Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesas spriedumam, atzinusi par vainīgiem kukuļošanā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) bijušo valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski. Magoņa sods ir divu gadu un sešu mēnešu cietumsods, savukārt Osinovskim piespriests 151 700 eiro naudas sods, noskaidrots tiesā.
Apelācijas tiesas spriedums un tā pamatojums
Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, izskatot lietu apelācijas kārtībā, atcēla Vidzemes rajona tiesas 2021. gada 21. janvāra attaisnojošo spriedumu. Tiesa atzina, ka prokurora apelācijas instancē uzturētā apsūdzība ir pamatota un ka Magoņa no Osinovska saņemtā nauda bijusi kukulis.
Sākotnēji apelācijas instances tiesa nolēma abiem piespriest ar brīvības atņemšanu saistītus sodus – Magonim trīs gadu, bet Osinovskim divu gadu un desmit mēnešu cietumsodu. Tomēr šie sodi tika mīkstināti, jo tiesa atzina, ka kriminālprocesā nav ievērotas apsūdzēto tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
Šī iemesla dēļ Magoņa brīvības atņemšanas sods tika samazināts līdz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, bet Osinovskim brīvības atņemšana tika aizstāta ar naudas sodu.
Mantas konfiskācija un papildsodi
Tiesa noteica Magoņim daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot:
- automobili “Mercedes Benz”,
- vairāk nekā 800 000 eiro,
- trīs rokas pulksteņus.
Osinovskim kā papildsods piemērots aizliegums trīs gadus piedalīties valsts un pašvaldību, kā arī to uzņēmumu rīkotajos publiskajos iepirkumos jebkādā statusā.
Tiesa nolēma konfiscēt un ieskaitīt valsts budžetā arī pašu kukuli – 499 500 eiro.
Turpmākā procesa iespējas
Pilns apelācijas instances tiesas spriedums ar izvērstu motīvu daļu vēl tiek gatavots. Pēc tā sagatavošanas spriedumu varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Prokuratūrā norāda, ka prokurore Edīte Jansone ir apmierināta ar notiesājošo spriedumu, taču par piemērotā soda apmēru viedokli sniegs pēc tam, kad būs pieejams pilns spriedums un tiesas motivācija.
Pirmās instances attaisnojošais spriedums
Vidzemes rajona tiesa 2021. gadā abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu. Pirmā instance atzina, ka pusmiljons eiro Magonim ir ticis nodots, tomēr nesaskatīja pierādījumus, ka tā bijusi kukuļošana. Šādu nostāju uzturēja arī paši apsūdzētie.
Lietu pirmajā instancē izskatīja tiesnesis Kārlis Jansons. Sprieduma skaidrojumos viņš norādīja, ka Magoņa kompetencē neietilpa lokomotīvju iepirkumi, jo tam bija izveidots LDz meitasuzņēmums “LDz ritošā sastāva serviss”, kas ar četru lokomotīvju iepirkumu esot ticis galā arī bez Magoņa līdzdalības.
Magoņa kontakti ar Krievijas dzelzceļu
Attiecībā uz otru Magoņa apsūdzības daļu pirmās instances tiesa atzina, ka Magonis nav ticies ar “Krievijas dzelzceļa” vadību kā Latvijas valsts amatpersona, bet gan kā privātpersona, jo viņam esot bijušas personīgas un draudzīgas attiecības ar šīs kompānijas vadošajām amatpersonām.
Tiesnesis Jansons uzsvēra, ka Magoņa darbība “Krievijas dzelzceļā” nebijusi saistīta ar viņa dienesta pienākumiem. Osinovskis esot devis naudu Magonim kā privātpersonai par viņa interešu lobēšanu šajā Krievijas uzņēmumā. Līdz ar to, pēc pirmās instances tiesas ieskata, nozieguma sastāvs nevienā no apsūdzībām netika konstatēts, un prokuratūra neesot savākusi pietiekamus pierādījumus.
Apsūdzības būtība
Apsūdzība pret Magoni balstījās divu darbību kopumā. Prokuratūra uzskata, ka:
- 2015. gada vasarā Magonim nodota nauda, lai panāktu, ka LDz meitas sabiedrība SIA “LDz ritošā sastāva serviss” iepērk no Osinovskim piederošās AS “Skinest Rail” četras dīzeļlokomotīves,
- Magonis apsolījis tikties ar toreizējo “Krievijas dzelzceļa” prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt lēmumu Osinovska interesēs, lai Krievijas lokomotīvju remonts notiktu Daugavpils rūpnīcā.
Kopējā kukuļa summa, pēc prokuratūras domām, bijusi aptuveni pusmiljons eiro.
Apsūdzēto pozīcija
Abi apsūdzētie savu vainu neatzina. Igaunijas uzņēmējs, miljonārs Oļegs Osinovskis, nenoliedza, ka naudu Magonim devis, taču uzstāja, ka tā bijusi paredzēta citiem mērķiem un nav uzskatāma par kukuli.
Prokuratūras prasītie sodi un arestētā nauda
Pirmās instances tiesā prokuratūra bija lūgusi katram no apsūdzētajiem piemērot četru gadu cietumsodu. Tāpat tika lūgts atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti abu aizturēšanas brīdī, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt šo naudu valsts labā.
Lietas sākums un izmeklēšana
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Uģi Magoni aizturēja 2015. gada 6. augustā. Šī aizturēšana kļuva par sākumu plaši rezonanses kriminālprocesam, kas turpinājās vairākus gadus un noslēdzās ar notiesājošu spriedumu apelācijas instancē.


