Daudzu cilvēku ikdiena aizrit steigā un pēc saspringta grafika, tāpēc nereti ir grūti atrast mirkli, lai ar bērniem izveidotu patiesi ciešu kontaktu. Tomēr speciālisti uzsver, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā stiprināt ģimenes attiecības un atbalstīt emocionālo labklājību, ir pārsteidzoši vienkāršs – spēles.
Spēle nav tikai izklaide – tā palīdz gan bērniem, gan pieaugušajiem mazināt trauksmi un stresu, kā arī veidot dziļākas emocionālās saiknes. Lai iedvesmotu ģimenes savā ikdienā atrast laiku vienkāršiem kopīgiem spēļu mirkļiem, IKEA ir radījusi jaunu kolekciju, kas piemērota bērniem un pieaugušajiem visās vecuma grupās.
Mājīga kopābūšana, nevis teātra izrāde
Daudziem pieaugušajiem jau pati doma par spēlēšanos var šķist sveša vai neērta. Kādam nav viegli iztēloties sevi kā dinozauru vai celt pilis no klučiem, citiem pietrūkst laika vai spēka, lai pilnībā iejustos rotaļās. Tomēr bērnu psiholoģe Aušra Kuriene (Aušra Kurienė) mierina vecākus, ka spēlei nav jābūt sarežģītai vai teatrālai – visvērtīgākie rotaļu mirkļi rodas vienkārši esot kopā, nevis spēlējot lomas.
Jums varētu patikt šie:
15 minūtes, kas var mainīt attiecības
Pat ļoti īsi un vienkārši rotaļu brīži palīdz bērnam justies mīlētam, drošībā un kā pilnvērtīgam ģimenes loceklim. A. Kurienes ieskatā spēle ir viens no spēcīgākajiem līdzekļiem ciešas saiknes veidošanai – un tam nav nepieciešams ne daudz laika, ne īpaša sagatavošanās.
“Es vēlētos visiem vecākiem pateikt, ka spēlēšanās ar bērnu nav izniekots laiks. Gluži pretēji – tā ir viena no jēgpilnākajām iespējām saiknes veidošanai. Spēle sniedz bezgala daudz iespēju: kopā mācīties, radīt un pat risināt domstarpības. Tā ir kā laboratorija, kur bērns izdzīvo visu savu dzīvi – prieku, izaicinājumus un atklājumus. Ja jūs šiem brīžiem patiesi veltāt uzmanību, pēc tam varat atgriezties pie saviem ikdienas pienākumiem, kas uz brīdi atlikti rotaļu dēļ, ar lielāku vieglumu un spēju koncentrēties, kā arī ar mazāku saspringumu,” skaidro psiholoģe.
Nav jābūt “jautrajam tētim vai mammai”
Lai iejustos spēlē, vecākam nav jābūt “klases klaunam”, izcilam aktierim vai īpaši radošam – pietiek ar patiesu vēlmi būt kopā. Speciāliste aicina pieaugušos ļaut bērnam būt vadītājam, vienlaikus balstoties arī savās interesēs – vai tā būtu mūzika, daba, sports vai kas cits –, lai caur kopīgām aizrautībām un zinātkāri atrastu kopīgu valodu.
“Daba un tās iepazīšana ir universāla tēma, kas uzrunā gandrīz ikvienu. Veidojot šo jauno kolekciju ģimenēm, vēlējāmies atmodināt kopīgu spēju brīnīties un iedrošināt gan bērnus, gan pieaugušos izpētīt savā ziņā par mājīgu kļuvušu ‘savannu’. Daloties ar interesantiem faktiem par dzīvniekiem, mēs ceram iedvesmot jaunas idejas un padarīt katru mācīšanās brīdi par jaunas spēles vai atklājuma sākumu,” stāsta IKEA interjera dizaina nodaļas vadītāja Morta Bučinskiene (Morta Bučinskienė).
Psiholoģe uzsver, ka dažādas fantāzijas spēles un rotaļlietas, kas mudina brīvi spēlēties, ir vērtīgas visu vecumu bērniem, taču īpaši nozīmīgas tās ir pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, kuru pasaules uztvere joprojām ir cieši saistīta ar maģisko domāšanu.
Jums varētu patikt šie:
“Jebkādi palīglīdzekļi un rotaļlietas, kas bērniem palīdz izpaust fantāziju un radīt pašiem savus stāstus, atbalsta viņu emocionālo attīstību. Tās ļauj izpaust jūtas, kurām bērnam varbūt vēl nav vārdu vai drosmes. Mums visiem ir emocijas, kas nešķiet īpaši ērtas, taču, ja tas viss notiek kautrīga zaķa vai drosmīga tīģera dzīvē, bērnam ir vieglāk šīs jūtas pieradināt, izdzīvot un saprast to nozīmi,” rezumē A. Kuriene.
Kā mājās radīt vietu spēlei?
Interjera dizainere uzsver, ka pat tad, ja mājās šķiet trūkstam vietas rotaļām, bieži vien pietiek ar nelielām pārmaiņām: “Spēlēšanai nav nepieciešamas lielas telpas vai dārgas rotaļlietas. Pietiek, ja viesistabā izveido mazu stūrīti ar mīkstu paklāju, novieto tur dažus viegli pieejamus grozus ar rotaļlietām, grāmatām vai radošai spēlei noderīgiem priekšmetiem – piemēram, klučiem vai tērpiem lomu spēlēm. Pats svarīgākais, lai telpa būtu mājīga, nepārslogota un viegli pārveidojama. Bērnam draudzīgas mājas nenozīmē ideālu kārtību – tās nozīmē atļauju iztēloties, radīt un reizēm arī mazliet radīt nekārtību, lai bērns justos gaidīts un nozīmīgs ģimenes loceklis ikvienā mājas stūrītī.”
Pēc A. Kurienes domām spēles ikdienā ienesa prieku, kas ir vitāli nepieciešams.
Spēle kā emocionālais “degvielas avots” visai ģimenei
“Spēle mūs pabaro. Sajūsma, atklāšanas prieks un smiekli palīdz bērniem emocionāli augt, un vienlaikus atbalsta arī pieaugušos savu jūtu apzināšanā un izdzīvošanā. Rotājoša, rotaļīga gaisotne mājās, kur nav visu laiku jābūt nopietnam, kur drīkst izmēģināt jaunas lietas un vienkārši baudīt citu sabiedrību, veicina smadzeņu veselīgu attīstību un rada paliekošas, pozitīvas atmiņas,” uzsver speciāliste.
Viņa atgādina, ka prieks nav vajadzīgs tikai labās dienās. Jautrība un spēles palīdz ģimenei tikt galā ar stresu. Ja bērns pārnāk mājās pēc grūtas dienas skolā vai vecāki atgriežas noguruši no darba, kopīga rotaļa – kaut vai joku stāstīšana vakariņu laikā vai mājas darbu pārvēršana spēlē – var palīdzēt atbrīvoties no sasprindzinājuma un atjaunot savstarpējo saikni. Spēle palīdz bērniem sagatavoties arī sarežģītām situācijām, piemēram, vizītei pie ārsta vai kontroldarbam, jo drošā rotaļā var iepriekš izmēģināt dažādus scenārijus un saistītās emocijas drošā veidā izdzīvot jau laicīgi.
