Tuvosies Ziemassvētkiem šokolādes ražotājiem sākas gada saspringtākais periods. Šogad kakao piedāvājums atkal nespēj nosegt pieprasījumu, tāpēc uzņēmumi izjūt arvien lielāku spiedienu. Vairs nepietiek tikai ar peļņas maržu samazināšanu vai cenu paaugstināšanu patērētājiem – ir jāmeklē dziļākas pārmaiņas.
Kakao krīzes saknes Rietumāfrikā
Galvenā problēma saistīta ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem Rietumāfrikā, kur tiek audzēta lielākā daļa pasaules kakao. Tādos kakao lielvalstu tirgos kā Kotdivuāra un Gana ražība ir būtiski kritusies, un tirgus kļuvis nervozs. Novembrī kakao cena par tonnu svārstījās apmēram ap pieciem tūkstošiem ASV dolāru.
Šo iemeslu dēļ lielie šokolādes ražotāji arvien aktīvāk meklē iespējas samazināt atkarību no dārgā kakao. Aizvien lielāku uzmanību piesaista tehnoloģijas, kas ļauj saldumus ražot bez tradicionālā kakao. Tas gan var nozīmēt arī pilnīgi jaunus produktu nosaukumus veikalu plauktos.

Ražotāju iecerētā “šokolādes revolūcija”
Šveices uzņēmums Barry Callebaut ir paziņojis par sadarbību ar Vācijas pārtikas tehnoloģiju izstrādātāju Planet A Foods. Līguma mērķis ir izveidot ilgtermiņa kakao nesaturošu šokolādes produktu līniju. Vācu partneris ir izstrādājis recepti, kurā kakao tiek aizstāts ar saulespuķu sēklām, augu taukiem un cukuru.
Tajā pašā laikā Barry Callebaut sadarbojas arī ar Cīrihes universitāti, lai attīstītu laboratorijā audzētu kakao. Ideja ir vienkārša: lai iegūtu šokolādei raksturīgo garšu un tekstūru, pietiktu audzēt tikai kakaokoku šūnas, pilnībā atsakoties no tradicionālajām plantācijām. Tādējādi būtu iespējams nodrošināt stabilāku piegādi un labāk pielāgoties klimata pārmaiņām un politiskajiem satricinājumiem.
Laboratorijā audzēts kakao kā nopietna alternatīva
Alternatīvus risinājumus meklē arī Mondelez, kam pieder tādi zīmoli kā Milka un Toblerone. Uzņēmums jau vairākus gadus pēta iespējas ražot kakao no šūnām, apejot klasisko lauksaimniecību. Pirms gada Mondelez iegādājās daļu jaunuzņēmumā Celleste Bio, kas specializējas laboratorijā ražotā kakao izstrādē.
Celleste Bio apgalvo, ka spēj no vienas kakao pāksts saražot veselu tonnu kakao sviesta. Ja šie solījumi piepildīsies, tas varētu radikāli pārveidot šokolādes industriju. Šāda tehnoloģija sola mazāku ūdens patēriņu un ražošanu fabrikās tuvāk galapatērētājiem, kas savukārt nozīmētu videi draudzīgāku piegādes ķēdi.
Dabīgie aizstājēji un juridiskie ierobežojumi

Kakao aizstājējus meklē arī dabā: šim nolūkam izmanto dažādas dabiska izcelsmes sastāvdaļas, piemēram, vīnogu vai saulespuķu sēklas. Vēl viena iespēja ir ceratonijas milti (karoba pupiņu pulveris) – tā garša un krāsa atgādina kakao, turklāt to bieži uzskata par lētāku un videi draudzīgāku alternatīvu.
Tomēr Eiropā ir spēkā stingri noteikumi par to, ko drīkst saukt par šokolādi. Produktam jābūt vismaz 35% kakao sausnas, turklāt kakaosviesta un beztauku kakao daļu proporcijas ir precīzi reglamentētas. Ja šie kritēriji netiek izpildīti, ražotāji var būt spiesti atteikties no vārda “šokolāde” uz iepakojuma.
Tāpēc tuvojas pārmaiņas, kas var nest ne tikai jaunas garšas, bet arī pilnīgi jaunus nosaukumus mūsu iecienītajiem saldumiem.


