Jau trešo vakaru pēc kārtas tiek traucēta Viļņas lidostas darbība, jo no Baltkrievijas uz Lietuvu slepus tiek palaisti meteoroloģiskie gaisa baloni. Pēdējās nedēļas laikā tas ir ietekmējis aptuveni 100 reisus un desmitiem tūkstošu pasažieru. Aizvien biežāk notiekošais tiek raksturots kā hibrīd uzbrukums, kas atkal pievērš uzmanību arī nelegālās tabakas tirdzniecības problēmai. Kontrabandas tīkli, kas izmanto arvien inovatīvākas metodes, kļūst aizvien drosmīgāki un rada arvien nopietnāku apdraudējumu valsts drošībai.
Kontrabanda kā drošības problēma
Premjerministre Inga Ruginiene uzsvēra, ka jāpastiprina atbildība par kontrabandu un jāmeklē tehnoloģiski risinājumi, kas ļautu šādu darbību ātrāk atklāt un neitralizēt. Šie priekšlikumi ir pilnībā pamatoti – mūsdienās kontrabanda vairs nav tikai ekonomisks noziegums.
Tā ir parādība, kas rada tiešus zaudējumus valsts finansēm, godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrības uzticībai valsts institūcijām.
Ēnu ekonomika tabakas tirgū
Saskaņā ar jaunākajiem datiem cigarešu nelegālais tirgus Lietuvā 2025. gada otrajā ceturksnī sasniedza pat 26,7 procentus. Tas ir augstākais rādītājs visā reģionā (Latvijā – 18,6 procenti, Polijā – 6,7 procenti).
Muitas un nodokļu dienests vien pagājušajā gadā aizturēja 95 miljonus nelegālo cigarešu, savukārt šī gada pirmajā pusgadā Valsts robežsardzes dienests jau ir apturējis divreiz vairāk – 3,14 miljonus cigarešu paku.
Katra ēnu ekonomikas procenta daļa cigarešu tirgū valstij nozīmē aptuveni 3 miljonus eiro neiegūtu akcīzes ieņēmumu. Šobrīd vien gada laikā tiek zaudēti vairāk nekā 70 miljoni eiro tikai neiekasētās akcīzes nodokļa dēļ.
Cena kā izšķirošais faktors
Patērētājiem galvenais kritērijs joprojām ir cenas starpība starp legālajām precēm un kontrabandu. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka pārāk straujš akcīzes nodokļa pieaugums situācijā, kad kaimiņvalstīs cenu atšķirības ir ievērojami mazākas, tikai vēl vairāk pastiprina motivāciju izvēlēties nelegālu preci.
Baltkrievijā cigarešu paka maksā tikai 0,72 eiro, kamēr Lietuvā vidējā cena ir 4,46 eiro. Arī Polijā un Latvijā cenas ir zemākas nekā Lietuvā. Tāpēc akcīzes politika ir jāsabalansē – tai nevajadzētu stimulēt kontrabandu, kas, kā rāda pēdējo dienu notikumi, iegūst arvien bīstamākas formas.
Lietuva kā aktīva cīnītāja pret kontrabandu
Lietuva ir viena no aktīvākajām valstīm reģionā cīņā ar kontrabandu – mūsu dienesti ik gadu atklāj nelegālās ražotnes, aiztur desmitiem miljonu cigarešu paku un cieši sadarbojas ar kaimiņvalstu tiesībsargājošajām institūcijām.
Tomēr bez kompleksas pieejas – efektīvas kontroles sistēmas, moderniem tehnoloģiskajiem risinājumiem un atbildīgas nodokļu politikas – šie centieni ilgtermiņā nebūs pietiekami rezultatīvi.
Kontrabanda kā tiešs apdraudējums valsts drošībai
Kontrabanda nozīmē ne tikai miljonu pazušanu no valsts budžeta, bet arī tiešu apdraudējumu nacionālajai drošībai. Tāpēc ir būtiski, lai lēmumi par akcīzes nodokli, kriminālatbildību un tehnoloģiskajiem uzraudzības līdzekļiem būtu:
- saskaņoti savā starpā,
- balstīti datos,
- vērsti uz ilgtermiņa rezultātu sasniegšanu.
Politiķiem ir pienākums vērtēt ar gaisa balonu palīdzību veiktu kontrabandas ievešanu kā valsts drošību apdraudošu rīcību un kvalificēt to atbilstoši – kā pārkāpumu pret nacionālo drošību.
Efektīvāka atturēšana kontrabandistiem
Brīvības atņemšana kontrabandistiem ir daudz iedarbīgāks atturēšanas līdzeklis nekā pašreizējie naudas sodi, kas mēdz sasniegt dažus simtus vai tūkstošus eiro. Labi organizētām kontrabandas grupām, kas pelna miljonus, finansiālie sodi būtisku iespaidu neatstāj.
Tikai stingra un konsekventa valsts rīcība var palīdzēt ierobežot šo dziļi iesakņojušos problēmu. Tādējādi varam apturēt ēnu ekonomikas paplašināšanos, kas izmanto katru sistēmas vājāko posmu un tādējādi reāli apdraud visas valsts stabilitāti.


