Lietā, kas saistīta ar traģiski bojāgājušajiem zēniem, vienam no upuru tēviem ir izvirzīta apsūdzība pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par šaujamieroča, tā būtisko sastāvdaļu un munīcijas glabāšanu, pārkāpjot normatīvos aktus, ja tas izraisījis smagas sekas, kā arī par šaujamieroča munīcijas glabāšanu bez attiecīgas atļaujas.
Cietušo vecāku iebildumi un pārsūdzības
Otra nošautā zēna vecāki uzskata, ka ieroča īpašniekam būtu jāatbild arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības, kā šonedēļ vēstīja žurnāls «Ir». Sākotnēji Valsts policija kriminālprocesu bija sākusi tieši par nonāvēšanu aiz neuzmanības un par šaujamieroča neatbilstošu glabāšanu, taču vēlāk daļa, kas attiecas uz nonāvēšanu aiz neuzmanības, tika izbeigta. Prokurore skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, jo trūkst noziedzīga nodarījuma sastāva: pirmais šāvienu izdarījušais zēns šāviena brīdī nebija sasniedzis 14 gadu vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība, turklāt viņš pats ir gājis bojā.
Cietušo pārstāvis Raimonds Štālbergs uzsver, ka, ja ieroča seifa atslēga tikusi atstāta brīvi pieejama un bērniem bijusi iespēja piekļūt ierocim, to nevar uzskatīt par nejaušību, un tēvam būtu jānes atbildība par abu bērnu nonāvēšanu aiz neuzmanības. Zēna vecāki lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu šajā daļā pārsūdzējuši uzraugošajai prokurorei, tomēr ne viņa, ne arī amatā augstāks prokurors šo lēmumu nav mainījuši.
Prokuratūras skaidrojums un prioritātes
Atsaucoties uz žurnālā sniegto informāciju, prokuratūra izplatītajā paziņojumā uzsver, ka kriminālprocesi par vardarbību pret nepilngadīgām personām ir viena no tās prioritātēm. Arī šajā lietā uzraugošā prokurore no kriminālprocesa uzsākšanas brīža aktīvi veikusi izmeklēšanas uzraudzību, iesaistoties izmeklēšanā un atbildīgi pildot savus profesionālos pienākumus.
Notikumu gaita un pierādījumi
Krimināllietā izvirzītā apsūdzība balstīta uz pirmstiesas izmeklēšanas gaitā iegūtajiem pierādījumiem un prokuratūras ieskatā neatstāj vietu šaubām, ka notikumi varētu būt risinājušies citādi, nekā aprakstīts apsūdzībā. Atbilstoši lietas materiāliem viens no bērniem, nevērīgi un neuzmanīgi rīkojoties ar šaujamieroci, izdarījis šāvienu klasesbiedra virzienā, trāpot viņam pierē, pēc tam pielicis ieroci sev pie galvas un nošāvies.
Izmeklēšanas laikā nav konstatēti pierādījumi par konfliktu starp abiem zēniem – ne pirms traģēdijas, ne 2025. gada 7. februārī. Tāpat tika noskaidrots, ka dzīvoklī notikuma brīdī kopā ar bērniem neatradās neviena cita persona.
Tēva atbildība un cēloniskā saikne
Prokuratūra norāda, ka apsūdzētā – viena no zēniem tēva – rīcība, glabājot šaujamieroci, tā būtiskās sastāvdaļas un munīciju, pārkāpjot normatīvos aktus, kas regulē ieroču apriti un to glabāšanu, ir tiešā cēloniskā sakarā ar abu bērnu nāves iestāšanos. Šīs sekas – paša dēla un dēla klasesbiedra bojāeja – kvalificējamas kā smagas sekas, uzsvērts prokuratūras paziņojumā.
Kriminālprocesā noteikto noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju ir izvērtējusi ne tikai izmeklēšanu uzraugošā prokurore, bet arī amatā augstāks prokurors un vēl nākamais amatā augstāks prokurors – Ģenerālprokuratūras prokurors.
Traģēdijas apstākļi Pļavniekos
Jau ziņots, ka 2025. gada 7. februārī Rīgā, kādā Pļavnieku daudzdzīvokļu nama dzīvoklī, tika atrasti divi 2012. gadā dzimuši zēni ar šautām brūcēm, kuri bija gājuši bojā.
Saskaņā ar apsūdzību, apsūdzētais dzīvoklī atstājis seifa atslēgas vietā, kas izmeklēšanas laikā precīzi netika noskaidrota, tādējādi nenodrošinot, ka citas personas nevarētu piekļūt seifam. Rezultātā seifa atslēgas kļuva pieejamas mazgadīgajiem – apsūdzētā dēlam un viņa klasesbiedram –, kuri varēja piekļūt seifā glabātajai munīcijai un šaujamierocim, kas tika paņemts un aiztikts.
Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā tika secināts, ka mazgadīgais, nevērīgi un neuzmanīgi rīkojoties ar šaujamieroci, vispirms izdarījis šāvienu klasesbiedra virzienā, bet pēc tam pavērsis ieroci ar stobru pret savu pieri un izdarījis vēl vienu šāvienu, kā rezultātā iestājusies abu bērnu nāve.


