Katru gadu, tuvojoties Melnajai piektdienai, līdz ar atlaidēm pieaug arī krāpniecības gadījumu skaits – internetā parādās viltus interneta veikalu lapas un pircējus sasniedz piedāvājumi, kas agresīvi mudina “pirkt tieši tagad”. Kā atšķirt patiesu atlaidi no krāpnieciskas shēmas un pasargāt savu naudu, skaidro “Luminor” bankas krāpniecības novēršanas daļas vadītājs Mindaugs Kutkaitis.
Melna piektdiena – izdevīgi piedāvājumi un paaugstināts risks
Melna piektdiena kļuvusi par laiku, kad cilvēki īpaši aktīvi meklē atlaides un iepērkas steigā. Liels informācijas apjoms, nepārtraukti mainīgi piedāvājumi un sociālo tīklu reklāmas rada sajūtu, ka labākie piedāvājumi pazudīs dažu minūšu laikā. Tieši šo sajūtu izmanto krāpnieki, veidojot shēmas, kas balstās uz cilvēku steigu, emocijām un samazinātu piesardzību.
Lielāko risku nerada pašas atlaides, bet gan tas, ka, tās medījot, bieži aizmirstam par elementārākajiem drošības pasākumiem, uzsver M. Kutkaitis.
Viltus interneta veikalu izveide
Mūsdienās krāpnieki darbojas tehniski attīstītos un profesionāli noformētos interneta veikalos, kas no pirmā acu uzmetiena izskatās pilnīgi uzticami.
Parasti viss sākas ar īpaši vilinošām reklāmām sociālajos tīklos vai e-pastos. Tiek reklamēti dārgi apģērbi, elektronika vai sadzīves tehnika, kuru “cena it kā samazināta par 70–90 procentiem”. Noklikšķinot uz reklāmas, pircējs nonāk it kā pārliecinošā mājaslapā, kur izmantoti nozagti produktu attēli un mākslīgi radītas klientu atsauksmes, skaidro M. Kutkaitis.
Ja šādā lapā ievada savus maksājumu datus, prece visbiežāk netiek piegādāta vispār. Nereti krāpnieki nozog arī kartes datus, kurus vēlāk izmanto neatļautiem pirkumiem vai pārdod tumšajā tīmeklī (angl. “Dark web”).
Dažkārt prece tomēr tiek atsūtīta, taču tā ir sliktas kvalitātes vai viltojums. Drīz pēc tam “veikals” pazūd: tiek nomainīts domēna nosaukums, zīmols un cenšas izdzēst visas pēdas.
Notiek arī gadījumi, kad krāpnieki uzdodas par pasākumu, koncertu vai biļešu tirdzniecības platformu rīkotājiem. Cilvēki iegādājas pakalpojumu – piemēram, koncerta biļetes pasākumam, kas paredzēts tikai nākamajā vasarā. Līdz tam pircēji priecājas par it kā izdevīgi iegādātajām biļetēm, bet tikai pasākuma dienā atklājas, ka tas bijis krāpnieciskas shēmas upuris un ieeja nav iespējama. Šī shēma ir īpaši bīstama, jo starp maksājuma veikšanu un krāpniecības atklāšanu var paiet ļoti ilgs laiks, skaidro eksperts.
Piesardzīga rīcība ir pats svarīgākais
Lai medījot labākos piedāvājumus nekļūtu par upuri, vissvarīgāk ir saglabāt uzmanību. Pat nelielas aizdomīgas pazīmes var palīdzēt laicīgi pamanīt krāpšanu un izvairīties no zaudējumiem.
Pievērsiet uzmanību aizdomīgām e-pasta adresēm, uzbāzīgai un steidzinošai valodai (piemēram, “pērc tūlīt!”), kā arī pielikumiem un saitēm, kas ved uz nezināmām lapām. Iepērcieties tikai uzticamos veikalos vai rūpīgi pārbaudiet tirgotāja reputāciju internetā – meklējiet citu klientu atsauksmes un ieteikumus. Ja saskaraties ar pavisam jaunu interneta veikalu, pārliecinieties, vai tajā skaidri norādīti naudas un preču atgriešanas noteikumi, iesaka M. Kutkaitis.
Tāpat ieteicams izvairīties no piedāvājumiem, kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesi. Ļoti zemas cenas it kā augstas kvalitātes precēm, īpaši no nepazīstamiem pārdevējiem, bieži vien liecina par krāpniecību.
Kā pasargāt sevi, veicot maksājumus
Neaizmirstiet izmantot drošus maksājumu veidus un platformas, kas sniedz pircēja aizsardzību. Pārliecinieties, ka mājaslapā ir norādīti drošas iepirkšanās sertifikāti un ka lapas adrese sākas ar “https”, nevis “http”. Tāpat regulāri pārskatiet sava bankas konta izrakstus – ja pamanāt darījumus, kurus pats neesat veicis, nekavējoties sazinieties ar banku, norāda eksperts.
Pēc M. Kutkaiša teiktā, lielo atlaižu laikā reizēm nākas atteikties no it kā visiespaidīgākajiem piedāvājumiem, tomēr modrība un piesardzība vienmēr atmaksājas.


