Norvēģijas arheologi izpēta noslēpumainu vikingu laikmeta apbedījumu, uz kuru pavisam nejauši norādīja kāds metāldetektora entuziasts, staigājot pa lauku. Viņa atrastā ovālā sudraba krūšu saspraude izrādījās tikai ievads daudz plašākam stāstam.
Zem parasta arama lauka gadsimtiem bija slēpusies kapavieta, kas tagad liek zinātniekiem no jauna pārdomāt līdzšinējās zināšanas par apbedīšanas tradīcijām. Pētnieki uzsver, ka šis ir izcils un ļoti neparasts atradums ne vien izcilā saglabātības stāvokļa dēļ, bet arī tādēļ, ka atklāj savādas, līdz šim Norvēģijā nedokumentētas rituālu iezīmes.
Pirmskristīgās apbedījumu vietas šajā reģionā ir salīdzinoši labi izpētītas, tāpēc jebkura jauna, negaidīta simboliska darbība rada daudz jautājumu. Tieši šajā kapā atrastie priekšmeti izraisījuši īstu sensāciju un paver jaunas iespējas vikingu laikmeta ticējumu interpretācijai.
Jums varētu patikt šie:
Atraduma nozīme vikingu kultūras izpratnē
Pēc zinātnieku domām šī kapa izpēte var sniegt ļoti vērtīgu informāciju par vikingu laikmeta sabiedrības struktūru, ticējumiem un apbedīšanas tradīcijām. No viena neliela rotas izveidojies vesels, daudzslāņains pētījuma objekts, kas piesaistījis arī valsts kultūras mantojuma institūciju uzmanību.
Izrakumos atklāts ļoti labi saglabājies sievietes skelets, kura bija apbedīta tipiskā vikingu laikmeta tērpā. Pie viņas atrada divas ovālas saktas un nelielu sprādzi – tās kalpoja ne tikai par rotām, bet arī par apģērbu stiprinājumiem. Pēc kapeikām un citiem kapu piedevumiem arheologi spriež, ka sieviete, visticamāk, piederējusi turīgākajam sabiedrības slānim un varējusi būt, piemēram, saimniecības īpašniece vai saimniece lielā mājsaimniecībā.
Rotu datējums liecina, ka atradums attiecināms uz 9. gadsimtu – pašu agrīnāko vikingu laikmetu. Šajā reģionā tik labā stāvoklī saglabājušies kauli ir ārkārtīgi reti, tādēļ pētnieki īpaši uzsver šī apbedījuma zinātnisko nozīmi. Pastāv iespēja, ka jau tikai šo rotu analīze palīdzēs precizēt tālaika tirdzniecības un kultūras sakarus Ziemeļeiropā.
Noslēpumainas “kastes” sievietes mutē
Lielāko pārsteigumu sagādāja paša apbedījuma un skeleta neparastie simboliskie elementi. Kapa robežās atrada putnu kaulu atliekas, visticamāk, no spārniem, kas norāda uz apzināti plānotu rituālu darbību. Taču visnoslēpumainākais ir divi nelieli gliemežvāki jeb “kastiņas”, kas bija ievietoti mirušās sievietes mutē.
Šādu gliemežvāku izmantošana pirmskristīgajos Norvēģijas apbedījumos gandrīz nav zināma, tāpēc atradums uzskatāms par unikālu. Vēlīnajos viduslaikos jūras gliemežvāki dažkārt saistīti ar Svētā Jēkaba kultu, taču šajā gadījumā runa ir par laikmetu, kad kristietība šajā apvidū vēl nebija nostiprinājusies. Pētījuma vadītājs Raimonds Sovažs atzīst, ka šo savādo paražu jēga pagaidām ir neskaidra un prasīs daudz rūpīgākus pētījumus.
Jums varētu patikt šie:
DNS pētījumi un jaunas atbildes par pagātni
Kapu kopīgi pēta Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes muzeja arheologi un Trøndelagas apgabala kultūras mantojuma speciālisti. Par atradumu informēta arī Norvēģijas Kultūras mantojuma direktorāte, kas uzsver, ka bez apzinīgās metāldetektora lietotāja rīcības kaps, visticamāk, būtu ticis izpostīts lauka apstrādes laikā. Šis gadījums spilgti parāda, cik būtiska ir atbildīga atradumu reģistrēšana.
Nākamajā posmā plānots veikt DNS analīzes un precīzāku datējumu. Pateicoties tam, pētnieki cer iegūt vairāk informācijas par sievietes izcelsmi, veselības stāvokli un iespējamo radniecību ar apkārtnē atrastajiem citiem apbedījumiem. Šādi pētījumi var atklāt, vai runa ir par vientuļu, unikālu gadījumu, vai arī par līdz šim nezināmu, plašāk izplatītu tradīciju.
