Cilvēktiesību komiteja 8. oktobra sēdē apsprieda Parlamenta uzraudzības jautājumus, kas saistīti ar bērna tiesībām saņemt uzturlīdzekļus. Nepilngadīgu bērnu uzturēšana ir vecāku konstitucionāls pienākums.
Bērna uzturēšana un praktiskās problēmas
Ja bērna vecāki dzīvo atsevišķi, abiem vecākiem ir pienākums nodrošināt savam nepilngadīgajam bērnam materiālu uzturu proporcionāli savai mantiskajai situācijai. Tomēr izvairīšanās no uzturlīdzekļu maksāšanas ir kļuvusi par nopietnu problēmu gan vientuļajiem vecākiem, gan valstij kopumā.
Komitejas sēdē piedalījusies vientuļā māte stāstīja, kā bērna tēvs jau sešpadsmit gadus izvairās maksāt uzturlīdzekļus dēlam, lai gan tiesa ir konstatējusi, ka viņam tam ir pietiekami līdzekļi – ir izanalizēti finanšu iestāžu un viesnīcu izraksti, un secināts, ka vīrietis lido, ceļo un spēlē kazino. Tomēr bērna tēvs slēpj savus ienākumus un darbojas tikai kā pašnodarbināta fiziska persona.
Personīgā pieredze: ilga un smagnēja cīņa par tiesībām
“Lai to pierādītu, man vajadzīgs bija vesels gads – man pašai vajadzēja iesniegt iesniegumus policijā, apstrīdēt prokurora lēmumu, jo kriminālprocess tika izbeigts, piedalīties divās tiesas sēdēs, pārstāvēt sevi pašai un patstāvīgi sagatavot visus procesa dokumentus,” stāstīja bērna māte. “Tikai pēc šī ilgā ceļa tēvam tika piespriests 60 dienu arests.”
Sievietei nācās atzīt, ka pat pēc tam, kad tika pierādīts bērna tiesību pārkāpums un konstitucionālā pienākuma nepildīšana, bērna tēvs tāpat nav sācis maksāt uzturlīdzekļus.
Vientuļo vecāku bērni un “Sodros” uzturlīdzekļu fonds
Komisijas priekšsēdētājs Laurins Šedvīdis uzsvēra, ka šīs mātes gadījums ir tikai viens no daudziem līdzīgiem. “Sodra” bērnu uzturlīdzekļu fonda sistēmā ir aptuveni 11 000 bērnu, kuriem tiek izmaksāta daļa no vecāku nesamaksātajiem uzturlīdzekļiem (līdz 126 eiro mēnesī).
Vēlāk “Sodra” cenšas šīs bērnam izmaksātās summas atprasīt no vecākiem. Vecāku kopējais parāds “Sodra” iestādei ir aptuveni 20 miljoni eiro, taču gada laikā izdodas atgūt tikai apmēram 4 miljonus eiro.
Iespējamie jauni ietekmēšanas līdzekļi
Priekšsēdētājs izcēla sēdē piedalījušās mātes priekšlikumu, ka valstij būtu jāievieš ilgtermiņa iedarbību nodrošinoši pasākumi, piemēram, atsevišķu speciālo tiesību ierobežošana. Māte, kas cīnās par bērna uzturēšanu, uzskata, ka varētu apsvērt tādus ierobežojumus kā tiesības vadīt automašīnu, tiesības medīt vai ceļot ar lidmašīnu.
L. Šedvīdis rosināja arī jautājumu, vai par efektīvu līdzekli nevarētu kļūt daļēja pensijas uzkrājuma maksājumu novirzīšana bērna uzturlīdzekļu segšanai.
Ārvalstu prakse un spēkā esošās krimināltiesību normas
Bērnu tiesību aizsardzības uzraudzības biroja vecākā padomniece Eivile Žemaiteite skaidroja, ka vairākās valstīs patiešām tiek piemēroti noteiktu speciālo tiesību ierobežojumi – piemēram, Latvijā, Igaunijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
Tieslietu ministrijas pārstāvis Martīnass Dobravolskis uzsvēra, ka bērna uzturēšanas pienākumam ir īpašs statuss – tas ir konstitucionāls pienākums. Par šī civiltiesiskā pienākuma nepildīšanu personu var saukt pie kriminālatbildības, piespriest līdz divu gadu brīvības atņemšanu un piemērot krimināltiesiskus ietekmēšanas līdzekļus.
Tika arī norādīts, ka izmeklēšanas bieži tiek izbeigtas, jo nevar pierādīt pienākuma ļaunprātīgu nepildīšanu.
Komitejas turpmākie soļi
Ņemot vērā, ka vientuļo vecāku bērni bieži nonāk nabadzības riskā saistībā ar otra, atsevišķi dzīvojošā vecāka konstitucionālā uzturlīdzekļu pienākuma nepildīšanu, kā arī to, ka pašreizējā bērnu uzturēšanas nodrošināšanas sistēma pietiekami neaizsargā bērna tiesības būt pasargātam no nabadzības un no tās izrietošās diskriminācijas, komiteja nolēma vērsties pie starpnozaru Bērna labklājības padomes.
Komiteja lūdz padomi visaptveroši analizēt situāciju un iesniegt priekšlikumus problēmas risināšanai, lai nodrošinātu labāku bērnu tiesību aizsardzību un efektīvāku uzturlīdzekļu sistēmu.


