā pieaugušajiem.

Gāzes sadegšanas procesā gaisā nonāk benzols, kas ir ārkārtīgi bīstams kancerogēns. Zinātnieki norāda, ka šī viela konstatēta gan ASV, gan Eiropas virtuvēs. Tāpēc, pat ja pētījumā konkrēti minēts, ka 35 procenti amerikāņu joprojām izmanto gāzes plītis, problēmas aktualitāte ir globāla.
Eiropā, it sevišķi vecākos daudzdzīvokļu namos ar nepietiekamu ventilāciju, risks var būt tikpat liels vai pat lielāks.
Katra virtuve var kļūt par riska zonu

Zinātnieki analizēja arī sliktāko iespējamo scenāriju – to veidoja 5 procenti plīšu, kas izdalīja visvairāk benzola. Šis skaitlis var šķist neliels, tomēr šādu ierīču pasaulē ir simtiem tūkstošu – ne tikai ASV, bet arī citur. Eiropā, īpaši vecākos dzīvokļos, šādus modeļus joprojām var sastapt salīdzinoši bieži.
Pētījumā tika vērtēti dažādi lietošanas apstākļi – neliela, vidēja un intensīva gatavošana, kā arī laba un slikta ventilācija. Rezultāti parādīja, ka pat vidēja līmeņa plīts izmantošana slikti vēdināmā telpā būtiski palielina vēža risku.
Smagākajā gadījumā, ja telpas netiek vēdinātas un nav efektīvas nosūces sistēmas, bērnu risks var pārsniegt pieļaujamās normas pat 4–16 reizes.
Ventilācija – ne tikai komfortam, bet arī drošībai

Zinātnieki uzsver, ka ar vienkāršu tvaika nosūcēju nepietiek. Tam ir jābūt efektīvam un pieslēgtam pie sistēmas, kas izvada gaisu ārpus telpām, nevis tikai cirkulē to atpakaļ virtuvē. Tieši recirkulācijas tipa nosūcēji, kas īpaši izplatīti mazās Eiropas virtuvēs, nepasargā no benzola.
Speciālisti iesaka iespēju robežās pakāpeniski modernizēt virtuves tehniku un vienmēr, gatavojot ēdienu, ieslēgt nosūces ventilāciju vai vismaz kārtīgi atvērt logu.
Indukcija – drošāka un efektīvāka alternatīva

Aizvien biežāk tiek uzsvērts, ka pāreja uz indukcijas plītīm nav tikai tehnoloģisks solis, bet arī nozīmīgs ieguldījums veselības aizsardzībā. Atšķirībā no gāzes plītīm indukcijas plītis neizdala kancerogēnas vielas, jo to darbība nebalstās uz degšanu un tās nerada sadegšanas atlikumus.
Indukcijas plītis ir arī energoefektīvākas – ēdiens pagatavojas ātrāk un ar mazāku enerģijas patēriņu. Turklāt indukcijas virsmas ir drošākas ģimenēm ar bērniem, jo sakarst tikai vieta zem katla vai pannas.
Pat ja nav iespējams nekavējoties pilnībā atjaunot visu virtuvi, var iegādāties atsevišķu, rozetē pieslēdzamu indukcijas plītiņu – šādu ierīču cenas sākas aptuveni no 50 eiro.
Jautājums ar globālu nozīmi

Ir svarīgi saprast, ka pētījumā aprakstītie veselības riski neattiecas tikai uz vienu valsti. Ņemot vērā gāzes plašo izmantošanu un daudzu mājokļu nepietiekamo ventilāciju, šī tēma ir ļoti aktuāla arī Latvijas iedzīvotājiem.
Ir vērts ieviest profilaktiskus pasākumus: nodrošināt pietiekamu ventilāciju, izmantot pēc iespējas mūsdienīgu un drošu virtuves tehniku un, ja iespējams, priekšroku dot drošākām alternatīvām gāzes plītij. Galu galā šie pētījumi atgādina, ka mums daudz nopietnāk jāpievērš uzmanība tam, ko ik dienu elpojam savās mājās.


