Kāda Austrijas strādājoša zinātnieka atklājums pārsteidza visu pasauli: viņš atklāja jaunu, savādu telpisku figūru, ko nosauca par „noperthedronu“, un tā lauza vairāk nekā 300 gadus par pašsaprotamu uzskatītu likumu. Līdz šim tika domāts, ka jebkuram telpiskam ķermenim piemīt īpaša īpašība – tas var iziet cauri atverei, kas izgriezta viņa paša kopijā.
Izrādījās, ka jaunajam „noperthedronam“ tas nav iespējams. Tas nozīmē, ka matemātiķiem nācās no jauna izvērtēt vienu no saviem senākajiem pieņēmumiem. Daudzi bija pārliecināti, ka matemātikā viss būtiskākais jau ir atklāts un izprasts, taču šis gadījums parādīja: pat šajā precīzajā zinātnē joprojām iespējams atklāt kaut ko pilnīgi jaunu.
„Noperthedrons“ ir spilgts pierādījums tam, ka pat šķietami vienkāršos ģeometriskos ķermeņos var slēpties dziļas noslēpumu struktūras. Šis atklājums atgādina, ka matemātika nav tikai skaitļi un zīmējumi. Nereti tā līdzinās detektīvstāstam, kur zinātnieki meklē pavedienus un risina mīklas, kas mulsinājušas cilvēkus gadsimtiem ilgi.

Kā radās šis likums?
Viss aizsākās pirms vairāk nekā 300 gadiem, kad Reinas princis Rūperts uzdeva savādu jautājumu: vai viens kubs var iziet cauri atverei, kas izgriezta citā kubā? Zinātnieks Džons Voliss pierādīja, ka tas ir iespējams, ja atvere tiek izgriezta ļoti precīzi – noteiktā vietā un leņķī, tieši caur kuba centru. Šo parādību vēlāk nosauca par Rūperta īpašību.
Gadsimtu gaitā matemātiķi pārbaudīja, vai šī īpašība piemīt arī citiem ķermeņiem – piramīdām, lodēm, daudzskaldņiem. Visiem no tiem it kā piemita Rūperta īpašība, tāpēc nostiprinājās pārliecība: tā tā ir vienmēr. Tā bija līdz brīdim, kad matemātiķu rokās nonāca „noperthedrons“.
Jaunā ķermeņa noslēpums
Zinātnieki Jakobs Šteiningers un Sergejs Jurkevičs jauno figūru radīja ar datora palīdzību. „Noperthedronam“ ir veseli 90 virsotņu un 152 šķautnes, no kurām lielākā daļa ir trijstūra formas. Skatoties no sāniem, šis ķermenis atgādina noapaļotu trauku – it kā puķu podu vai vāzi ar šaurāku augšdaļu.
Nosaukums „noperthedrons“ ir vārdu spēle, apvienojot „Rupert“ un angļu valodas nolieguma vārdu „nope“. Tas uzreiz norāda uz galveno ideju: šis ķermenis it kā pasaka Rūperta īpašībai skaidru „nē“.
Lai pārliecinātos, ka secinājumi patiešām ir pareizi, zinātnieki ļāva datoram izskatīt miljoniem dažādu variantu, kā „noperthedronu“ varētu mēģināt izstumt cauri atverei viņa paša kopijā. Aprēķini viennozīmīgi parādīja, ka neeksistē neviens veiksmīgs izvietojums – šim ķermenim nav Rūperta īpašības.
Ko tas nozīmē nākotnei?

Šis atklājums skaidri parāda, ka matemātika joprojām ir pilna neatrisinātu mīklu. Pat tad, ja daudzas lietas šķiet sen zināmas, viens jauns atradums var būtiski mainīt to, ko domājām zinām par pasauli. Tagad zinātnieki izstrādā jaunus datormodeļus, lai atrastu vēl vairāk līdzīgu ķermeņu ar negaidītām īpašībām.
Ir pilnīgi iespējams, ka nākotnē tiks atklāti arvien jauni telpiski ķermeņi, kuri nepakļaujas ilgi pieņemtajiem likumiem. „Noperthedrons“ atgādina, ka pat gadsimtiem koptas zinātnes pamati var mūs pārsteigt, un katrs jauns jautājums var atvērt durvis uz līdz šim neizzinātām pasaulēm.


